Nacistu eigēnika

Nacistu mērķgrupas

Nacistu eigēnikas idejas vēstīja, ka daudzas dažādas cilvēku grupas ir "nepilnvērtīgas" vai "necienīgas dzīvībai". Pie tām piederēja:

• Ebreju tauta
• Romi (čigāni)
• Cilvēki ar garīgiem un fiziskiem traucējumiem
• To vidū bija cilvēki ar epilepsiju, šizofrēniju, bipolāriem traucējumiem, intelektuālās attīstības traucējumiem, cerebrālo trieku, muskuļu distrofiju, kurlumu un aklumu.
• Cilvēki, kuri nepiekrita nacistu politiskajiem uzskatiem (piemēram, komunisti un sociālisti).
• Lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) cilvēki
• Cilvēki, kuri nevarēja strādāt
• Slāvu tauta
• Melnādainie cilvēki
• Noziedznieki

"Informācijas plakāts" eigēnikas atbalstam no 1935. gada izstādes "Dzīvības brīnumi Berlīnē".

Amerikas Savienoto Valstu loma

Līdz brīdim, kad eigēnikas kustība izplatījās arī Vācijā, tā bija ļoti populāra Amerikas Savienotajās Valstīs. Kalifornijas eigēniķi sāka rakstīt lietas, kas mudināja uz eigeniku un sterilizāciju, un sūtīja tās vācu zinātniekiem un medicīnas darbiniekiem. Līdz 1933. gadam Kalifornijā bija piespiedu kārtā sterilizēts vairāk cilvēku nekā visos pārējos ASV štatos kopā. Nacisti ideju par savu obligātās (piespiedu) sterilizācijas programmu daļēji aizguva no Kalifornijas programmas.

1927. gadā Berlīnē tika izveidots Ķeizara Vilhelma Antropoloģijas institūts (Kaiser Wilhelm Institute for Anthropology, KWIA), ko finansiāli atbalstīja amerikāņu filantropu grupa Rokfellera fonds. KWIA direktors bija vācu medicīnas, antropoloģijas un eigēnikas profesors Oigens Fišers. Fišers apgalvoja, ka ir atradis zinātniskus pierādījumus nacistu eigēnikas idejām, un nacisti izmantoja viņa darbu, lai pamatotu savu eigēnikas politiku.

1934. gadā Vāciju apmeklēja Kalifornijas eigēnikas līderis K. M. Gēte. Tajā laikā Vācijā piespiedu kārtā tika sterilizēti vairāk nekā 5000 cilvēku mēnesī. Gēte lielījās savam kolēģim:

"Jums būs interesanti uzzināt, ka jūsu darbam ir bijusi nozīmīga loma, veidojot to intelektuāļu grupas viedokli, kas atbalsta Hitlera epohālo programmu. Visur es jutu, ka viņu viedokļus ir ārkārtīgi stimulējusi amerikāņu doma... Es gribu, mans dārgais draugs, lai jūs līdz mūža galam nesat sevī šo domu, ka jūs patiešām esat iekustinājis darbībā lielu valdību, kurā ir 60 miljoni cilvēku."

Eugenikas pētnieks Harijs H. Loglins (Harry H. Laughlin) bieži lepojās, ka viņa izstrādātie eigēniskās sterilizācijas parauglikumi ir īstenoti Vācijas Nirnbergas likumos. 1936. gadā Laflīnu uzaicināja uz apbalvošanas ceremoniju Heidelbergas Universitātē Vācijā. (Ceremonija bija ieplānota gadadienā, kad divus gadus iepriekš Hitlers no Heidelbergas fakultātes atlaida visus ebrejus). Par savu darbu "rasu tīrīšanas zinātnē" Laughlinam tika piešķirts goda doktora grāds. Laulins nevarēja atļauties ierasties, un viņam nācās doktora grādu saņemt Rokfellera institūtā. Pēc tam viņš ar lepnumu dalījās apbalvojumā ar saviem kolēģiem, piebilstot, ka, viņaprāt, tas liecina par "vācu un amerikāņu zinātnieku kopīgo izpratni par eigēnikas būtību".

Hitlera uzskati par eigeniku

Ādolfs Hitlers Landsbergascietumā lasīja rasu higiēnas grāmatas. "Rasu higiēna" bija ideju kopums, kurā bija teikts, ka tikai noteiktiem cilvēkiem ir atļauts dzemdēt bērnus. Cilvēkiem, kuri piederēja rasei, kas tika uzskatīta par "zemāku", nedrīkstēja būt bērnu. Šādā veidā šīs rases galu galā iznīktu.

Hitlers uzskatīja, ka Vācija ir kļuvusi vāja un ka to ir saindējuši "sliktāki" cilvēki. Viņš uzskatīja, ka šie "sliktāki" cilvēki sagrauj Vācijas sabiedrību un ir Vācijas problēmu cēlonis.

Savā Otrajā grāmatā, kas nacistu laikā netika publicēta, Hitlers slavēja sengrieķu pilsētu Spartu. Spartā visi jaundzimušie tika rūpīgi izmeklēti. Jebkurš zīdainis, kas šķita vājš, slims vai ar kādu invaliditāti, tika nogalināts. Tikai veseliem, stipriem bērniem ļāva dzīvot. Tas nozīmēja, ka viņi bija vienīgie dzīvie cilvēki, kuriem varēja dzemdēt bērnus un turpināt spartiešu rasi. Hitlers slavēja šo agrīno eigēnikas modeli:

Slimu, vāju, kroplīgu, deformētu bērnu pakļaušana riskam, īsi sakot, viņu iznīcināšana [slepkavība], bija daudz pieklājīgāka un patiesībā tūkstoškārt cilvēcīgāka nekā mūsu dienu nožēlojamā neprātsirdība [kurā visnelabvēlīgākajiem invalīdiem tiek ļauts izdzīvot], turklāt par katru cenu... lai pēc tam izaudzinātu slimībām apgrūtinātu deģenerātu rasi.

