Sahāras sūkņa teorija
Sahāras sūkņa teorija mēģina izskaidrot, kā augi un dzīvnieki no Āfrikas pārcēlās uz Tuvajiem Austrumiem un pēc tam uz Eiropu un Āziju.
Tolaik Āfrika bija lietaināka nekā mūsdienās, un Sahāra bija mitrāka, ar lielākiem ezeriem un vairāk upēm.
Āfrikas lietus periodi ir saistīti ar "mitro Sahāras" fāzi, kuras laikā ir lielāki ezeri un vairāk upju. Tas izraisa izmaiņas apgabalā sastopamo dzīvnieku tipā.
Neatkarīgi no lielās Sahāras sausuma migrācija pa upes koridoru tika apturēta, kad pirms 1,8-0,8 miljoniem gadu tuksneša fāzes laikā Nīla pilnībā pārtrauca tecēt un, iespējams, tikai īslaicīgi plūda citos periodos Nūbijas viļņošanās dēļ.
Mitrās Sahāras periodos Sahāra un Arābija kļūst par savannas pļavām, un Āfrikas flora un fauna kļūst izplatīta. Nākamajā sausajā periodā Sahāra atkal kļūst tuksnešaina, parasti Rietumāfrikas musona atkāpšanās uz dienvidiem dēļ. Iztvaikošana pārsniedz nokrišņu daudzumu, ūdens līmenis ezeros, piemēram, Čadas ezerā, pazeminās, un upes kļūst par sausām vādēm.
Iepriekš plaši izplatītā flora un fauna atkāpjas uz ziemeļiem līdz Atlasa kalniem, uz dienvidiem uz Rietumāfriku vai uz austrumiem uz Nīlas ieleju un no turienes uz dienvidaustrumiem uz Etiopijas augstienēm un Keniju vai uz ziemeļaustrumiem pāri Sinaja kalniem uz Āziju. Tas nošķir dažu sugu populācijas apgabalos ar atšķirīgu klimatu, liekot tām pielāgoties un, iespējams, izraisot sugu sašķelšanos.
Sahāras sūknis ir izmantots, lai datētu četrus cilvēku emigrācijas viļņus no Āfrikas, proti:
Mākslas fotoattēls, kurā attēlots dzīvnieks, kas bija izplatīts Sahārā, kad tā bija mitra. Fotogrāfija atrasta Tassili centrālajā Sahāras daļā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Sahāras sūkņa teorija?
A: Sahāras sūkņa teorija ir mēģinājums izskaidrot, kā augi un dzīvnieki no Āfrikas pārvietojās uz Tuvajiem Austrumiem, Eiropu un Āziju. Tā liecina, ka mitrākos periodos Āfrikā migrācija pa upju koridoriem bija iespējama, jo šajā teritorijā bija lielāki ezeri un upes.
J: Kas izraisīja izmaiņas apgabalā sastopamo dzīvnieku tipā?
A: Šajā teritorijā sastopamo dzīvnieku veida izmaiņas izraisīja Āfrikas lietus periodi, kas saistīti ar "mitro Sahāras" fāzi, kas ļāva veidot lielākus ezerus un vairāk upju.
J: Kad migrācija pa upju koridoriem apstājās?
A: Migrācija pa upju koridoriem apstājās, kad pirms 1,8-0,8 miljoniem gadu tuksneša fāzes laikā Nīla pilnībā pārtrauca tecēt un, iespējams, Nūbijas pauguraines pacēluma dēļ tecēja tikai īslaicīgi.
J: Kā šī teorija izskaidro cilvēku emigrāciju no Āfrikas?
A: Šī teorija izskaidro cilvēku emigrāciju no Āfrikas, pieņemot, ka mitrākos periodos mitrā Sahāras flora un fauna kļūst izplatīta, bet sausākos periodos tā atkāpjas uz ziemeļiem vai austrumiem, nokļūstot atšķirīgos klimatiskajos apstākļos, kas liek tai pielāgoties un, iespējams, izraisa sugu specializāciju (sugu sašķelšanos).
Jautājums: Cik daudz cilvēku emigrācijas viļņu līdz šim ir izmantoti šajā teorijā?
A: Šī teorija ir izmantota, lai noteiktu četrus cilvēku emigrācijas viļņus no Āfrikas.
J: Kas notiek, ja iztvaikošana pārsniedz nokrišņu daudzumu?
A: Kad iztvaikošana pārsniedz nokrišņu daudzumu, ūdens līmenis ezeros, piemēram, Čadas ezerā, pazeminās un upes kļūst par sausām vādēm.
