Nirnbergas likumi: 1935. gada Vācijas antisemītiskie likumi

Nirnbergas likumi 1935 — Vācijas antisemītiskie likumi, kas atņēma ebrejiem pilsonību, tiesības un legalizēja diskrimināciju; padziļināta vēsture, paplašinājumi un sekas.

Nirnbergas likumi ir divi pamatlikumi (kopā ar blakuspublicēto karoga likumu) 1935. gadā pieņemtā Vācijas rasistu un antisemītisku politiku sistēmā. Tie tika pasludināti 1935. gada 15. septembrī Nirnbergā – pilsētā, kurā notika Nacionālsociālistiskās vācu darba partijas (NSDAP) partijas parādes un ideoloģiskie pasākumi – un palika spēkā līdz Vācijas sakāvei 1945. gadā. Šie likumi juridiski nostiprināja rasu diskrimināciju un kļuva par vienu no galvenajiem pamatiem plašākai vajāšanai, izslēgšanai un, galu galā, genocīdam pret ebrejiem un citām grupām.

Tās bija:

• Gesetz zum Schutze des deutschen Blutes und der deutschen Ehre (bieži saukts par Blutschutzgesetz, likums par vācu asins un goda aizsardzību). Šis likums aizliedza ebrejiem precēties ar ne-ebrejiem, kā arī uzlika juridiskus aizliegumus seksuālām attiecībām starp personām, kuras tiesiski vērtēja kā "vācu vai radniecīgas asinis" un personām, kuras tika atzītas par ebrejiem. Likums noteica kriminālsodu iespējamību par šādu attiecību uzturēšanu un citus sankciju mehānismus. Tas arī ierobežoja iespējas, ko ebrejiem deva sabiedriskā dzīve un darbaspējas (piem., noteiktas darbības mājsaimniecībā un nodarbināšanā), un radīja juridisku pamatu turpmākai segregācijai un stigmatizācijai.
• Reiha pilsonības likums : šis likums noteica atšķirību starp "Reiha pilsoni" (Reichsbürger) un valsts pavalstnieku statusu. Par pilsoņiem varēja kļūt tikai cilvēki, kurus tiesvedībā atzina par "vācu vai radniecīgas asinis" — citiem vārdiem sakot: pilsoņiem nevarēja kļūt daudzus ebrejus un citas grupas. Praktiski tas nozīmēja, ka ebreji zaudēja politiskās tiesības (balsstiesības), tiesības ieņemt amatus valsts pārvaldē, un tie tika izslēgti no daļas profesionālās darbības. Ar laiku tas noveda pie sistemātiskas izslēgšanas no darba, pakāpeniskas ekonomiskas izpostīšanas (t.s. "arījācijas" procesi) un juridiskas atstumtības.
• Reichsflaggengesetz Stingri runājot, šis karoga likums nav viens no Nirnbergas diviem pamata likumiem, taču tas tika publicēts tajā pašā laikā un bieži tiek minēts kopā ar tiem. Tas noteica svastikas (nacistiskā karoga) statūtu kā Vācijas oficiālo karogu un bija svarīgs simbolisks solis nacionālsociālistiskās ideoloģijas nostiprināšanā valsts līmenī.

Paplašinājumi un precizējumi (14. novembris 1935)

1935. gada 14. novembrī tika izdotas īstenošanas normas un papildu noteikumi, kas precizēja, kas juridiski tiek uzskatīts par "ebreju" un ieviesa tā dēvēto "mischlingu" (jauktas izcelsmes) kategorijas – balstoties uz vecvecāku reliģisko vai etnisko izcelsmi. Šīs normas arī paplašināja aizliegumus un diskrimināciju, skarot ne tikai ebrejus, bet arī romus (čigānus), melnādainos un viņu pēcnācējus: tiem aizliedza stāties laulībā vai uzturēt seksuālas attiecības ar cilvēkiem, kuri tika vērtēti kā "vācieši vai vācu radinieki".

Kā tika definēti "ebreji" un "mischlingi"

Īstenošanas rīkojumi noteica, ka par "pilntiesīgu ebreju" tika uzskatīta persona ar trim vai četriem ebreju vecvecākiem; cilvēki ar vienu vai diviem ebreju vecvecākiem tika kļūdaini klasificēti kā "mischlingi" (pusejeb «daļēji ebreji»), kam bija atšķirīgas tiesiskās sekas. Šīs rasu klasifikācijas balstījās uz nācionālsociālistisku, pseidozinātnisku pieņēmumu par asins tīrību un radīja juridisku pamatu dažāda veida diskriminējošiem ierobežojumiem.

Sekas reālajā dzīvē

Nirnbergas likumi deva juridisku pamatu plašākai izslēgšanai — ebreji zaudēja darbu valsts iestādēs, daudzas profesijas un uzņēmējdarbības iespējas tika slēgtas, tika ierobežotas personiskās brīvības un tiesiskā aizsardzība. Likumi arī sociāli normalizēja pazemošanu, segregāciju un vardarbību pret mērķgrupām. Tie bija būtisks solis ceļā uz tālākām represijām, tostarp 1938. gada Kristālnakti (Kristallnacht), masveida konfiskācijām, arestiem un galu galā — holokaustu un masveida deportācijām uz iznīcināšanas nometnēm.

Enforcement un tiesiskā prakse

Likumu īstenošanu veica valsts pārvalde, policija, vietējās administrācijas un tiesas. Soda piemēri bija dažādi — no administratīvām sankcijām un darba zaudēšanas līdz kriminālsodiem par "ģenētiski vai rasu nevēlamu" rīcību. Bieži vien tiesvedība un policijas prakse bija selektīva un interpretējoša, kas deva plašas iespējas represīviem soļiem.

Pēckara novērtējums un mantojums

Pēc Otrā pasaules kara šie likumi tika atcelti un atsaukti ar okupācijas varu rīkojumiem, un nacionālsociālistiskā režīma noziegumi pret cilvēci tika tiesāti Nürenbergas procesu laikā un citās tiesvedībās. Nirnbergas likumi kļuva par spilgtu piemēru tam, kā tiesiskā sistēma var tikt izmantota, lai leģitimizētu rasismu un cilvēktiesību pārkāpumus. Mūsdienās tie tiek pētīti kā brīdinājums par to, cik bīstama var būt valsts politika, kas balstīta uz rasu hierarhiju, kā arī tiek pieminēti atmiņas politikā, izglītībā un atjaunotās tiesiskuma debates.

Nirnbergas likumi nav tikai pagātnes dokuments — to sekas bija dziļas un ilgstošas, un viņu analīze palīdz saprast, kā juridiskas normas var vest uz sistemātisku diskrimināciju, vardarbību un genocīdu.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Nirnbergas likumi?

J: Kāpēc tos sauc par Nirnbergas likumiem?

J: Ko likums "Gesetz zum Schutze des deutschen Blutes und der deutschen Ehre" padarīja nelikumīgu?

J: Kādas bija sekas par laulību aizlieguma likuma pārkāpšanu?

J: Kādas sekas bija vīriešiem, kas neievēroja likumu par seksuālo attiecību aizliegumu?

Jautājums: Kas bija teikts Reiha Pilsonības likumā?

Jautājums: Kam bija aizliegts stāties laulībā vai stāties dzimumattiecībās ar "personām ar vācu vai vācu radniecību"?

Meklēt pēc burta