Klusuma brīdis — definīcija, vēsture un nozīme

Ir arī videospēle "Klusuma brīdis" un dzejolis "Klusuma brīdis".

Klusuma brīdis ir īss brīdis, kad cilvēki bez skaļiem trokšņiem vai runas apstājas, lai pieminētu, pagodinātu vai pārdomātu kādu nozīmīgu notikumu vai cilvēkus. Klusuma brīdis bieži tiek uzskatīts par cieņas un godināšanas izteiksmi, īpaši mirušo piemiņai. Daudzās valstīs pēc traģiska notikuma vai oficiālās atceres tiek ievērota klusuma minūte. Klusuma brīdis parasti ilgst vienu minūti, taču var tikt noteikts arī cits ilgums — piemēram, divas minūtes vai īsāks brīdis atkarībā no tradīcijas un situācijas.

Vēsture un izcelsme

Plaši zināmais divu minūšu klusuma brīdis, kas 11. novembrī piemin kritušos pasaules karos, attīstījās pēc Pirmā pasaules kara. Oficiāla klusuma brīža tradīcija kļuva plaši atzīta 1919. gadā — gadu pēc kara beigām — un tika iekļauta ikgadējās atceres ceremonijās kā daļa no dievkalpojuma un oficiālajām piemiņas aktivitātēm. Šīs formas popularizēšanā bieži tiek minēti dažādi ierosinātāji un vietēji piemēri; neatkarīgi no precīzā sākuma, tradīcija ātri izplatījās starp valstīm un kļuva par stingri saistītu elementu militārās piemiņas ceremonijās.

Kā notiek klusuma brīdis — paražas un protokols

Klusuma brīdis parasti tiek ievērots pēc noteikta signāla vai rīkojuma, un klātesošie uzvedas cieņpilni un mierīgi. Biežākie paražas elementi:

  • cilvēki stāv klusi, noliec galvu vai pieņem citas cienīgas pozas;
  • noņem cepures, nepieļauj apmītošanos un nerunā;
  • grupas atbildīgā persona brīdina, kad klusuma brīdis sākas un kad tas beidzas;
  • klusuma laikā bieži tiek īstenoti simboliski soļi, piemēram, zvanu zvanīšana, baložu vai balonu palaišana vai stabulīša atskaņošana "Pēdējā ziņa";
  • sabiedriskajos pasākumos raidorganizācijas vai organizatori var pārtraukt programmu, lai nodrošinātu klusumu.

Kur un kad tiek izmantots

Klusuma brīži tiek rīkoti ļoti dažādās situācijās:

  • valstu atceres dienās (piemēram, 11. novembrī un citos atzīmējumos par karā zaudētajiem);
  • pēc nesenām traģēdijām (avārijām, terora aktiem, dabas katastrofām) kā solidaritātes un piemiņas izpausme;
  • sportošanas sacensībās un publiskos pasākumos kā goda žests pirms spēles vai koncertiem;
  • ikdienas piemiņām un lokālām ceremonijām — skolās, darba kolektīvos, baznīcās u.c.

Nozīme un ietekme

Kopīga klusuma brīža ievērošana sniedz vairākus sociālus un psiholoģiskus ieguvumus:

  • veicina kopības sajūtu un publisku solidaritāti ar bēgļu ģimenēm vai upuru tuviniekiem;
  • dod iespēju pārdomām, piemiņai un cieņas izrādīšanai ārpus vārdiem;
  • var kalpot par rituālu, kas palīdz sabiedrībai apstrādāt kolektīvas traumas un zaudējumus.

Dažādi viedokļi un izaicinājumi

Vairāki aspekti attiecībā uz klusuma brīžiem ir pakļauti diskusijām:

  • kritiķi reizēm norāda, ka klusuma brīži var būt formaļi vai performatīvi, ja tiem nav sekojošu darbību atbalstam upuru ģimenēm;
  • reliģisku vai kultūras atšķirību dēļ vienāda klusuma forma var ne vienmēr būt piemērota visiem; daži pasākumi meklē iekļaujošākas vai alternatīvas piemiņas formas;
  • psiholoģiski cilvēkiem ar traumām vai stresa traucējumiem var būt grūti uztvert klusumu, tāpēc organizatoriem jāpiedāvā arī atbalsts un skaidrojums par mērķi.

Kā pareizi rīkoties, ja piedalās klusuma brīdī

  • iemeslojiet savu līdzdalību: klusuma brīža mērķis ir cienīt un atcerēties;
  • izslēdziet vai klusējiet telefoniem un izvairieties no fotosērijām vai aplausiem;
  • sekojiet organizatora norādījumiem — kad sākt un beigt klusumu;
  • ja nejūtaties ērti stāvot, atrodiet cienīgu alternatīvu, piemēram, nosēdieties klusi vai pievienojieties domās.

Klusuma brīža vienkāršība — kopīgs klusums — padara to spēcīgu kā simbolu: tas ir īss, bet intensīvs brīdis, kurā sabiedrība pauž cieņu, piemiņu un pārdomu. Lai gan formas un ilgums var atšķirties, mērķis paliek līdzīgs — atcerēties, godināt un izrādīt līdzjūtību.

Klusuma brīdis Karintijā, Austrijas Republikā, Gailtāla tradicionālajos tautas tērpos.Zoom
Klusuma brīdis Karintijā, Austrijas Republikā, Gailtāla tradicionālajos tautas tērpos.

Klusuma brīži un baznīcas un valsts nošķiršana

ASV daži cilvēki saka, ka, pieļaujot lūgšanu kā daļu no klusuma brīža, klusuma brīži var apgrūtināt baznīcas un valsts nodalīšanas ievērošanu (ideja, ka reliģija un valdība nedrīkst viena otru ietekmēt).

