Waffen-SS — nacistu bruņotā SS: vēsture, loma un kara noziegumi

Waffen-SS bija daļa no Schutzstaffel (SS). Nosaukums Waffen-SS vācu valodā nozīmē "bruņotie SS" un apzīmēja SS sastāvā esošās kaujas vienības, kas attīstījās no nelielām aizsardzības un policijas formācijām par regulāriem kara spēkiem. Waffen-SS bija paramilitāra organizācija SS sastāvā, kurai bija savs apmācības, komandēšanas un ekipējuma režīms, kas dažkārt atšķīrās no vācu regulārās armijas — Wehrmacht.

Izveide un sākotnējais uzdevums

Waffen-SS nodaļas sākotnēji tika izveidotas, lai nodrošinātu aizsardzību un personīgo drošību augstākstāvošiem SS un nacistu partijas darbiniekiem. Waffen-SS divīzijas veidoja īpaši apmācīti karavīri, kuru uzdevumos ietilpa gan personāla apsardze, gan kaujas uzdevumi frontē. Kopā ar Sturmabteilung (SA) un citām organizācijām tās tika izmantotas arī kā iekšējās drošības un policijas spēki. Waffen-SS oficiāli pildīja arī papildu policijas uzdevumus uz ielām un okupētajās teritorijās.

Paplašināšanās un struktūra

No 1930. gadu beigām un īpaši Otrā pasaules kara laikā Waffen-SS pārveidojās no salīdzinoši nelielas elitāras vienības par lielu bruņoto spēku komponenti. 1937. gadā daļa SS personāla tika reorganizēta — dažiem SS locekļiem uzticēja koncentrācijas nometņu (un vēlāk nāves nometņu) apsardzes un vadības pienākumus; šie karavīri tika pārcelti uz SS-Totenkopfverbände. Vēlāk Waffen-SS izveidoja vairākas kājnieku, tanku un speciālās vienības divīziju līmenī, kas piedalījās kaujās visos galvenajos kara teātros.

Sastāvs — vācieši un ārvalstu brīvprātīgie

Sākotnēji Waffen-SS bija sastāvējis galvenokārt no vāciešiem, taču kara gaitā tajā sāka iekļaut arī arvien vairāk ārvalstu brīvprātīgo un mobilizēto karavīru no okupētajām teritorijām. Lielā mērā tas bija saistīts ar vajadzību aizstāt cilvēkresursus un paplašināt frontes vienības. Kopējie vērtējumi liecina, ka Otrā pasaules kara laikā Waffen-SS rindās ir dienējis aptuveni 800 000–900 000 cilvēku, ieskaitot ievērojamu skaitu brīvprātīgo un mobilizēto no dažādām Eiropas tautām. Starp tiem bija arī kādas latviešu vienības — piemēram, tā sauktais Latvijas leģions (15. un 19. Waffen-Grenadier division (latviešu)), kuru dalībnieku motivācija bija dažāda: daļai — pretestība padomju atgriešanai, daļai — mobilizācija vai cerība aizsargāt savu ģimeni un teritoriju.

Kara darbība un noziegumi

Waffen-SS vienības tika izvietotas dažādos kara teātros un bieži tika uzskatītas par kaujas gatavām un disciplinētām vienībām. Tomēr tās arī aktīvi piedalījās represijās pret civiliedzīvotājiem, pretpartizānu operācijās un īstenoja nežēlīgas atriebības akcijas. Waffen-SS struktūras bija cieši saistītas ar nacistu rasistisko ideoloģiju, un to locekļi bija iesaistīti gan masveida slepkavībās ebreju, romu un citu grupu iznīcināšanā, gan deportācijās uz koncentrācijas nometnēm un nāves nometnēm.

Dažās koncentrācijas nometnēs, piemēram, Aušvicā un Buhenvaldē, Waffen-SS ārsti veica eksperimentus ar cilvēkiem. Turklāt konkrētas Waffen-SS divīzijas ir saistītas ar slaveniem kara noziegumiem — piemēram, beļģu Oradūr-sur-Glane masveida iznīcināšana Francijā un plašas zvērības Austrumu frontē. Daudzos okupētajos apgabalos Waffen-SS kopā ar vietējiem kolaboracionistiem īstenoja kolektīvas represijas un iznīcināšanas operācijas.

