Udon — japāņu biezās kviešu nūdeles: definīcija, veidi un piedevas

Udon — japāņu biezās kviešu nūdeles: uzzini definīciju, populāros veidus, reģionālās atšķirības, gardas piedevas, receptes un servēšanas idejas.

Udon (うどん) ir japāņu virtuvē iecienīta bieza kviešu nūdeļu forma.

Udon visbiežāk tiek pasniegta karsta kā nūdeļu zupa maigā, sāļā buljonā. Tās vienkāršāko formu sauc par kake udon. To veido tikai daši buljons, sojas mērce (shōyu), mirīns un udon nūdeles. Zupai virsū var likt dažādas piedevas. Bieži vien izmanto plāni sagrieztus sīpolus, kā arī citus ierastos papildinājumus, piemēram, kamaboko, garneles vai dārzeņu tempuru, dažas garšvielas un wakame.

Buljona un piedevu garša, kā arī nūdeļu tekstūra un biezums dažādos reģionos atšķiras. Japānas austrumos parasti ir izplatīts tumši brūns buljons, kas gatavots no tumšas sojas mērces (koikuchi shōyu). Japānas rietumos ir izplatīts gaiši brūns buljons, kas pagatavots no gaišas sojas mērces (usukuchi shōyu). Tomēr ir arī daudzi citi reģionālie veidi, kas atšķiras ne tikai no buljona krāsas, bet galvenokārt atšķiras pēc izmantotajām piedevām.

Kagavas prefektūra ir slavena ar to, ka udonu izmanto kā pamatēdienu.

Kas ir udon — īss apraksts un sastāvs

Udon nūdeles parasti tiek gatavotas no vienkāršām sastāvdaļām: kviešu miltiem, ūdens un sāls. Mīkla tiek rūpīgi mīcīta, atpūtināta, izrullēta un sagriezta platu, biezu sloksnēs. No gatavā produkta raksturīga mīksta, bet bieza tekstūra un nedaudz gumijots košs koshī (cieta, elastīga) sajūta mutē. Biežums, platums un garums var ievērojami atšķirties atkarībā no vietējām tradīcijām un restorāna stila.

Izgatavošana un svarīgākie soļi

• Miltu, ūdens un sāls proporcijas ietekmē mīklas tekstūru — vairāk sāls vai ilgāka mīcīšana parasti palielina koshī.
• Pēc mīcīšanas mīkla bieži tiek atstāta atpūsties vairākas stundas vai pat nakti, lai glutēns stabilizētos.
• Mīklu izrullē un sagriež vajadzīgā platumā; tradicionāli dažreiz izmanto kājas, lai izrullētu — tā rodas nūdeles ar nelielām nevienmērībām, kas piešķir raksturu.
• Udon vārās īsā laikā — biezās nūdeles vāra 8–12 minūtes atkarībā no biezuma, pēc tam noskalo aukstā ūdenī (ja pasniedz aukstas) vai tieši liek karstā buljonā.

Populāri udon veidi

Zemāk ir daži izplatītākie udon varianti, kurus var satikt gan mājās, gan restorānos:

• Kake udon — visvienkāršākā karstā versija ar daši buljonu un vienkāršām piedevām (sk. iepriekš).
• Kitsune udon — pasniegts ar saldu, ceptu tofu kabatiņu (aburaage), populārs īpaši Osaka reģionā.
• Tempura udon — udon zupa ar tempuru (piem., garneles vai dārzeņu) kā galveno piedevu.
• Nabeyaki udon — sautēts katliņā (nabe), bieži satur vistas, olu, dārzeņus un tempuru; tiek pasniegts ļoti karsts.
• Zaru udon — aukstas udon nūdeles, kas tiek pasniegtas uz bambusa paliktņa ar atsevišķu mērci mērcēšanai (vasaras variants).
• Bukkake udon — koncentrēta mērce tiek pārlieta virs nūdelēm; var būt karsts vai auksts, bieži apvienots ar dārzeņiem un olu.

Reģionālās atšķirības

Japānas reģioni uzsver atšķirīgas nūdeļu īpašības un piedevas. Piemēram, Sanuki udon, kas nāk no Kagawa prefektūras, ir pazīstams ar īpaši biezām, stingrām un elastīgām nūdelēm — tieši Kagawa (bieži saukta par Japānas “udon galvaspilsētu”) īsteno udona kultūru, kur nūdeles bieži ēd kā pamatēdienu. Kā minēts, austrumos (Kantō) biežāk izmanto tumšāku sojas mērci, bet rietumos (Kansai) buljons var būt gaišāks un maigāks.

Piedevas, garšvielas un papildinājumi

Udon pasniedz ar dažādām piedevām, kuras papildina gan garšu, gan tekstūru. Populāri papildinājumi ir:

• plāni sagriezti sīpoli (scallions) — sīpoli (kā minēts sākotnējā tekstā),
• kamaboko (rīsu krāsnī vārīta zivs kūka),
• tempura (piem., garneles vai dārzeņi),
• wakame — jūras aļģes,
• tenkasu (tempuras drupačas), cepta ola vai mīksti vārīta ola, nori (jūras aļģu strēmeles), sezama sēklas, yuzu miziņa vai chilli pārslas.

Kad ēd udon — sezonālā un kultūras nozīme

Udon ir elastīgs ēdiens: karstas udon zupas bieži baudāmas rudenī un ziemā, lai sildītu ķermeni, kamēr aukstie veidi, piemēram, zaru udon, ir populāri vasarā. Udon arī bieži parādās svētkos un vietējos tirgos; daudzi reģioni rīko udon festivālus un tirdziņus, kur var nobaudīt vietējās variācijas.

Padomi, ja gatavojat mājās

• Izmantojiet augstas kvalitātes kviešu miltus un pietiekami atpūtiet mīklu — tas uzlabo tekstūru.
• Ja gribat elastīgāku nūdeļu struktūru, mīcīšanas laikā pievienojiet nedaudz vairāk sāls un ļaujiet mīklai ilgāk atpūsties.
• Vārīšanas laikā pārbaudiet nūdeles pēc 8–12 minūtēm — jāpietiek, lai tās kļūtu mīkstas, bet nezaudētu koshī.
• Eksperimentējiet ar buljona bāzēm — daši uz bāzes no konservēta bonito (katsuobushi) vai nori/konbu dod atšķirīgas, aromātiskas notis.

Ar šo papildināto informāciju udon kļūst par daudzpusīgu ēdienu ar bagātu reģionālo un sezonālo tradīciju klāstu — no vienkārša kake līdz greznām nabeyaki versijām un atsvaidzinošajiem zaru variantiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir udon?

J: Kā visbiežāk pasniedz udon?

J: Kāda ir visvienkāršākā udon forma?

J: Kādus papildinājumus var likt udon zupai?

J: Kā atšķiras udon zupas garša un konsistence dažādos reģionos?

J: Ar ko ir slavena Kagavas prefektūra?

J: Kādas ir galvenās kake udon sastāvdaļas?

Meklēt pēc burta