Apollo 13: NASA misija — sprādziens, izdzīvošana un veiksmīga atgriešanās

Apollo 13: dramatiskā NASA misija — eksplozija kosmosā, izdzīvošanas taktikas un komandas emocionālā cīņa līdz veiksmīgai atgriešanai uz Zemes.

Apollo 13 bija NASA projekta Apollo septītā misija un trešā pilotētā misija, kas bija plānota ar mērķi nosēsties uz Mēnesi. Misiju vadīja komandieris Džims Lovels, bet komandā bija arī Džeks Svigerts un Freds Haise. Lidojums tika palaists 1970. gada 11. aprīlī.

Avārija un tūlītējā reakcija

Divas dienas pēc palaišanas, 1970. gada 13. aprīlī, notika spēcīgs trieciens — eksplodēja bojāta skābekļa tvertne servisa modulī. Servisa modulis cieta būtiskus bojājumus, kā rezultātā tika zaudēts skābeklis un ievērojami samazināta elektriskā jauda. Skābeklis Apollo kuģos nebija nepieciešams tikai elpošanai — to izmantoja arī degvielas elementu darbībai, kas ražoja elektrību. Avārijas brīdī kļuva skaidrs, ka tūlītējas atgriešanās uz Zemes nav iespējama un astronautu dzīvība ir nopietni apdraudēta.

Izdzīvošana — Mēness modulis kā glābšanas laiva

Lai paliktu pie dzīvības, ekipāža pārcēlās uz Apollo Mēness moduli («Aquarius»), kas nebija paredzēts ilgstošai uzturēšanās funkcijai, taču kļuva par pagaidu «glābšanas laivu». Lai taupītu atlikušo gaisu un enerģiju, tika izslēgtas gandrīz visas nevajadzīgās sistēmas — kosmosa kuģī kļuva ļoti auksti, jo tika atslēgti sildītāji. Tāpat bija jāsamazina ūdens un citi resursi, lai pietiktu brauciena atlikušo laiku.

Sevišķa briesma bija oglekļa dioksīda uzkrāšanās — komandas Mēness modulī CO2 filtrēšanas kapacitāte bija paredzēta diviem cilvēkiem, nevis trim. Zemes inženieri izstrādāja improvizētu risinājumu: ar kosmonautu spēkiem tika izveidots adaptors, lai pielāgotu apaļo Mēness moduļa CO2 filtrēšanas «canister» plūsmai no komandmoduļa kvadrātiskajiem elementiem — šis risinājums, daļēji veidots no plastmasas maisiņiem, kartona un līmlentes, tika veiksmīgi īstenots kuģī.

Maršruts atpakaļ uz Zemi un tehniskie riski

Pēc avārijas NASA izmantoja tā saukto «free-return» trajektoriju — ceļu, kas ļāva izmantot Mēness gravitāciju, lai iegūtu kursu uz Zemi bez papildu lieliem stūrēšanas manevriem. Tomēr atgriešanās radīja vairākus citus izaicinājumus. Bija bažas par izpletņiem, kas nepieciešami komandmoduļa nolaišanai: izpletņus izmeta ar nelieli sprāgstvielu lādiņi, kurus aktivizē baterijas. Dēļ aukstuma akumulatori varēja zaudēt uzlādes spēju, kas apdraudēja izpletņu atvēršanos; ja izpletņi nedarbotos, komandmodulis būtu ietriecies okeānā ar letālām sekām.

Liela izaicinājuma daļa bija arī komandmoduļa atjaunošana pirms reibšanas atmosfērā — no zemes tika sagatavotas detalizētas «power‑up» procedūras, kas ļāva ar minimālu enerģijas patēriņu atkal palaist nepieciešamās sistēmas. Ekipāža bija izsalkusi, izsmelta un ļoti aukstā vidē, taču, sadarbībā ar zemes personālu, viņiem izdevās sekmīgi īstenot šos soļus.

Atgriešanās un sekas

Pēc četru dienu cīņas ekipāža veiksmīgi atgriezās uz Zemes — komandmodulis nolaidās okeānā 1970. gada 17. aprīlī, un visi trīs astronauti tika izglābti. Misijas iznākums tika uzskatīts par tehnisku glābšanas operācijas uzvaru, lai gan sākotnējais misijas mērķis — Mēness nolaišanās — netika sasniegts.

Pēc notikuma NASA veica rūpīgu izmeklēšanu, kuras rezultātā tika konstatēti ražošanas un pārbaudes trūkumi skābekļa tvertnēs un to apkopes dokumentācijā. Secinājumi noveda pie aprīkojuma pārveides, drošības procedūru uzlabošanas un stingrākas pārbaudes politikas, lai mazinātu līdzīgu negadījumu varbūtību nākotnē.

Mantojums un publiskā atmiņa

Apollo 13 kļuva par simbolu gan cilvēka izturībai, gan Zemes inženieru un astronautu ciešai sadarbībai ārkārtas situācijās. Misiju plaši atspoguļo grāmatas un filmas — īpaši Džima Lovela memuāri «Lost Moon» un 1995. gada Holivudas filma «Apollo 13», kas papildus popularizēja stāstu par komandas un zemes komandas sadarbību, kas glāba cilvēku dzīvības.

Šī misija palika atmiņā ne tikai kā neveiksmīgs mēģinājums nosēsties uz Mēness, bet arī kā piemērs tam, kā rūpīga problēmu risināšana, improvizācija un profesionāla disciplīna spēj izglābt dzīvības pat ārkārtēji nelabvēlīgos apstākļos.

Jautājumi un atbildes

J: Kāda bija NASA projekta Apollo septītā misija?

J: Kas bija astronauti uz kosmosa kuģa klāja?

J: Kas radīja lielu varbūtību, ka astronauti varētu iet bojā, pirms viņi varētu atgriezties uz Zemes?

J: Kā viņiem izdevās saglabāt atlikušo gaisu?

J: Kāpēc viņiem bija jāpārceļas uz Apollo Mēness moduli?

J: Kas radīja risku, tuvojoties Zemei?

J: Kas būtu noticis, ja šis risks būtu radies?

Meklēt pēc burta