Rībekīts — zils azbests (krokidolīts): minerāls, īpašības un riski

Rībekīts (zils azbests, krokidolīts) — minerāla īpašības, veselības riski, izmantošana un aizliegumi. Uzzini briesmas, atpazīšanu un drošības pasākumus.

Rībekīts ir silikātu minerāls. Dabā tas sastopams gan šķiedrainā, gan cietā veidā. Šķiedrveida forma, ko sauc par zilo azbestu jeb krokidolīta azbestu, ir viens no sešiem azbesta veidiem. Daudzi eksperti to uzskata par visbīstamāko azbesta veidu. Tas var izraisīt vēzi un azbestozi. Agrāk to izmantoja Kent zīmola cigaretēs kā filtra materiālu. Salīdzinājumā ar balto azbestu būvniecībā tas ir reti sastopams, taču dažkārt tas ir sastopams blīvēšanas materiālos, cementā, sienu plātnēs, virvēs un daudzos citos izstrādājumos. Tā bīstamības dēļ zilo azbestu vairs komerciāli neiegūst.

Ķīmiskā un fiziskā uzbūve

Rībekīts pieder amfibolu grupai. To raksturo sodija un dzelzs saturs — minerāla vispārējā ķīmiskā formula bieži tiek apzīmēta kā Na2Fe2+3Fe3+2Si8O22(OH)2. Kristalizācijas sistēma ir monocliniska. Fiziskas īpašības:

• Krāsa: zila līdz zili‑melna, šķiedrainā formā spīdīga, zīdaina virsma;
• Cietība: aptuveni 5–6 pēc Mohsa skalas;
• Blīvums: parasti apmēram 3,0–3,4 g/cm3 (var atšķirties atkarībā no piemaisījumiem);
• Fibroza forma (krokidolīts) veido ļoti plānas, asinātas šķiedras, kas ir īpaši viegli ieelpojamas.

Kur sastopams un vēsturiskā izmantošana

Rībekīts rodas metamorfozētās, natriski bagātās apstākļos veidojošās nogulēs un citos iežos. Krokidolīts tika ieguvē un izmantots dažādos rūpniecības produktos — izolācijas materiālos, bremžu uzlikās, hermētiķos, cementos un pat dažos tekstailos. Vēsturiskā ziņā tas tika izmantots tur, kur bija nepieciešama šļūtenēm, lentēm vai filtriem izturība pret siltumu un ķīmiskām vielām. Tomēr, ņemot vērā veselības riskus, komerciālā izmantošana lielākoties ir pārtraukta vai stingri regulēta.

Veselības riski

Zilajam azbestam (krokidolītam) ir izteikti kaitīga ietekme uz cilvēka elpošanas sistēmu. Galvenie riski:

• Palielināts plaušu vēža un īpaši mezoteliomas (pleiras vai peritoneuma vēža) attīstības risks;
• Azbestoze — hroniska plaušu fibroze, kas var novest pie smagām elpošanas grūtībām;
• Pleiras plankumi un citi elpceļu iekaisumi;
• Dzimumšūnu un ģenētiskie bojājumi, kas saistīti ar ilgstošu iedarbību.

Riska mehānisms: ieelpojušās smalkās, stiklveida šķiedras nokļūst plaušu audiem, kur tās izraisa hronisku iekaisumu, šūnu bojāšanos un var traucēt šūnu replikāciju. Krokidolīta šķiedras ir īpaši bīstamas, jo tās var būt ļoti plānas, viegli elpojamas un bioloģiski noturīgas organismā.

Regulācija un drošības ieteikumi

Daudzās valstīs azbesta (tai skaitā krokidolīta) komerciāla ieguve un izmantošana ir aizliegta vai stingri ierobežota. Starptautiskas organizācijas, piemēram, PVO/WHO, klasificē azbestu kā kancerogēnu. Ja telpās varētu būt azbesta saturoši materiāli, rīkojieties šādi:

• Nepūriet, nedrīkstaturbēt un nemontēt materiālus paši: traucējot materiālu, var tikt atbrīvotas bīstamas šķiedras.
• Ja nepieciešama pārbaude vai noņemšana, izmantojiet akreditētus speciālistus ar atbilstošu aprīkojumu un apmācību.
• Mitrināšanas metodes, slēgtas darba vietas, HEPA filtrāciju un speciālas atkritumu iesaiņošanas prasības samazina izplatību; šādus darbus drīkst veikt tikai profesionāļi.
• Personīgais aizsardzības līdzeklis — respiratori ar HEPA filtru (piem., klase P3/N100), vienreizlietojami kombinezoni un citi aizsargi ir nepieciešami profesionālai rīcībai.

Kā rīkoties, ja aizdomas par azbestu

• Nekavējoties pārtrauciet jebkādas darbības, kas var radīt putekļus (urbšana, slīpēšana, laušana).
• Sazinieties ar vietējo atbildīgo iestādi vai akreditētu laboratoriju, lai veiktu paraugu ņemšanu un analīzi.
• Ja azbests ir apstiprināts, plānojiet profesionālu novēršanu vai drošu pārbērtību saskaņā ar normatīvu prasībām.

Analīze un identifikācija

Azbesta identifikācijai parasti izmanto speciālas laboratorijas metodes, piemēram, polarizācijas gaismas mikroskopiju (PLM), skenējošo vai transmisijas elektronu mikroskopiju (SEM/TEM) un ķīmiskās analīzes (EDX/EDS). TEM ir jutīgāka un var identificēt plānākas šķiedras, tāpēc to bieži izmanto darba vides gaisa paraugu analīzē.

Alternatīvas un mūsdienu materiāli

Mūsdienās azbestu aizstāj ar daudzām drošākām alternatīvām — minerālvati, stikla šķiedru, keramiskajiem šķiedriem, sintētiskajiem polimēriem un citiem izolācijas materiāliem. Būvniecībā un rūpniecībā plaši izmanto arī speciālus kompozītmateriālus, kas nodrošina aizsardzību pret uguni un koroziju bez azbesta riskiem.

Noslēgumā: Rībekīts (krokidolīts) ir minerāls ar raksturīgu zilo šķiedraino formu, kas historiski tika plaši izmantots, bet tagad tiek uzskatīts par īpaši bīstamu azbesta veidu. Ja pastāv aizdomas par azbestu — jo īpaši krokidolītu — drošākais solis ir nespert pašam un sazināties ar profesionāļiem.

Meklēt pēc burta