Ministriju tiesas process
Ministrijas prāva (jeb oficiāli - Amerikas Savienotās Valstis pret Ernstu fon Veicekeru u. c. ) bija vienpadsmitā no divpadsmit prāvām par kara noziegumiem, ko ASV varas iestādes pēc Otrā pasaules kara beigām rīkoja savā okupācijas zonā Vācijā, Nirnbergā.
Nesaskaņu starp sabiedrotajiem dēļ Starptautiskais militārais tribunāls (IMT) sarīkoja tikai vienu tiesas procesu. Pārējās tiesas notika sabiedroto valstīs to okupācijas zonās. Amerikāņi rīkoja divpadsmit tiesas procesus tajās pašās Tiesu pils telpās, kurās notika IMT. Šie divpadsmit tiesas procesi ir pazīstami kā "Nirnbergas turpmākie tiesas procesi" vai, oficiālāk, kā "Kara noziedznieku tiesas procesi Nirnbergas militārajos tribunālos" (NMT).
Šo lietu dēvē arī par Vilhelmstrasse prāvu, jo Vācijas Ārlietu ministrija atradās Berlīnē, Vilhelmstrasse ielā. Šajā lietā apsūdzētie bija dažādu Reiha ministriju ierēdņi, kuriem tika izvirzītas dažādas apsūdzības par darbu nacistiskajā Vācijā un atbildību par daudzajiem zvērīgajiem noziegumiem, kas kara laikā tika pastrādāti gan Vācijā, gan okupētajās valstīs.
Tiesneši šajā lietā, ko izskatīja Militārais tribunāls IV, bija Viljams K. Kristiansons (prezidējošais tiesnesis) no Minesotas, Roberts F. Magvairs (Robert F. Maguire) no Oregonas un Leons Pauerss (Leon W. Powers) no Aiovas. Apsūdzības virsprokurors bija Telfords Teilors (Telford Taylor); galvenais prokurors bija Roberts Kempners (Robert Kempner). Apsūdzība tika iesniegta 1947. gada 15. novembrī; tiesas sēdes ilga no 1948. gada 6. janvāra līdz tā paša gada 18. novembrim, un pēc tam tiesnešiem bija nepieciešami veseli pieci mēneši, lai sastādītu 833 lappušu garu spriedumu, ko viņi iesniedza 1949. gada 11. aprīlī. Spriedums tika pasludināts 1949. gada 13. aprīlī. No visiem divpadsmit tiesas procesiem šis bija visilgāk ilgais un beidzās pēdējais. No 21 apsūdzētā divi tika attaisnoti, pārējie tika atzīti par vainīgiem vismaz vienā apsūdzības punktā un saņēma cietumsodus no trim gadiem, ieskaitot izciesto laiku, līdz 25 gadiem ieslodzījuma.
Telfords Teilors turpmākajos tiesas procesos
Atbildētāji
| Nosaukums | Foto | Funkcija | Teikums |
| Ernsts fon Veizāks (Ernst von Weizsäcker) |
| Līdz 1943. gadam Ribentropa vadītās Ārlietu ministrijas (Auswärtiges Amt) pastāvīgais valsts sekretārs, pēc tam vēstnieks pie Svētā Krēsla; SS brigadefīrers. | brīvības atņemšana uz 7 gadiem; 1949. gada 12. decembrī sods samazināts līdz 5 gadiem, atbrīvots 1950. gada oktobrī. |
| Gustavs Ādolfs Šteengrahts fon Moilands (Gustav Adolf Steengracht von Moyland) |
| fon Veicēkera pēctecis Ārlietu ministrijas valsts sekretāra amatā (līdz 1945. gadam). | brīvības atņemšana uz 7 gadiem; 1949. gada 12. decembrī sods samazināts līdz 5 gadiem, atbrīvots 1950. gadā. |
| Vilhelms Ķeplers |
| Valsts sekretārs; Hitlera padomnieks ekonomikas jautājumos | 10 gadu cietumsods; atbrīvots 1951. g. |
| Ernst Wilhelm Bohle |
| NS-Gauleiters, Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, NSDAP Auslandorganisation (ārlietu organizācijas) vadītājs. | brīvības atņemšana uz 5 gadiem |
| Ernst Wörmann | Ārlietu ministrijas sekretārs, politiskās nodaļas vadītājs. | ieslodzījums uz 7 gadiem; 1949. gada 12. decembrī samazināts līdz 5 gadiem; atbrīvots 1951. gadā. | |
| Karls Riters | Saziņa starp Ārlietu ministriju un Vācijas bruņoto spēku virspavēlniecību. | brīvības atņemšana uz 4 gadiem, ieskaitot jau izciesto laiku; atbrīvo pēc sprieduma pasludināšanas. | |
| Otto fon Erdmannsdorfs | Ārlietu ministrijas sekretārs; Vērmaņa vietnieks. | attaisnots | |
