Schutzstaffel (SS): nacistu organizācija, noziegumi un Holokausts
Padziļināta raksta analīze par Schutzstaffel (SS): tās struktūru, noziegumus, lomu Holokaustā un tiesvedību pēc kara. Dokumentēta vēsture un liecības.
Schutzstaffel (help-info) (SS) bija liela drošības un militārā organizācija, ko kontrolēja Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija (nacistu partija) Vācijā. "SS" dažkārt rakstīja rūnu rakstībā kā 
, un šis simbols tika likts uz SS karoga un emblēmām.
Holokaustā lielu lomu spēlēja SS. Piemēram, viņi vadīja nacistu koncentrācijas nometnes un nāves nometnes, kurās tika nogalināti miljoniem cilvēku. Pēc Otrā pasaules kara Nirnbergas procesa tiesneši nolēma, ka SS bija nelikumīga noziedzīga organizācija. Tiesneši arī norādīja, ka SS bija tā organizācija, kas bija paveikusi lielāko daļu holokausta.
Radīšana un struktūra
SS sākotnēji izveidoja kā Hitlera personīgo apsardzi un partijas iekšējo drošības struktūru. To attīstīja un radikāli paplašināja Heinrichs Himmlers, kurš no 1929. gada ieņēma amatu Reichsführer-SS. SS kļuva par plašu organizāciju ar dažādām nodaļām — gan politiskās policijas un izlūkdienestu, gan arī pilnībā bruņotu karaspēka formējumu.
Galvenās nodaļas un funkcijas
- Allgemeine‑SS — "vispārējā" SS daļa, kas nodarbojās ar partijas iekšējo kontroli, politisko pārbaudi un rasu politikas īstenošanu.
- Waffen‑SS — bruņotais karaspēks, kas piedalījās frontes kaujās blakus regulārajai Vācijas armijai (Wehrmacht). Waffen‑SS sastāvu papildināja brīvprātīgie un vēlāk arī piespiestie karavīri no okupētajām teritorijām.
- Totenkopfverbände — "Nāves galvas" vienības, kas pārvaldīja koncentrācijas nometnes un bija atbildīgas par ieslodzīto apsardzi un iznīcināšanu.
- Sicherheitsdienst (SD) — SS izlūkdienests, kas apkopoja informāciju par "iemesliem" un apspieda pretiniekus.
- Einsatzgruppen — mobilās slepkavniecības vienības, kas sekoja karaspēkam Austrumu frontē un veica masu apšaudes, īpaši pret ebrejiem, komunistiem un intelektuāļiem.
Loma Holokaustā un kara noziegumos
SS bija centrālais mehānisms, kas īstenoja nacistu genocīda politiku. Tās pienākumos ietilpa:
- organizēt ebreju, romu un citu grupu deportācijas uz nāves nometnēm, piemēram, Auschwitz, Treblinka, Belzec un Sobibor;
- vadīt un apsargāt koncentrācijas un iznīcināšanas nometnes;
- izpildīt masveida slepkavības tiešā darbībā, izmantojot Einsatzgruppen un citus aparātus;
- īstenot eitanāzijas programmas (T4) un citus "šķirošanas" pasākumus, kas noveda pie tūkstošiem mirušo.
Upuru grupa bija daudzveidīga: ebreji, roma, cilvēki ar invaliditāti, politiskie pretinieki, padomju karojošie gūstekņi, inteliģence un daudzas citas sociālās grupas.
Pēckara tiesas un atbildība
Pēc Otrā pasaules kara, Nirnbergas procesa tiesneši atzina SS par nelikumīgu un noziedzīgu organizāciju. Tas nozīmēja, ka dalība šajā organizācijā pati par sevi bija pierādījums par līdzdalību noziedzīgās darbībās, izņemot atsevišķus gadījumus — piemēram, piespiedu iesaukuma gadījumā, kurā personas nebija veikušas noziegumus. Daudzi SS vadītāji un dalībnieki tika tiesāti un piespriesti bargiem sodām, tomēr daļa noziedznieku izbēga vai izmantoja maskēšanās ceļus pēc kara.
Mantojums un simbolika
SS simboli, rūnu "SS" zīmes un uniformas ir saistītas ar vardarbību un genocīdu. Šīs simbolikas izmantošana mūsdienās daudzās valstīs ir aizliegta vai ierobežota, un tā tiek saistīta ar neonacistiskām kustībām. Vēsturni un sabiedrība uzskata SS par galveno nacistu varas un noziegumu instrumentu.
Vēsturiskā nozīme
Studējot SS darbību, vēsturnieki cenšas saprast, kā totalitārs režīms spēja organizēt rūpniecisku slepkavību un kā ideoloģija, birokrātija un vardarbība mijiedarbojās. SS piemērs parāda, kā valsts institūcijas var tikt pārvērstas represīvā un noziegumu veicinošā aparātā.
Noslēgums
Schutzstaffel bija daudznozaru organizācija ar gan militāru, gan policisku un administratīvu funkciju. Tās darbība atstāja milzīgas ciešanas un radīja vienu no tumšākajiem 20. gadsimta notikumiem — Holokaustu. Zināšanas par SS darbību ir svarīgas, lai atcerētos upurus, izprastu totalitārisma mehānismus un novērstu līdzīgu ideoloģiju atdzimšanu nākotnē.