Attiecības ar Wehrmacht un politiskā loma

Waffen-SS bieži sacentās ar Wehrmacht par statusu un resursiem. Lai gan sākotnēji Wehrmacht vadība uzskatīja Waffen-SS par ideoloģisku un politisku organizāciju, kara gaitā daudzas Waffen-SS vienības tika izmantotas frontē līdzvērtīgi regulārajām armijas vienībām. Himlera un citu SS vadītāju mērķis bija izveidot pašpietiekamu bruņotu spēku, kas būtu uzticīgs SS ideoloģijai un partijai.

Pēckara tiesas un atbildība

Heinrihs Himlers vadīja SS no 1929. gada līdz 1945. gadam, kad nacistiskā Vācija zaudēja Otro pasaules karu. Pēc kara starptautiskās impunity mēģinājumu ietvaros Norimbergas tribunāls 1946. gadā atzina SS par vainīgiem noziegumos pret cilvēci un klasificēja SS kā nelikumīgu un kriminālu organizāciju. Vienlaikus Norimberga atzina, ka parasto ārvalstu rekrūtu vai piespiesto mobilizēto biedrībā ne vienmēr var uzreiz izdarīt vispārinātas apsūdzības — individuālā atbildība tika noskaidrota atsevišķos tiesu procesus.

Pēc kara vairākus augsta ranga SS un Waffen-SS komandierus tiesāja un sodīja par kara noziegumiem, taču daļa parastu biedru netika sodīti, daļa kļuva par bēgļiem, un daļa atgriezās savās dzīvotajās vietās. Debates par kolektīvu vainu un individuālo atbildību saglabājas arī mūsdienās.

Atmiņa, tiesības un strīdi

Waffen-SS mantojums ir ārkārtīgi pretrunīgs. Daļā sabiedrības atmiņa par tām tiek pasniegta kā par "kavēkļu" vai "karavīru" vienībām, citur — kā par noziedzīgām organizācijām, kas aktīvi piedalījās genocīdā un represijās. Īpaši sarežģītas ir diskusijas Baltijas valstīs un citur, kur vietējie iedzīvotāji bija gan Waffen-SS rindās, gan arī nodošanas un kolaborācijas upuri. Mūsdienu vēsturnieki un tiesību normas parasti norāda, ka vēstures atceres un pētījumu centrā jābūt nevis glorifikācijai, bet faktos balstītai analīzei un upuru piemiņai.

Kopsavilkums: Waffen-SS bija nozīmīga un pretrunīga nacistiskā režīma bruņotā struktūra, kas sākotnēji kalpoja kā personiskās apsardzes un policijas aparāts, bet kara laikā kļuva par plašu kaujas organizāciju. Tā bija cieši saistīta ar SS ideoloģiju un tika iesaistīta smagos kara noziegumos un cilvēktiesību pārkāpumos. Pēckara tiesvedības rezultātā SS tika atzīta par kriminālu organizāciju, taču individuālā atbildība par noziegumiem tika noskaidrota atsevišķos procesos.

Jautājumi un atbildes

J: Ko vācu valodā nozīmē "Waffen-SS"?

J: Kāds bija Waffen-SS sākotnējais uzdevums?

J: Kādiem nolūkiem izmantoja Waffen-SS?

J: Kādu darbu dažiem Waffen-SS karavīriem uzticēja 1937. gadā?

J: Kas notika ar Waffen-SS karavīriem, kuriem uzticēja koncentrācijas nometņu vadīšanu?

J: Kādus eksperimentus Waffen-SS ārsti veica ar cilvēkiem?

J: Kas vadīja SS no 1929. gada līdz pat nacistiskās Vācijas zaudējumam Otrajā pasaules karā 1945. gadā?

Meklēt pēc burta