Klusuma brīžiem nav jābūt lūgšanu laikam. Tos var izmantot citām domām, kas nav reliģiskas. Daudzi cilvēki, kuri vēlas, lai valsts skolās un valdības sanāksmēs būtu laiks lūgšanām, izmanto klusuma brīžus, lai daži cilvēki varētu lūgties, bet citiem cilvēkiem nebūtu jālūdz. Tā kā viņi pārstāv valdību un Amerikas Savienoto Valstu konstitūcijā ir teikts, ka valdība nevar piespiest cilvēkus darīt reliģiskas lietas, šie cilvēki nevar likt citiem cilvēkiem lūgties.

Kad valsts skolās ir klusuma brīdis, budistu skolēni varētu meditēt (atpūsties un domāt mierīgas domas), skolēni, kas pārstāv citas reliģijas, piemēram, kristietību, islāmu un jūdaismu, varētu lūgt, bet ateistu skolēni varētu domāt par gaidāmo dienu.

Slavenajam valdības vadītājam Kolinam Pauellam patīk klusuma brīži skolās. Viņš ir teicis, ka vienkārši klusuma brīdis katras mācību dienas sākumā ir laba ideja. Viņš ir arī teicis, ka skolēni šo laiku varētu izmantot lūgšanai, meditācijai, pārdomām vai mācībām.

Daudzi cilvēki uzskata, ka lūgšana ASV valsts skolās nav atļauta, taču tā nav taisnība. Augstākā tiesa 1962. gadā nolēma, ka skolēni var lūgt skolā, bet skolotāji un citi skolu vadītāji nedrīkst vadīt lūgšanas. Skolēni var veidot klubus, kuros viņi var lūgties, un viņi var lūgties vienatnē, bet viņi nevar vadīt lūgšanas skolas pasākumos. Iemesls, kādēļ lūgšanas šajos brīžos nav atļautas, ir Pirmais grozījums. Pirmais grozījums nosaka, ka valdība nevar piespiest cilvēkus darīt reliģiskas lietas, un valsts skolas ir daļa no valdības.

1976. gadā Virdžīnijas štats atļāva skolām mācību dienas sākumā rīkot klusuma brīdi. Šis brīdis ilga vienu minūti. Augstākā tiesa 1985. gadā paziņoja, ka "klusuma brīža" likums Alabamā nesaskan ar Amerikas Savienoto Valstu konstitūciju un nevar tikt piemērots. Savukārt 2005. gadā Indiānas štatā tika pieņemts likums, kas noteica, ka visās valsts skolās katru dienu skolēniem ir jādod laiks, lai sacītu uzticības solījumu un klusuma brīdi.

2000. gada aprīlī Virdžīnijas štats mainīja likumu, nosakot, ka visās Virdžīnijas štata valsts skolās ir jāievieš klusuma brīdis (pirms šo izmaiņu ieviešanas skolas varēja izvēlēties neievērot klusuma brīdi). 2000. gada oktobrī kāds tiesnesis Klods M. Hiltons (Claude M. Hilton) paziņoja, ka likumu par klusuma brīdi atļauj Savienoto Valstu konstitūcija. Tiesnesis Hiltons teica, ka likumam ir laicīgs (nevis reliģisks) mērķis, ka likums nepadara reliģiju svarīgāku vai mazāk svarīgu un ka likums neļauj valdībai un reliģijai būt pārāk tuvu vienai otrai. Tiesnesis Hiltons arī teica, ka "studenti var domāt, kā viņi vēlas" un ka šī domāšana var būt reliģiska vai nereliģiska. Viņš teica, ka vienīgais, kas skolēniem likuma dēļ ir jādara, ir jāsēž un jāklusē.

2008. gada martā Ilinoisa sekoja Virdžīnijas štatam un ieviesa obligātu 30 sekunžu klusuma brīdi, taču augustā tas tika atcelts.

Amerikas Pilsoņu brīvību savienība uzskata, ka šie likumi, kas nosaka, ka valsts skolās ir jāievieš klusuma brīdis, ir slikta ideja. Viņi uzskata, ka tā ir slikta ideja, jo šie likumi ir pieņemti, lai dotu skolēniem laiku lūgšanām, un tas padara reliģiju svarīgāku par nereliģiju.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir klusuma brīdis?


A: Klusuma brīdis ir īss laika posms, kad cilvēki nerada troksni un izrāda cieņu mirušajiem.

J: Cik ilgi parasti ilgst klusuma brīdis?


A: Parasti klusuma brīdis parasti ilgst vienu minūti, bet atkarībā no notikuma var izvēlēties citu laiku.

J: Kad aizsākās tradīcija ievērot divu minūšu klusuma brīdi?


A: Šī tradīcija aizsākās 1919. gadā, tieši gadu pēc Pirmā pasaules kara beigām. Tā kļuva par oficiālu ikgadējā dievkalpojuma sastāvdaļu Piemiņas dienā jeb Samierināšanās dienā.

J: Kādi ir daži simboliski notikumi, kas var notikt pirms vai pēc klusuma brīža?


A: Piemēram, zvanu zvanīšana, baložu vai balonu palaišana vai "Pēdējā ziņa" atskaņošana ar stabulēm.

J: Vai ir kāda videospēle, kas saistīta ar klusuma brīdi?


A: Jā, ir arī videospēle ar nosaukumu "Klusuma brīdis".

J: Kādas darbības tiek veiktas klusuma brīža laikā?


A: Klusuma brīža laikā cilvēki bieži noliec galvu, noņem cepures un klusē un klusē, līdz brīdim, kad tas beidzas.

AlegsaOnline.com - 2020 / 2025 - License CC3