SS ir izveidots
SS tika izveidota 1925. gadā, lai apsargātu nacistu līderi Ādolfu Hitleru. (Schutzstaffel vācu valodā nozīmē "Aizsardzības eskadrilis"). 26.-29. lpp. No 1929. līdz 1945. gadam SS vadīja Heinrihs Himlers. Šajā laikā SS no nelielas paramilitāras vienības kļuva par vienu no lielākajām un ietekmīgākajām organizācijām nacistiskajā Vācijā. 47. lpp.
Nacisti uzskatīja SS par īpašu vienību, līdzīgi kā Pretorijas gvardi (kas sargāja Romas imperatorus). Lai tiktu izraudzīts par SS karavīru, cilvēkam bija jābūt rasu ziņā "tīram". Tas nozīmēja, ka viņiem bija jāpierāda, ka visi viņu priekšteči bija "ariji". Viņiem bija arī jābūt pilnīgi lojāliem nacistu partijai. Viņi nedrīkstēja uzdot jautājumus vai iebilst pret SS rīcību.
SS daļas
SS bija divas dažādas daļas. Allgemeine-SS ("General SS") bija nacistu policija. Waffen-SS ("Bruņotie SS") bija īpašas karavīru vienības nacistiskās Vācijas armijā. Waffen-SS kļuva pazīstami ar nežēlīgām kaujām un nežēlību pret civiliedzīvotājiem un karagūstekņiem. Tās vienības palīdzēja apspiest Varšavas geto sacelšanos, kurā Polijas ebreji mēģināja pretoties nacistiem. Waffen-SS vienības nogalināja arī daudzus amerikāņu karagūstekņus 1944. gada Bulge kaujas laikā.
SS bija militāra, bet ne militāra. Tai bija sava dienesta pakāpju sistēma, atšķirības zīmes un formas tērpi. Ar to SS atšķīrās no Vācijas armijas, nacistu partijas un cilvēkiem, kas strādāja Vācijas valdībā.
SS iegūst jaudu
Kad nacistu partija Vācijā ieguva arvien lielāku varu, tā nodeva SS kontroli pār svarīgākām darba vietām (piemēram, tiesībaizsardzības iestādēm). Daudzas SS organizācijas kļuva tikpat ietekmīgas kā valdības struktūras. Nacistu partija nolēma, ka, lai palīdzētu tai saglabāt varu, tai ir jādod SS divas vēl svarīgākas darba vietas. Viens no tiem bija izveidot un vadīt Sicherheitsdienst (SD) - nacistu drošības un izlūkošanas dienestu. Otrs uzdevums bija kontrolēt Ģeihenes Valsts policiju (Geheime Staatspolizei, Gestapo) - SS slepeno policiju. Tā kā tās pārziņā bija tik daudz svarīgu lietu, SS varēja darīt gandrīz visu, ko vien vēlējās.
SS Einsatzgruppen nogalināja daudzus civiliedzīvotājus, tostarp šo sievieti, kas ar savu ķermeni mēģina pasargāt bērnu tieši pirms nošaušanas.
Loma holokaustā
Heinrihs Himlers kā SS vadītājs izmantoja SS, lai īstenotu galīgo risinājumu. Otrā pasaules kara laikā nacistiskās Vācijas kontrolētajās valstīs SS Einsatzgruppen nogalināja daudzus civiliedzīvotājus, galvenokārt ebrejus. SS bija atbildīgas par koncentrācijas nometņu un nāves nometņu (nometņu, kurās cilvēki tika nosūtīti nogalināšanai) izveidi un vadību. Šajās nometnēs miljoniem ieslodzīto nomira no daudziem iemesliem, tostarp slepkavībām, bada, slimībām, sasalšanas un nacistu ārstu, piemēram, Jozefa Mengeles, veiktajiem eksperimentiem.
Pēc kara
Pēc kara Nirnbergas procesa tiesneši nolēma, ka SS bija noziedzīga organizācija (grupa, kas tika izveidota tikai noziegumu izdarīšanai). Viņi nolēma, ka SS ir pastrādājuši kara noziegumus un noziegumus pret cilvēci. Viņi arī atzina, ka SS bija tā organizācija, kas īstenoja lielāko daļu holokausta.
Saistītās lapas
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Schutzstaffel (SS)?
A: Schutzstaffel (SS) bija liela drošības un militāra organizācija, ko kontrolēja Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija (nacistu partija) Vācijā.
J: Kad tā tika izveidota?
A: Tā tika izveidota 1925. gadā Veimāras Vācijā, kas pazīstama arī kā Veimāras Republika.
J: Kā SS kļuva ietekmīga?
A: SS kļuva spēcīga pēc tam, kad garo nazi nakts laikā tika nogalināts Sturmabteilung (SA) vadītājs Ernsts Rihms (Ernst Rِhm).
K: Kāda bija SS loma holokaustā?
A: Viņi vadīja nacistu koncentrācijas un nāves nometnes, kurās tika nogalināti miljoniem cilvēku.
J: Kā viņi tika tiesāti pēc Otrā pasaules kara?
A: Pēc Otrā pasaules kara Nirnbergas procesa tiesneši nolēma, ka SS ir nelikumīga noziedzīga organizācija, un atzina, ka tā ir veikusi lielāko daļu holokausta.
J: Kāds simbols simbolizēja "SS"?
A: "SS" dažkārt tika rakstīts rūniskā rakstībā kā , un šis simbols tika likts uz tās karoga un emblēmām.
Meklēt