Zemes var nozīmēt:

  • Astronomijā tas nozīmē akmeņainu planētu, piemēram, Zemi, nevis gāzveida planētu, piemēram, Jupiteru. Zemes planētas ir Merkurs, Venēra, Zeme un Marss. Šādas planētas raksturo cieta virsma un akmeņaina vai metāliska iekšiene, salīdzinoši blīvs sastāvs un atmosfēra, kas parasti ir plānāka nekā gāzveida milžiem. Astronomijā šos ķermeņus bieži dēvē par zemes tipa (terrestrial) planētām. Mūsdienu pētījumos tiek atklātas arī eksoplanētas, kas var būt zemes tipa un līdzīgas Zemei pēc izmēra un sastāva — tās ir īpaši nozīmīgas pētījumos par iespējamām dzīves formām ārpus Saules sistēmas.
  • Ekoloģijā tas nozīmē zemes platību, piemēram, sauszemes ekosistēmu. Šajā nozīmē ar "zemes" saprot teritorijas, kur dominē sausā zemes virsma — meži, stepes, lauki, tuksneši, kalnu biotopi u. c. Sauszemes ekosistēmas nodrošina svarīgus ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, augsnes veidošanos, ūdens regulāciju, oglekļa uzkrāšanu un bioloģisko daudzveidību. Tās ir jutīgas pret cilvēka darbību (mežu izciršanu, urbanizāciju, lauksaimniecības intensifikāciju), kas var izraisīt biotopu degradāciju un sugu zudumus.
  • Zooloģijā sauszemes dzīvnieks ir dzīvnieks, kas dzīvo uz sauszemes. Sauszemes dzīvnieki ir pielāgojušies dzīvei uz zemes virsmas — tiem bieži ir attīstīti pārvietošanās orgāni (kājām, kāpurkājām vai spārniem), elpošanas orgāni, kas darbojas gaisā (plaušas vai trahejas), kā arī ūdens saglabāšanas un temperatūras regulācijas mehānismi. Tipiski piemēri ir zīdītāji (piem., zilonis vai vilks), rāpuļi (piem., čūska vai ķirzaka), putni un daudzi kukaiņi. Ir arī sugas, kas ir pusūdens vai pārejas stadijās (amfībijas), un šī klasifikācija var būt atkarīga no sugas dzīves cikla un biotopa.
  • Botānikā: aug augsnē, nevis (piemēram) epifītā. Botānikā ar "zemes augiem" parasti saprot augus, kuri balstās uz augsni — tiem ir saknes, kas nodrošina ūdens un barības vielu uzņemšanu, un tie var būt koki, krūmi, zālaugi vai sīkas augu formas. Zemes augi attīstījušies tā, lai izdzīvotu uz sauszemes, bieži ar mehānismiem ūdens saglabāšanai, mehāniskai atbalstīšanai un sēklu izplatīšanai. Pretstatā tam epifīti (piem., daudzas orhidejas un dažas papardes) aug uz citu augu stumbriem vai zaros un iegūst mitrumu un barības vielas no gaisa, lietus un organiskā materiāla, nevis tieši no augsnes.