Ediacaran
Ediakāra periods (aptuveni pirms 635-541 miljoniem gadu) tika nosaukts Ediakāra kalnu vārdā Dienvidaustrālijas Ediakāra kalnos. Tas ir pēdējais proterozoja eona ģeoloģiskais periods. Pēc edicarāna seko kambrijs, pirmais paleozoja periods.
Šis periods ir slavens ar pirmajām fosilijām ar lielākiem ķermeņiem, kas, iespējams, ir pirmie reģistrētie metazoāni. Tie bija nospiedumi jeb pēdu fosilijas, kas pirmo reizi atrastas Anglijas Čārnvudas mežā, Leikšīras grāfistē. Ģeologi nezināja, ko viņi ir atraduši. Pagāja vairāk nekā 60 gadi, līdz fosilijas no tā paša perioda tika atrastas Dienvidaustrālijā.
Ediakāra kā oficiāla ģeoloģiskā perioda statusu 2004. gadā apstiprināja Starptautiskā ģeoloģijas zinātņu savienība (IUGS). Tas kļuva par pirmo jauno ģeoloģisko periodu, kas pasludināts 120 gadu laikā.
Vendiānisms
Ediakāra periodu agrāk sauca par vendu periodu. Vendijas periodu 1952. gadā ierosināja krievu ģeologs/paleontologs Boriss Sokolovs. Termins Vendijas periods joprojām tiek plaši lietots.
Abi termini nav vienādi. Vendiāns bija ilgāks periods: tas ietvēra visu Marino apledojuma periodu, kas ir slavens ar Sniega bumbu Zemi. Citiem vārdiem sakot, Vendiāns ietvēra kriogēna perioda pēdējo daļu.
Ediakāra robežas
Ediakāra periods ilga aptuveni 90 miljonus gadu. Tas sākās kriogēna sniega bumbu Zemes beigās. Tas beidzās ar dažu veidu pēdu fosiliju (Trichophycus pedum) pirmo parādīšanos pasaulē kembrija pamatnē. Ediakāra perioda sākums tiek noteikts karbonātu slāņa, ko dēvē par "cepurveida karbonātu", pamatnē. Tas nosedz ledāja nogulumus un liecina par pēkšņām klimatiskām pārmaiņām marino ledus laikmeta beigās. Šis periods beidzās ar gandrīz visas ediakāra faunas masveida izmiršanu.
Ediakāra perioda Dienvidaustrālijas perioda tipveida griezumā precīza datēšana nav bijusi iespējama.
"Zelta smaile", kas iezīmē ediakāra sākuma GSSP.
Ediakāra biota
Ediakāra biota ietver senākos zināmos daudzšūnu organismus. Šīs fosilijas ir mīksto ķermeņu formu ar segmentiem, plēksnām, diskiem vai maisiem pēdas vai nospiedumi. Skeleti vai čaulas nav atrastas.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Ediakāra periods?
A: Ediakāra periods ir proterozoja eona pēdējais ģeoloģiskais periods, kas ilga aptuveni pirms 635-541 miljoniem gadu.
Q: Kāds periods sekoja pēc ediakāra perioda?
A: Pēc ediakāra perioda sekoja kembrija periods, kas bija pirmais paleozoja periods.
J: Kāda ir ediakāra perioda nozīme?
A: Ediakāra periods ir slavens ar pirmajām fosilijām ar lielākiem ķermeņiem, kas, iespējams, bija pirmie reģistrētie metazoāni.
J: Kur tika atrastas pirmās fosilijas ar lielākiem ķermeņiem?
A: Pirmo lielāku ķermeņu fosiliju nospiedumi jeb fosiliju pēdas pirmo reizi tika atrastas Anglijas Čārnvudas mežā, Lesteršīrā.
J: Kad šī paša perioda fosilijas tika atrastas Dienvidaustrālijā?
A: Dienvidaustrālijā fosilijas no tā paša perioda tika atrastas vairāk nekā 60 gadus pēc pirmās fosiliju atklāšanas.
J: Kad ediakāra periods tika pasludināts par oficiālu ģeoloģisko periodu?
A: Ediakāra periodu par oficiālu ģeoloģisko periodu 2004. gadā apstiprināja Starptautiskā ģeoloģijas zinātņu savienība (IUGS).
J: Kāda ir Ediakāra perioda pasludināšanas nozīme?
A: Pasludinot ediakāra periodu par oficiālu ģeoloģisko periodu, tas kļuva par pirmo jauno ģeoloģisko periodu, kas pasludināts 120 gadu laikā.
