Zemes nozīmes: astronomijā, ekoloģijā, zooloģijā un botānikā
Zemes var nozīmēt:
- Astronomijā tas nozīmē akmeņainu planētu, piemēram, Zemi, nevis gāzveida planētu, piemēram, Jupiteru. Zemes planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme un Marss. Šādas planētas raksturo cieta virsma un akmeņaina vai metāliska iekšiene, salīdzinoši blīvs sastāvs un atmosfēra, kas parasti ir plānāka nekā gāzveida milžiem. Astronomijā šos ķermeņus bieži dēvē par zemes tipa (terrestrial) planētām. Mūsdienu pētījumos tiek atklātas arī eksoplanētas, kas var būt zemes tipa un līdzīgas Zemei pēc izmēra un sastāva — tās ir īpaši nozīmīgas pētījumos par iespējamām dzīves formām ārpus Saules sistēmas.
- Ekoloģijā tas nozīmē zemes platību, piemēram, sauszemes ekosistēmu. Šajā nozīmē ar "zemes" saprot teritorijas, kur dominē sausā zemes virsma — meži, stepes, lauki, tuksneši, kalnu biotopi u. c. Sauszemes ekosistēmas nodrošina svarīgus ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, augsnes veidošanos, ūdens regulāciju, oglekļa uzkrāšanu un bioloģisko daudzveidību. Tās ir jutīgas pret cilvēka darbību (mežu izciršanu, urbanizāciju, lauksaimniecības intensifikāciju), kas var izraisīt biotopu degradāciju un sugu zudumus.
- Zooloģijā sauszemes dzīvnieks ir dzīvnieks, kas dzīvo uz sauszemes. Sauszemes dzīvnieki ir pielāgojušies dzīvei uz zemes virsmas — tiem bieži ir attīstīti pārvietošanās orgāni (kājām, kāpurkājām vai spārniem), elpošanas orgāni, kas darbojas gaisā (plaušas vai trahejas), kā arī ūdens saglabāšanas un temperatūras regulācijas mehānismi. Tipiski piemēri ir zīdītāji (piem., zilonis vai vilks), rāpuļi (piem., čūska vai ķirzaka), putni un daudzi kukaiņi. Ir arī sugas, kas ir pusūdens vai pārejas stadijās (amfībijas), un šī klasifikācija var būt atkarīga no sugas dzīves cikla un biotopa.
- Botānikā: aug augsnē, nevis (piemēram) epifītā. Botānikā ar "zemes augiem" parasti saprot augus, kuri balstās uz augsni — tiem ir saknes, kas nodrošina ūdens un barības vielu uzņemšanu, un tie var būt koki, krūmi, zālaugi vai sīkas augu formas. Zemes augi attīstījušies tā, lai izdzīvotu uz sauszemes, bieži ar mehānismiem ūdens saglabāšanai, mehāniskai atbalstīšanai un sēklu izplatīšanai. Pretstatā tam epifīti (piem., daudzas orhidejas un dažas papardes) aug uz citu augu stumbriem vai zaros un iegūst mitrumu un barības vielas no gaisa, lietus un organiskā materiāla, nevis tieši no augsnes.
Jautājumi un atbildes
J: Ko astronomijā nozīmē termins "zemeslode"?
A: Astronomijā termins "zemeslode" attiecas uz akmeņainu planētu, piemēram, Zemi.
J: Vai vari nosaukt četras sauszemes planētas mūsu Saules sistēmā?
A: Jā, mūsu Saules sistēmas četras sauszemes planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme un Marss.
J: Kā termins "sauszemes" tiek lietots ekoloģijā?
A: Ekoloģijā termins "sauszemes" attiecas uz kādu sauszemes teritoriju, piemēram, sauszemes ekosistēmu.
J: Kas ir sauszemes dzīvnieks?
A: Sauszemes dzīvnieks ir dzīvnieks, kas dzīvo uz sauszemes, pretstatā ūdens dzīvniekiem, kas dzīvo ūdenī.
J: Kā terminu "sauszemes" lieto botānikā?
A: Botānikā ar terminu "sauszemes" apzīmē augus, kas aug augsnē, nevis uz citiem augiem (piemēram, epifītiskie augi).
J: Kas astronomijā ir pretstats sauszemes planētai?
A: Zemes planētas pretstats astronomijā ir gāzveida planēta milze, piemēram, Jupiters.
J: Vai dzīvnieks var būt gan sauszemes, gan ūdens dzīvnieks?
Jā, daži dzīvnieki var būt gan sauszemes, gan ūdens dzīvnieki, piemēram, vardes un bruņurupuči, kas dzīvo uz sauszemes, bet olas dēj arī ūdenī.
