Īstās vardes (Ranidae) — sugas, izplatība un bioloģija
Īstās vardes jeb Ranidae ir plaši izplatīta varžu dzimta, kas sastopama lielākajā daļā zemes virsmas, izņemot Antarktīdu. Šīs vardes parasti ir pusūdens sugas — tās bieži dzīvo ūdens tuvumā un apvieno gan ūdens, gan sauszemes elementus savā dzīves ciklā. Īstās vardes raksturo gluda, mitra āda, izteiktas, izvirzītas acis, labi attīstītas, spēcīgas pakaļkājas un parasti tīklotas pēdas, kas palīdz peldēšanā. Lielākā Ziemeļamerikā sastopamā īstā varde ir buļļu varde. Mazākās pamata sugas reģionos var būt, piemēram, meža vardes (Rana sylvatica), savukārt pasaulē lielākā ir Goliāta varde (Conraua goliath).
Sugu daudzveidība un taksonomija
Ranidae dzimtā ietilpst daudzas sugas — to skaits un iedalījums laika gaitā ir mainījies, jo taksonomiju regulāri pārskata, balstoties uz ģenētiskajiem pētījumiem. Tradicionāli īsto varžu grupa tika uzskatīta par vienu no lielākajām vardu dzimtām, tomēr daļa sugu ir pārvietotas uz citām radniecīgām dzimtām. Īstās vardes var būt no dažiem centimetriem garas līdz lieliem mūžzaļiem indivīdiem, kas sasniedz vairāku kilogramu masu (piemēram, Conraua goliath).
Izplatība un biotopi
Īstās vardes ir sastopamas daudzos pasaules reģionos — tās dzīvo Ziemeļamerikā, Dienvidamerikas ziemeļos, Eiropā, Āzijā, Madagaskarā, Āfrikā, Austrumindijā, Jaungvinejā un Austrālijā. Tās aizņem daudzveidīgus biotopus — dīķus, purvus, upes malas, meža grīdas un pat cilvēka veidotas ūdenskrātuves. Dažas sugas labprātāk dzīvo atklātās, mitrās pļavās, citas mežainos apvidos vai kalnu joslās, dažas — tropu straumēs un ezeros.
Izskats un anatomija
Tipiskajai īstajai vardei ir:
- gluda, mitra āda, bieži ar maskējošu krāsojumu;
- izteiktas pakaļkājas ar garu pēdu posmu, nodrošinot lielu lecošanos vai peldēšanas spējas;
- timpanāls (ādas bungulītis) auss priekšā, kas palīdz sajust skaņu;
- lieli, izvirzīti acis, kas nodrošina plašu redzes lauku.
Tādējādi tās ir labi pielāgotas gan medīšanai uz sauszemes, gan pārvietošanai ūdenī.
Uzturs un uzvedība
Īstās vardes galvenokārt ir plēsīgas — tās barojas ar kukaiņiem, tārpiem, rāpuļiem, mazām zivīm un pat citām vardēm vai maziem zīdītājiem atkarībā no sugas lieluma. Barības iegūšanai tās izmanto ātru mēli, kas izplešas, lai satvertu grozā esošu laupījumu. Daudzas sugas ir aktīvākas naktī, taču dažas — dienas laikā. Vardes ir arī svarīgs pārtikas avots izsalkušiem plēsējiem, tāpēc tās spēlē būtisku lomu ekosistēmu barības tīklos.
Vairošanās un attīstība
Ranidae parasti vairojas ūdenī. Pārošanās laikā tēviņi piesaista mātītes ar saucieniem, pēc kura mātīte izdēj olas — bieži kā lielas apjomīgas ķēdes vai kumosiņi atkarībā no sugas. No olām izšķiļas ikri (tadpoli), kas dzīvo ūdenī un barojas galvenokārt ar aļģēm un organiskām vielām. Metamorfozes procesā tadpoli pārvēršas par pieaugušām vardēm — attīstās ķepas, plaušas un pazūd aste. Dažas sugas ir attīstījušas īpašas adaptācijas — piemēram, meža vardes (Rana sylvatica) spēj izdzīvot īslaicīgu saldēšanos, pateicoties cukura un citu vielu uzkrāšanai šūnās.
Aizsardzība, draudi un cilvēku ietekme
Daudzas īsto varžu populācijas sastopas ar draudiem, kas ietver:
- dzīvesvietu zudumu un degradēšanu (ūdens piesārņojums, zemes izmantošana lauksaimniecībā un urbanizācija);
- slimības, piemēram, kirtrīdija (Batrachochytrium dendrobatidis), kas iznīcina varžu ādu un ir izraisījusi masveida populācijas samazināšanos;
- ievestas sugas un konkurence — piemēram, buļļu vardes dažviet izplatījušās kā invazīvas;
- klimata pārmaiņas, kas ietekmē vairošanās sezonas un ūdens resursus;
- pārmērīga ķeršana un izmantošana pārtikā vai tirdzniecībai.
