Hati jeb Saturns XLIII (pagaidu apzīmējums S/2004 S 14) ir Saturna mēness. Par tā atklāšanu 2005. gada 4. maijā paziņoja Scott S. Sheppard, David C. Jewitt, Jan Kleyna un Brian G. Marsden, pamatojoties uz novērojumiem, kas veikti no 2004. gada 12. decembra līdz 2005. gada 11. martam — novērojumu kopa ļāva noteikt maza, tālu esoša satelīta kustību un apstiprināt tā piederību Saturna ārējām, neregulārajām pavadonēm.
Orbīta un izmēri
Hati ir neliels, neregulārs pavadonis ar aptuvenu diametru apmēram 6 kilometri. Tās orbīta raksturojas ar šādiem parametriem:
- Vidējais attālums no planētas: aptuveni 20 303 000 km;
- Orbītas periods: ~1080,099 dienas (vēlams ņemt vērā, ka laika gaitā, precizējot novērojumus, perioda vērtība var nedaudz mainīties);
- Orbītas slīpums: 163° slīpumu pret ekliptiku (aptuveni 165° pret Saturna ekvatoru), kas norāda uz retrogrādu kustību;
- Ekscentricitāte: 0,291 (ekscentricitāti.)
Šie rādītāji liecina, ka Hati ir ārējā, neregulārā Saturna mēness ar retrogrādu un salīdzinoši izliektu orbītu. Tā pieder pie tā saucamās Norse grupas — mazu, retrogrādu, ārējo pavadonņu kopas, kas, visticamāk, ir savākušās vai radušās no kopīga objekta sadalīšanās vai reģiona pamatiedzīvotāju savākšanās procesa.
Vārds un mitoloģija
2007. gada aprīlī pavadonis tika nosaukts par Hati — pēc ziemeļnieku mitoloģijas milzu vilka, Fenrisulfra dēla un Skolla dvīņubrāļa. Nosaukums atbilst tradīcijai dot ārējiem, retrogrādiem Saturna pavadonēniem vārdus no Ziemeļvalstu mitoloģijas.
Raksturojums un novērojumi
Hati ir ļoti tumšs un mazs objekts, tāpēc to var novērot tikai ar lieliem zemes teleskopiem un tikai profesionālo pētījumu ietvaros. Diametra aplēses ir balstītas uz redzamā spožuma novērojumiem un pieņēmumu par albeda (atstarošanas spējas) vērtību — tipiski tiek pieņemts zems albeds, tāpēc reālais izmērs var nedaudz atšķirties atkarībā no precīzākas albeda noteikšanas. Turpmāki novērojumi un ilgtermiņa orbītas monitorings palīdzēs precizēt tā elementus un izprast šādu mazu, ārējo pavadonju izcelsmi un dinamiku.