Islāmofobija: definīcija, stereotipi un diskriminācija pret musulmaņiem

Izpratne par islāmofobiju: definīcija, stereotipi un diskriminācija pret musulmaņiem — cēloņi, sekas un praktiski risinājumi, lai mazinātu naidu un aizspriedumus.

Islāmofobija parasti tiek lietots, lai apzīmētu aizspriedumus, naidīgumu vai diskrimināciju pret musulmaņiem un islāmu kā reliģiju. Dažreiz šo vārdu izmanto arī kā politisku apzīmējumu, lai diskreditētu kritiku pret konkrētām reliģiskām praksēm vai idejām. Termins burtiski nozīmē bailes no musulmaņiem, taču praksē tas ietver plašāku attieksmju un darbību spektru — no stereotipiem un verbālas aizskāruma līdz vardarbībai un institucionālai diskriminācijai.

Kas tiek saprasts ar islāmofobiju

Islāmofobija var būt:

• stereotipu veidošana un negatīvas vispārināšanas par visiem musulmaņiem;
• naidpilni vārdi, grafiti un verbālas uzbrukumi;
• fiziska vardarbība, draudi un ļaunprātīga rīcība pret cilvēkiem, kuri tiek identificēti kā musulmaņi;
• diskriminācija darba tirgū, izglītībā, veselības aprūpē vai publiskajās pakalpojumu pieejās;
• politikas un likumu pieņemšana, kas īpaši ierobežo musulmaņu brīvības vai drošību.

Runnymede Trust pētījums (1996)

1996. gadā Runnymede Trust pētījumā tika izklāstītas vairākas bieži sastopamas negatīvas domāšanas shēmas par islāmu. Pētījumā norādītie visbiežāk minētie priekšstati bija šādi:

1. Islāma pasaule ("islāms") tiek uzskatīta par vienotu bloku, kas nemainīsies.
2. Islāmam nav kopīgu vērtību ar citām kultūrām.
3. Islāms ir zemāks par "Rietumiem". Tam ir barbariska kultūra, kas turklāt ir iracionāla un seksistiska.
4. Viņi uzskata, ka islāms ir agresīvs un draudīgs. Daži cilvēki domā, ka tas atbalsta terorismu.
5. Tā tiek uzskatīta par ideoloģiju, ko var izmantot politikā vai karā.
6. Ja musulmaņi kritizē "Rietumus", šī kritika netiek pieļauta.
7. Tas, ka musulmaņi tiek diskriminēti sabiedrībā, tiek attaisnots ar islamofobiju.
8. Šī naidīgums pret musulmaņiem tiek uzskatīts par dabisku un normālu parādību.

Kā islāmofobija izpaužas un kam tā visvairāk ietekmē

Islāmofobija var izpausties gan kā individuālas aizspriedumu izpausmes (piem., aizskaroši komentāri, neveiklas piezīmes darba intervijā), gan kā strukturāla diskriminācija (piem., likumi, kas mērķē uz konkrētu ticības praksi). Pētījumi rāda, ka redzami musulmaņu atributi — piemēram, plīvurs vai bārda — padara cilvēkus jutīgākus pret aizspriedumiem. Tāpat sociāli neaizsargātākas grupas, īpaši sievietes, kas valkā galvassegas, bieži piedzīvo vairāk verbālu un fizisku uzbrukumu.

Pētījumi arī liecina, ka lielāko daļu vardarbības un uzbrukumu pret minoritātēm veic dominējošās grupas pārstāvji, nevis upuri paši — tas nozīmē, ka islāmofobiski uzbrukumi parasti nāk no cilvēkiem ārpus musulmaņu kopienas.

Likumi, publiska diskusija un piemēri

Dažās valstīs publiskā un politiskā diskusija par drošību un laicīgumu ir novirzījusi pieeju, kas ierobežo noteiktas reliģiskas prakses. Piemēram, Francijā musulmaņu sievietēm ir aizliegts nēsāt seju aizsedzošus plīvurus (burkas un nikābus). Šādi likumi izraisa plašas debates par cilvēktiesībām, drošību, dzimumu līdztiesību un piederības brīvību. Diskusijās svarīgi atšķirt leģitīmu sabiedrības drošības vai cilvēktiesību apsvērumu pamatotu kritiku no vispārinātas naida un diskriminācijas pret ticības kopienu kā tādu.

Kāpēc islāmofobija ir bīstama

• Veicina sociālo izolāciju un segregāciju, pasliktinot integrāciju un savstarpējo uzticēšanos sabiedrībā.
• Palielina vardarbības un naida noziegumu risku pret individuāliem cilvēkiem un kopienām.
• Var novest pie tiesību ierobežojumiem un institucionālas diskriminācijas, kas traucē vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu.
• Mākslīgi sarežģī publiskas politikas diskusijas, ja sarunas tiek degradētas līdz stereotipiem un emocionāliem mītiem.

Kā mazināt islāmofobiju

Pastāv vairākas pieejas, kas var palīdzēt mazināt islāmofobiju un tās sekas:

• izglītība — mācīt par reliģiju daudzveidību, kritisko domāšanu un cilvēktiesībām skolās un sabiedrībā;
• dialogs — veicināt starpkultūru un starpreliģisku sarunu, kur cilvēki var dalīties pieredzē un mazināt stereotipus;
• likumu un politikas aizsardzība — nostiprināt antidiskriminācijas normas, atbalstīt upurus, sekot līdzi vardarbības novēršanai;
• mediju atbildība — izvairīties no sensacionālas vai vispārinātas publicitātes, kas sasaista visu kopienu ar atsevišķu personu rīcību;
• solidaritāte — sabiedrības locekļu atklāts nosodījums naida izpausmēm un praktiska atbalsta sniegšana upuriem.

Atšķirība starp kritiku un aizspriedumiem

Ir svarīgi skaidri atšķirt leģitīmu kritiku par idejām, praksēm vai politiskām pozīcijām no naida, kas mērķē uz cilvēkiem kā grupu. Kritika, kas balstīta uz faktiem un tiek izteikta cieņpilnā veidā, veicina diskusiju un pārmaiņas. Savukārt islāmofobija personificē un demonizē cilvēkus, padarot dialogu neiespējamu un bīstamu tiem, kuri tiek stigmatizēti.

Kā rīkoties, ja esat liecinieks vai upuris

• ja esat liecinieks naida izteikumiem vai uzbrukumam, rūpīgi, bet droši iejaucieties vai meklējiet palīdzību no varas iestādēm;
• upuriem — meklējiet medicīnisko un psiholoģisko palīdzību, reģistrējiet incidentu un ziņojiet par to policijā vai vietējām organizācijām, kas nodarbojas ar cilvēktiesībām;
• organizācijām un darba vietām — ieviesiet skaidras politikas pret diskrimināciju un rūpējieties par iekļaujošu vidi.

Islāmofobijas apkarošana prasa gan individuālu, gan institucionālu pieeju: izglītot sabiedrību, aizsargāt tiesības un veicināt atklātu un respektablo dialogu starp cilvēkiem ar dažādiem uzskatiem un ticībām.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas ir islamofobija?

J: Vai cilvēki to var izmantot, lai uzbruktu musulmaņu ideoloģiskajām nostājām?

Vai islamofobiju biežāk izjūt musulmaņu sievietes nekā musulmaņu vīrieši?

J: Uz ko ir vērsta islamofobija?

J: Kā var paust islamofobijas sajūtas?

Meklēt pēc burta