Dažas sugas ir starp globāli apdraudētajām, kamēr citas saglabā stabilas populācijas. Aizsardzības pasākumi ietver dzīvesvietu saglabāšanu, piesārņojuma ierobežošanu, slimību monitoringu un atjaunošanas programmas.
Secinājums: Īstās vardes ir daudzveidīga un ekoloģiski nozīmīga vardu grupa, kas pilda svarīgu lomu ūdens un sauszemes biotopos. Lai gan daudzas sugas joprojām ir plaši izplatītas, tās pakļautas vairākiem cilvēka izraisītiem draudiem, tāpēc to saglabāšana prasa uzraudzību un ilgtspējīgas dabas aizsardzības pieejas.


Divkrāsainā varde (Clinotarsus curtipes) ir viena no daudzajām "īsto varžu" dzimtas sugām.
Apakšģimenes
Ranidae apakšdzimtas ir šādas. Dažas no tām dažkārt tiek uzskatītas par atsevišķām dzimtām:
- Ceratobatrachinae (Malaizija, Filipīnas, Borneo, Papua-Jaungvineja, Bismarka arhipelāgs)
- Conrauinae (Āfrika)
- Dicroglossinae
- Micrixalinae (Indija)
- Nyctibatrachinae (Rietumgats, Indija; Šrilanka)
- Petropedetinae (Āfrika)
- Ptychadeninae (galvenokārt Āfrika)
- Raninae
- Ranixalinae (Indija)
Genera
- Afrana
- Allopaa Ohler & Dubois, 2006
- Amietia
- Amolops
- Anhydrophryne
- Arthroleptella
- Artroleptidi
- Aubria
- Babina (dažkārt iekļauts Rana)
- Batrachylodes
- Cacosternum
- Ceratobatrachus
- Chaparana
- Chrysopaa Ohler & Dubois, 2006
- Clinotarsus Mivart 1869 (agrāk Rana, ietver Nasirānu)
- Conraua
- Dimorphognathus
- Discodeles
- Ericabatrachus
- Euphlyctis
- Fejervarya (agrāk Rana, parafilētisks)
- Fagayman
- Glandirana (agrāk Rana)
- Hildebrandtia
- Hoplobatrachus
- Huia (poliflektisks)
- Hylarana Tschudi 1838 (agrāk in Rana)
- Indirana
- Ingerana
- Lankanectes
- Lanzarana
- Limnonectes
- Meristogenys (iespējams, pieder pie Huia)
- Micrixalus
- Microbatrachella
- Minervarya
- Nannophrys
- Nanorana
- Natalobatrachus
- Nothophryne
- Nyctibatrachus
- Occidozyga
- Odorrana (agrāk Rana)
- Paa
- Palmatorappia
- Pelophylax Fitzinger 1843 (agrāk Rana, iespējams, parafilaktisks)
- Petropedetes
- Phrynobatrachus
- Phrynodon
- Platymantis
- Pseudoamolops
- Poyntonia
- Pterorana
- Ptychadena
- Pyxicephalus
- Rana
- Sanguirana (agrāk Rana)
- Sphaerotheca
- Staurois
- Strongylopus
- Tomopterna
Jautājumi un atbildes
J: Pie kādas dzimtas pieder īstās vardes?
A: Īstās vardes pieder pie Ranidae dzimtas.
J: Kur var atrast īstās vardes?
A: Īstās vardes ir sastopamas Ziemeļamerikā, Dienvidamerikas ziemeļos, Eiropā, Āzijā, Madagaskarā, Āfrikā, Austrumindijā, Jaungvinejā un Austrālijā.
J: Kāda ir lielākā īstā varde Ziemeļamerikā?
A: Lielākā Ziemeļamerikā sastopamā īstā varde ir bullfrogs.
J: Kā izskatās lielākā daļa īsto varžu?
A: Lielākā daļa īsto varžu ir ar gludu un mitru ādu, lielām, spēcīgām kājām un tīklotām pēdām.
J: Kāda ir mazākā īsto varžu suga?
A: Meža varde (Rana sylvatica) ir mazākā īsto varžu suga.
J: Kāda ir lielākā īsto varžu suga?
A: Goliāta varde (Conraua goliath) ir lielākā īsto varžu suga.
J: Kur tās dzīvo?
A: Īstās vardes ir pusūdens sugas un parasti dzīvo ūdens avotu tuvumā.