ASV izglītības sistēma: struktūra, līmeņi un finansēšana

Izglītību Amerikas Savienotajās Valstīs nodrošina galvenokārt publiska sistēma, kurā iesaistīti federālais, štatu un vietējais līmenis. Federālās, štatu un vietējās pašvaldības kontrolē un piešķir līdzekļus, lai palīdzētu vietējām skolām. Liela daļa lēmumu par mācību saturu, standartiem un finansējumu tiek pieņemti štatu un vietējā līmenī, taču federālā valdība nosaka nozīmīgus tiesiskos ietvarus un sniedz papildu atbalstu noteiktām programmām.

Pārvaldība un finansēšana

Skolu sistēmu ASV administrē kombinēta struktūra: federālā valdība izstrādā plašas politikas un finansē īpašas programmas, štati nosaka izglītības standartus un licencē skolotājus, bet vietējās skolu rajonu valdības (school districts) vada ikdienas darbu. Skolu padomes, ko parasti ievēl vietējie iedzīvotāji, pieņem lēmumus par mācību programmu, budžetu un vietējo politiku.

Finansējums nāk no trim galvenajiem avotiem: vairākumu nodrošina štati un vietējās pašvaldības, īpaši caur nekustamā īpašuma nodokļiem, kam seko štatu budžeti; federālā finansējuma daļa ir mazāka, taču mērķtiecīga (piem., Title I atbalsts zemu ienākumu skolām, Pell granti augstākajai izglītībai). Federālās dotācijas veido aptuveni 8–10% no K–12 finansējuma, pārējo sedz štati un vietējie nodokļi, kas rada ievērojamas atšķirības starp rajoniem.

Skolu līmeņi un vecuma grupas

Publiskā izglītība parasti iedalīta līmeņos:

• Agrā bērnu aprūpe un priekšskola (pre-K): brīvprātīga, pieejama daudzviet; koncentrējas uz sociālajām un priekšlasītprasmes prasmēm.
• Pamatskola (elementary school): parasti aptver 1.–5. vai 1.–6. klasi; bērni sāk mācības no aptuveni 5–8 gadu vecuma.
• Vidusskola / junior high (middle school/junior high): bieži 6.–8. vai 7.–9. klase; fokusējas uz pāreju no pamatskolas uz vidusskolu.
• Vidusskola (high school): parasti 9.–12. klase; beidzot 12. klasi, skolēns saņem vidusskolas diplomu (high school diploma).

Taču precīzas robežas, klases sadalījums un obligāto mācību vecums atšķiras katrā štatā, jo izglītība ir štatu pārziņā. Dažās teritorijās vidusskolu sauc arī par "junior high school". Izglītības prasības var izpildīt publiskajās, privātajās skolās vai izmantojot mājas skolu programmas.

Skolu tipi un izvēles iespējas

ASV izglītības ainā pastāv dažādas skolu formas, kas paplašina izvēles iespējas:

• Publiskās (district) skolas — finansētas ar nodokļiem un pieejamas bez maksas.
• Charter schools — publiskas, bet ar lielāku autonomiju mācību programmā un vadībā; tās var būt neatkarīgas vai vadītas organizāciju/biedrību.
• Magnet schools — specializētas publiskas skolas ar fokusētu programmu (piem., STEM, māksla).
• Privātās skolas — finansētas no skolas maksas un ziedojumiem; tām var būt reliģisks vai cits specifisks profils.
• Skolu kuponu un stipendiju programmas (voucher) — dažās štatos pieejamas, lai ģimenes varētu izvēlēties privātās skolas ar publiskā finansējuma atbalstu.
• Mājas skološana — regulēta ar štatu likumiem; vecākiem jāievēro uzraudzības un ziņošanas prasības atkarībā no jurisdikcijas.

Standarti, testi un atestācija

Štati izstrādā izglītības standartus un valsts mēroga testus, lai novērtētu mācību sasniegumus. 2015. gadā federālā likumdošana No Child Left Behind tika aizstāta ar Every Student Succeeds Act (ESSA), kas dod štatiem lielāku brīvību izstrādāt savas uzraudzības sistēmas. Turklāt daži štati pieņēmuši Common Core standartus, bet to izmantošana nav vienota.

Augstskolu uzņemšanai bieži izmanto standartizētos testus SAT vai ACT. Pieaugušie, kas nav pabeiguši vidusskolu, var iegūt ekvivalentu diplomu, kā, piemēram, GED.

Augstākā un profesionālā izglītība

Pēc vidusskolas skolēns var turpināt mācības koledžā vai universitātē. Pastāv divu veidu augstākās izglītības iestādes:

• Kopienas koledžas (community colleges) — divgadīgas iestādes, kas piedāvā associate grādus, sertifikātus un bieži nodrošina iespēju pārnest kursus uz četru gadu bachelor programmām. Tās parasti ir lētākas un pieejamākas.
• Četru gadu koledžas un universitātes — piedāvā bakalaura (bachelor) programmas un tālāk maģistra un doktora grādus.

Augstākā izglītība nav obligāta; studentiem ir pieejami dažādi finansēšanas avoti, piemēram, federālie studentu aizdevumi, Pell granti, stipendijas un darba-studiju programmas. Akreditācija ir svarīgs kvalitātes rādītājs — to nodrošina reģionālās un nacionālās akreditācijas iestādes.

Speciālā izglītība un atbalsta programmas

Personām ar īpašām vajadzībām Amerikas izglītības sistēmā pastāv plašs atbalsts, kas regulēts ar Individuals with Disabilities Education Act (IDEA). Skolēniem ir tiesības uz bezmaksas atbilstošu publisku izglītību (FAPE), un tiek izstrādāta individuāla izglītības programma (IEP). Federālā programma Title I sniedz papildu līdzekļus skolām ar lielu zemu ienākumu skolēnu īpatsvaru.

Problēmas, izaicinājumi un reformas

Galvenie izaicinājumi ietver finansējuma nevienlīdzību (jo lielā daļa līdzekļu nāk no vietējiem budžetiem), atšķirības mācību rezultātos starp štatiem un kopienām, skolotāju algu jautājumu un piekļuvi kvalitatīvai agrīnās bērnu izglītības programmām. Reformas un iniciatīvas — piemēram, plašāka piekļuve priekšskolai, mērķtiecīgāks fondu sadalījums, akcentēta profesionālā attīstība skolotājiem un alternatīvas izglītības formas (charter, vocational training) — tiek īstenotas, lai mazinātu šos trūkumus.

Kopumā ASV izglītības sistēma ir daudzveidīga un decentralizēta, piedāvājot plašas izvēles iespējas, bet arī radot izaicinājumus nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai visās kopienās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas Amerikas Savienotajās Valstīs nodrošina izglītību?

J: Kā tiek veidota skolas politika?

Q: Kāda veida skolas ir pieejamas ASV?

J: Kā vietējās skolas saņem finansējumu?

J: Vai valsts izglītība ir pieejama visur ASV?

J: Vai privātās skolas ir bezmaksas?

Meklēt pēc burta