Koku varde
Koku vardes ir vardes, kas lielāko dzīves daļu pavada kokos.
Ir vairākas Neobatrachia līnijas, kas ir attīstījušās par koku vardēm. Šīs grupas ir tikai attāli radniecīgas, bet tās ilgu laiku ir attīstījušās līdzīgos apstākļos. Rezultātā šodien ir sastopamas dažādu grupu sugas, kas ir ļoti līdzīgas viena otrai. Tā ir konverģenta evolūcija. Tā aiziet tik tālu, ka gandrīz visos gadījumos, kad sastopama viena grupa, otra nav sastopama. To pašreizējā izplatība liecina, ka abu grupu pēdējais kopīgais priekštecis dzīvoja pirms dinozauru izzušanas.
Parasti tās nenokāpj uz zemes, izņemot, lai pārotos un nārstotu. Dažas būvē putuplasta ligzdas uz lapām un reti kā pieauguši īpatņi atstāj kokus. Dažām sugām olas attīstās tieši par pieaugušajiem; citām sugām nīlzirgu stadija ir pavadīta liela tropu koka lapas ūdens baseinā.
Daudzas koku vardes var mainīt krāsu, lai labāk maskētos. Citas ir indīgas (indesvarde), un tām ir brīdinošs krāsojums.
Koku vardes parasti ir sīkas, jo to svars ir jāturpina, balstoties uz to dzīvesvietas zariem un zariem. Lai gan dažas sasniedz 10 cm vai vairāk, parasti tās ir mazākas un slaidākas nekā sauszemes vardes.
"Koku vardēm" raksturīgi labi attīstīti pirkstu un pirkstu galu diski; paši pirksti un pirksti, kā arī ekstremitātes mēdz būt diezgan garas, kas nodrošina izcilas satvēriena spējas. Šajā ziņā visekstrēmākā ir Chiromantis ģints suga: tā var pretnostatīt divus pirkstus diviem pārējiem, tādējādi panākot viceveida satvērienu.
Eiropas koku vardīte
Ecnomiohyla rabborum , Rabbsa bārkstgalvgalvīte. Ir zināms tikai viens dzīvs eksemplārs.
Lielo acu koku vardīte, Leptopelis vermiculatus
Ģimene
Koku vardes ir šo ģimeņu vai ģinšu pārstāvji:
- Hylidae jeb "īstās" koku vardes dzīvo Eirāzijas mērenā līdz tropiskā klimata joslā uz ziemeļiem no Himalajiem, Austrālijā un Amerikā.
- Rhacophoridae jeb krūmu vardes ir koku vardes tropiskajos reģionos ap Indijas okeānu: Āfrikā, Dienvidāzijā un Dienvidaustrumāzijā uz austrumiem līdz Līdekera līnijai. Dažas ir Austrumāzijā.
- Centrolenidae jeb stikla vardes ir potenciāli cieši saistītas ar hilidiem; šīs caurspīdīgās vardes ir dzimtene Centrālajā un Dienvidamerikā.
- Hyperoliidae jeb niedru vardes ir cieši saistītas ar nārstošajām Microhylidae; šīs mazās vardes dzīvo Subsahāras Āfrikā.
- Boophis ir augsti dendroloģisko varžu ģints, kas attīstījusies no Madagaskaras toksiskajām sauszemes Mantellidae sugām.
- Pedostibes jeb koku krupji (Pedostibes) ir tipiski sauszemes krupju dzimtas (Bufonidae) augsti dendroloģisko sugu pārstāvji.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir koku varde?
A: Koku varde ir varžu suga, kas lielāko daļu dzīves pavada kokos.
J: Ar ko koku vardes atšķiras no citiem varžu veidiem?
A: Koku vardes parasti ir mazākas un slaidākas nekā sauszemes vardes, tām ir labi attīstīti pirkstu un pirkstu galu diski, un to pirksti mēdz būt diezgan gari, kas tām nodrošina labāku satvērienu.
J: Kas ir konverģentā evolūcija?
Atbilde: Konverģējošā evolūcija ir tad, ja dažādu grupu sugas laika gaitā attīstās līdzīgos apstākļos, kā rezultātā rodas sugas, kas viena otrai ir ļoti līdzīgas.
J: Kur koku vardes parasti nokāpj uz zemes?
A: Koku vardes parasti nokāpj uz zemes tikai, lai pārotos un nārstotu.
Vai visas koku vardes būvē putu ligzdas uz lapām?
A: Nē, ne visas koku vardes būvē putu ligzdas uz lapām; dažas no tām reti kā pieaugušas atstāj kokus.
J: Vai ir indīgas koku vardes?
A: Jā, dažas koku varžu sugas ir indīgas (indīgās šautrainās vardes), un tām ir brīdinošs krāsojums.
J: Kā koku vardes svars ietekmē tās dzīvotni?
A: Koku vardes svaru nes tās dzīvotnes zari un zari, tāpēc parasti tās ir diezgan mazas salīdzinājumā ar citām varžu sugām.