| Edmunds Veesenmajers |
| Pilnvarotais pārstāvis Ungārijā | 20 gadu cietumsods; 1951. gadā samazināts līdz 10 gadiem un tajā pašā gadā atbrīvots. |
| Hanss Heinrihs Lammerss |
| Reiha kancelejas vadītājs | 20 gadu cietumsods; 1951. gada janvārī samazināts līdz 10 gadiem un 1951. gada 16. decembrī atbrīvots. |
| Vilhelms Stukarts | Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs | Jau izciestais laiks (3 gadi un 10 mēneši)1 | |
| Richard Walther Darré |
| Pārtikas un lauksaimniecības ministrs | 7 gadi ieslodzījumā; atbrīvots 1950. gadā |
| Otto Meissner |
| Prezidenta kancelejas vadītājs | attaisnots |
| Otto Dītrihs |
| NSDAP reihsprezidents un valsts sekretārs Propagandaministerijā | 7 gadi ieslodzījumā, ieskaitot jau izciesto laiku; atbrīvots 1950. gadā. |
| Gotlobs Bergers |
| SS-Hauptamt vadītājs, SS-Obergruppenführer | 25 gadi cietumā; 1951. gadā sods samazināts līdz 10 gadiem; tajā pašā gadā atbrīvots. |
| Valters Šelenbergs |
| Gestapo komandiera vietnieks, SD un Abvēra vadītājs, Vilhelma Kanarisa pēctecis Apvienoto slepeno dienestu vadītāja amatā; SS brigadefīrers. | brīvības atņemšana uz 6 gadiem, ieskaitot jau izciesto laiku |
| Lutz Graf Schwerin von Krosigk |
| Finanšu ministrs | 10 gadu cietumsods; atbrīvots 1951. gadā. |
| Emīls Johans Pūls | Reihsbankas viceprezidents | brīvības atņemšana uz 5 gadiem, ieskaitot jau izciesto laiku | |
| Karls Rasche |
| Dresdner Bank direktors | brīvības atņemšana uz 7 gadiem, ieskaitot jau izciesto laiku |
| Paul Körner | Valsts sekretārs, Gēringa vietnieks. | 15 gadu cietumsods; 1951. gadā samazināts līdz 10 gadiem; tajā pašā gadā atbrīvots. | |
| Pols Pleigers | Hermann-Göring-Werke vadītājs (konfiscētās tērauda rūpnīcas, kurās tika nodarbināti vergu strādnieki). | 15 gadu cietumsods; 1951. gadā samazināts līdz 10 gadiem; tajā pašā gadā atbrīvots. | |
| Hanss Kērls |
| Bruņojuma ministrijas sekretārs; plānošanas biroja vadītājs | 15 gadu cietumsods; atbrīvots 1951. gadā. |
^1 1950. gadā Štokharts tika vēlreiz tiesāts denacifikācijas tiesā un kā sekotājs (Mitläufer) tika notiesāts ar 50 000 Vācijas marku naudas sodu.
Bijušais lauksaimniecības ministrs Herberts Ernsts Bakke, kuru arī vajadzēja tiesāt, 1947. gada 6. aprīlī izdarīja pašnāvību, atrodoties apcietinājumā un gaidot tiesu.
Jautājumi un atbildes
J: Kāds bija procesa nosaukums?
A: Ministriju prāva, oficiāli Amerikas Savienotās Valstis pret Ernstu fon Veizsekeru un citiem.
J: Kas bija šīs lietas tiesneši?
Atbildes: Šajā lietā tiesneši bija Viljams K. Kristiansons (William C. Christianson) no Minesotas, Roberts F. Magvairs (Robert F. Maguire) no Oregonas un Leons Pauerss (Leon W. Powers) no Aiovas.
J: Kas bija galvenais prokurors?
A: Galvenais prokurors bija Telfords Teilors; galvenais prokurors bija Roberts Kempners.
J: Kad sākās un beidzās uzklausīšanas?
A: Uzklausīšana sākās 1948. gada 6. janvārī un beidzās 1948. gada 18. novembrī.
Jautājums: Cik ilgs laiks bija nepieciešams, lai panāktu spriedumu?
Atbilde: 833 lappušu garā sprieduma sagatavošana aizņēma piecus mēnešus, un tas tika pasniegts 1949. gada 11. aprīlī.
J: Kad tika pasludināti spriedumi?
A: Spriedumi tika pasludināti 1949. gada 13. aprīlī.
J: Cik apsūdzēto tika apsūdzēti un kas ar viņiem notika?
Atbildes: apsūdzība tika izvirzīta 21 apsūdzētajam; divi apsūdzētie tika attaisnoti, bet pārējiem, kuri tika atzīti par vainīgiem vismaz vienā apsūdzības punktā, tika piespriests brīvības atņemšanas sods no trim gadiem līdz 25 gadiem, ieskaitot soda izciešanas laiku.
