Rūnu raksts
Runas ir ļoti seni burti, ko ģermāņi lietoja, pirms viduslaikos sāka lietot latīņu burtus. Plašākajā nozīmē vārds "runas" var nozīmēt jebkurus šifrētus burtus, bet parasti ar to saprot alfabētu, ko skandināvu tauta lietoja no aptuveni 150. gada līdz viduslaikiem. Senāko no tām sauc par vecāko fuzāru runu rakstiem, ko lietoja no aptuveni 150. līdz 800. gadam pēc mūsu ēras. Ap 800. gadu rūnas pārtapa par jaunāko Fuþark, un tās tika lietotas līdz aptuveni 1100. gadam, kad tās aizstāja latīņu alfabēts. Aptuveni tajā pašā laikā (400-1100) Lielbritānijā lietoja anglosakšu rūnas. Skandināvu rūnas sauc par "Fuþark", jo pirmie seši rūnu alfabēta burti ir ᚠ ᚢ ᚦ ᚨ ᚱ ᚲ (F U Þ A R K). Anglosakšu rūnas sauc par "Fuþorc", jo tās ir nedaudz atšķirīgas.
Daudzviet Skandināvijā (Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā), kā arī Britu salās, Islandē, Grenlandē, Fēru salās un Frīzijā ir atrodamas akmeņos (tā sauktajos rūnu akmeņos) iegravētas rūnas. Runas ir izmantotas dzejoļu un slavas runu rakstīšanai, un tās joprojām dažkārt izmanto šifru rakstīšanai. Runas izmantoja arī J. R. R. R. Tolkīns savos fantāzijas darbos, kuru pamatā bija ģermāņu mitoloģija. Sakarā ar to saistību ar ģermāņu mitoloģiju rūnas izmantoja arī nacisti, lai atbalstītu jaunu misticismu un romantisku ģermāņu mantojuma izjūtu. Runas ᚦ saglabājās viduslaikos angļu valodā un līdz mūsdienām islandiešu valodā kā burts þ (izrunā "th", kā lieta). Pēc normāņu iekarošanas šo burtu aizstāja ar burtu th, jo franciski runājošajiem normāņiem tas bija nezināms. Līdzīgi arī burts ð (izrunā "th" kā lietās) tika lietots senangļu valodā un joprojām tiek lietots islandiešu valodā, taču tas ir no īru valodas, nevis no rūnu rakstiem.
Kad pirmo reizi sāka lietot rūnas, ģermāņu valodas vēl nebija sašķēlušās savos mūsdienu novirzienos; pastāvēja tikai viena vienota valoda (tā saucamā protoģermāņu valoda) ar daudziem reģionāliem dialektiem. Katrai rūnai bija savs nosaukums, līdzīgi kā mūsdienās ir nosaukumi mūsu mūsdienu burtiem, taču šie ļoti senie nosaukumi vairs nav zināmi. Pēc to saistības ar vēlākajiem burtiem ir rekonstruēti senie rūnu nosaukumi. Piezīme [*] pirms rūnas protoģermāņu valodas nosaukuma nozīmē, ka šis nosaukums ir rekonstruēts. Tomēr ne visas rūnas tika zīmētas vienādi, un dažviet dažas rūnas un to nosaukumi atšķīrās.
Rök Runestone, Zviedrija, 9. gadsimts
Vecākā futhark
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir rūnas?
A: Runas ir ļoti seni burti, ko ģermāņi lietoja, pirms viduslaikos sāka lietot latīņu burtus. Plašākajā nozīmē vārds "runas" var nozīmēt jebkurus šifrētus burtus, bet parasti tas attiecas uz alfabētiem, ko skandināvu tauta lietoja no aptuveni 150. gada mūsu ēras līdz viduslaikiem.
J: Kas ir vecākā fužarka?
A: Elder Fuþark ir viens no senākajiem rūnu alfabētiem, un to lietoja no aptuveni 150. līdz 800. gadam mūsu ēras.
J: Kas ir jaunākā Fuþark?
A.: Ap 800. gadu pēc mūsu ēras rūnas pārtapa par tā saukto jaunāko Fuþark alfabētu, un to lietoja līdz aptuveni 1100. gadam, kad to aizstāja ar latīņu alfabētu.
J: Kur atrodamas rūnas?
A.: Runas ir atrodamas akmeņos (tā sauktajos rūnu akmeņos) daudzviet Skandināvijā (Dānijā, Norvēģijā un Zviedrijā), kā arī Lielbritānijā, Islandē, Grenlandē, Fēru salās un Frīzijā.
J: Kā rūnas ir izmantotas vēsturiski?
A: Vēsturiski rūnas ir izmantotas dzejoļu un slavinošu runu rakstīšanai, kā arī kā šifri. Tās tika plaši izmantotas arī J. R. R. R. Tolkīna fantāzijas darbos, kuru pamatā ir ģermāņu mitoloģija. Turklāt nacistiskās Vācijas laikā tās tika izmantotas, lai atbalstītu jaunu misticismu un romantizētu skatījumu uz ģermāņu mantojumu.
J: Kā daži rūnu vārdi saglabājās mūsdienās? A: Runas ᚦ saglabājās viduslaiku angļu valodā, kā arī mūsdienu islandiešu valodā, kur to izrunā kā "th", piemēram, "thing" vai "this"; tomēr pēc normāņu iekarošanas to aizstāja ar "th", jo franciski runājošie normāņi to nezināja, savukārt ð (arī izrunā kā "th") bija senangļu valodas burts, kas joprojām ir sastopams islandiešu valodā, bet patiesībā ir atvasināts no īru valodas, nevis no pašu rūnu nosaukumiem.
J: No kādas valodas bija cēlušās visas šīs agrīnās runu valodas versijas? A: Visas agrīnās runu versijas ir radušās no protoģermāņu valodas, kas tajā laikā ietvēra daudzus reģionālos dialektus; katrai runai bija nosaukums, kas līdzīgs mūsdienu burtiem, bet šie ļoti senie nosaukumi vairs nav zināmi, tāpēc to saistība ar vēlākajiem burtiem laika gaitā ļāva tos rekonstruēt.