Būtībā Hitlers apgalvoja, ka labāk (un lētāk) ir nogalināt cilvēkus ar invaliditāti, nevis ļaut viņiem dzīvot un dzemdēt bērnus. Viņš uzskatīja, ka, ja cilvēkiem ar invaliditāti ļaus dzemdēt bērnus, arī viņu bērniem būs invaliditāte. Tāpēc cilvēki ar invaliditāti ir jānogalina, lai novērstu to, ka viņi "vairo [rada] "nepilnvērtīgu" cilvēku rasi".

Vēlāk Hitlers šīs pašas idejas attiecināja arī uz citiem cilvēkiem, kurus viņš uzskatīja par "zemākiem". Holokausta pamatā bija ideja, ka visi šie "mazvērtīgie" cilvēki ir jāiznīcina, lai tie vairs nepastāvētu Trešajā reihā - Hitlera plānotajā nacistu impērijā.

Hitlera rīkojums par T4 darbību

Nacistu eigēnikas programma

Organizējot eigēnikas programmu, nacisti iedvesmojās no Amerikas Savienoto Valstu piespiedu sterilizācijas programmām, īpaši no Kalifornijā pieņemtajiem eigēnikas likumiem.

1933. gada 14. jūlijā nacisti pieņēma Likumu par iedzimto slimību profilaksi. ("Iedzimtas slimības" ir ģenētiski traucējumi, kas pāriet no vecākiem uz bērniem. "Pēcnācēji" nozīmē "bērni".) Šis likums paredzēja vairākas lietas:

• Tā paredzēja, ka visi cilvēki ar ģenētisku traucējumu ir jāsterilizē.
• Tā uzlika ārstiem pienākumu ziņot nacistiem par jebkuru pacientu ar ģenētisku traucējumu (izņemot sievietes, kas vecākas par 45 gadiem).
• Tā paredzēja naudas sodus, lai sodītu ārstus, kuri nesadarbojas ar likumu.

1934. gadā gandrīz 4000 cilvēku pārsūdzēja tiesas lēmumus, kuros bija noteikts, ka viņi būs jāsterilizē. Kopumā 3 559 no šīm apelācijām (89 %) tika noraidītas. Līdz nacistu režīma beigām nacisti bija izveidojuši vairāk nekā 200 mantojuma veselības tiesu (Erbgesundheitsgerichte). Pamatojoties uz to nolēmumiem, vairāk nekā 400 000 cilvēku tika piespiedu kārtā sterilizēti.

Nacistu eigēnikas iestādes

Nacisti sešas psihiatriskās slimnīcas pārveidoja par "eitanāzijas centriem", kur tika nogādāti cilvēki ar invaliditāti (tostarp bērni) nogalināšanai. Šīs sešas slimnīcas bija Bernburgas, Brandenburgas, Grafenekas, Hadamāras, Hartheimas un Sonnenšteinas eitanāzijas centri.

Sākumā nacisti nogalināja pacientus gāzes furgonos. Pacientus ievietoja furgonos, un furgonu dzinēju izplūdes gāzes tika iepludinātas furgonos. Izplūdes gāzēs esošais oglekļa monoksīds nogalināja pacientus. Vēlāk eitanāzijas centros ierīkoja gāzes kameras, kurās pacientu nogalināšanai izmantoja tīru oglekļa monoksīda gāzi.

Ģenētiski slimu cilvēku identificēšana

1934. gada jūlijā nacistiskā Vācija pieņēma Veselības sistēmas vienkāršošanas likumu. Šajā likumā bija izklāstīti noteikumi, kā nacisti noteiks, vai cilvēks ir "ģenētiski slims". Persona tiktu nosūtīta uz ģenētiskās veselības tiesu, kas izlemtu, vai persona būtu sterilizējama.

Ārstu kabinetiem un labklājības nodaļām bija jāsniedz nacistiem informācija par cilvēkiem, kuri varētu būt "ģenētiski slimi".

Nacistu eigēnikas politika attiecībā uz laulībām

1935. gada Nirnbergas likumi lika ikvienam, kurš vēlējās precēties, veikt testus uz ģenētiskiem traucējumiem. Šo noteikumu mērķis bija panākt, lai "ariju rase" paliktu "tīra", bez cilvēkiem ar traucējumiem. Iepazīšanās laikā ikviens tika aicināts rūpīgi iztaujāt savu iepazīšanās partneri par to, vai kādam no viņa ģimenes locekļiem nav bijuši ģenētiski traucējumi. Schutzstaffel (SS) locekļiem tika pavēlēts rūpīgi iztaujāt iespējamos laulības partnerus, lai pārliecinātos, ka viņu ģimenē nav bijušas iedzimtas slimības vai vājprātība, taču to darīt uzmanīgi, lai nesāpinātu sievietes jūtas. Viņiem tika teikts, ka, ja eigēnisku apsvērumu dēļ viņiem ir jāatsakās no sievietes, viņiem tas jādara pieklājīgi un sieviete nav jānobiedē.

Gāzes furgons Hartheimā par pacientu nogalināšanu

Saistītās lapas

• Eigēnika
• Eitanāzija
• Holokausts