Nirnbergas likumi
Nirnbergas likumi ir trīs (vēsturiski - divi) likumi, kas tika ieviesti Vācijā 1935. gadā un bija spēkā līdz 1945. gadam. Tie ir nosaukti Nirnbergas pilsētas vārdā, kur sanāca likumdevēju sapulce.
Tās bija:
- Gesetz zum Schutze des deutschen Blutes und der deutschen Ehre (bieži saukts par Blutschutzgesetz, likums par vācu asins un goda aizsardzību). Šis likums aizliedza ebrejiem precēties ar neebrejiem. Tas arī aizliedza šiem cilvēkiem nodarboties ar seksu. Likums paredzēja ilgus cietumsodus vīriešiem, kuri to neievēroja. Sievietes varēja iztikt bez cietumsoda (ja viņas par to pastāstīja). Šis likums arī aizliedza ebrejiem izkārt valsts karogu un garantēja viņu tiesības izkārt ebreju simbolus.
- Reiha pilsonības likums : šis likums būtībā noteica, ka par pilsoņiem var kļūt tikai vācu vai tuvu radniecīgu asiņu cilvēki - citiem vārdiem sakot: Ebreji (un daži citi) nevarēja kļūt par pilsoņiem. Visiem valsts pārvaldē nodarbinātajiem ebrejiem bija jāatsakās no darba. Viņi zaudēja arī tiesības balsot un dienēt armijā.
- Reichsflaggengesetz Stingri runājot, šis karoga likums nav viens no Nirnbergas likumiem, taču tas tika publicēts kopā ar citiem likumiem. Tas padarīja svastiku par Vācijas oficiālo karogu.
1935. gada 14. novembrī tika paplašināti Nirnbergas likumi, kas aizliedza romiem (čigāniem), melnādainajiem un viņu pēcnācējiem stāties laulībā vai uzturēt seksuālas attiecības ar "vāciem vai vācu radiniekiem".
Šajā attēlā ir izskaidrots Blutschutzgesetz: Kopumā gaišie (vai krusta) simboli apzīmē vācbaltiešus, tumšie simboli - ebrejus. Kopumā: Ja abi cilvēki ir ar vācu asinīm, ierobežojumu nav; ja viens no viņiem ir ceturtdaļjūds (Mischling 2. Grades), arī nav problēmu; pusjūdiem nepieciešama īpaša atļauja, lai apprecētu cilvēkus ar vācu asinīm (faktiski šādas atļaujas netika dotas); cilvēkiem, kas ir vairāk nekā puse ebreja, nav atļauts precēties (vai nodarboties ar seksu) ar vācu asinīm.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Nirnbergas likumi?
A: Nirnbergas likumi ir trīs likumi, kas tika pieņemti Vācijā 1935. gadā un bija spēkā līdz 1945. gadam.
J: Kāpēc tos sauc par Nirnbergas likumiem?
A: Tie nosaukti Nirnbergas pilsētas vārdā, kur sanāca likumdevēju sapulce.
J: Ko likums "Gesetz zum Schutze des deutschen Blutes und der deutschen Ehre" padarīja nelikumīgu?
A: Tas padarīja nelikumīgu ebreju laulību ar vāciešiem un vāciešu un ebreju dzimumattiecības.
J: Kādas bija sekas par laulību aizlieguma likuma pārkāpšanu?
A: Ieslodzījums cietumā abiem dzimumiem, kas to pārkāpa.
J: Kādas sekas bija vīriešiem, kas neievēroja likumu par seksuālo attiecību aizliegumu?
A: Ilgstošs cietumsods.
Jautājums: Kas bija teikts Reiha Pilsonības likumā?
A: Par pilsoņiem varēja kļūt tikai vācu vai tuvu radniecīgu asiņu cilvēki - citiem vārdiem sakot: Ebreji (un daži citi) nevarēja.
Jautājums: Kam bija aizliegts stāties laulībā vai stāties dzimumattiecībās ar "personām ar vācu vai vācu radniecību"?
A: Romiem (čigāniem), melnādainajiem vai viņu pēcnācējiem.
