Kamēlijas (Camellia) — ziedošu mūžzaļo krūmu ģints no Āzijas
Kamēlijas — Āzijas mūžzaļie ziedoši krūmi (100–250 sugām) ar krāšņiem ziediem (baltas, rozā, sarkanas, dzeltenas); audzēšanai ieteicama skāba augsne un pietiekams mitrums.
Kamēlijas (Camellia) ir Theaceae dzimtas ziedošu augu ģints, kuras dzimtene ir Āzijas austrumos un dienvidos no Himalaju kalniem uz austrumiem līdz Japānai un Indonēzijai. Zinātnieki joprojām diskutē par to, cik sugu ir. Sugu skaits svārstās no 100 līdz 250 sugām. Linnejs nosauca ģinti par godu jezuītu botāniķim tēvam Georgam Jozefam Kamēlam. Kamēls atveda C. japonica no Manilas uz Spāniju.
Apraksts
Kamēlijas ir galvenokārt mūžzaļi krūmi un nelieli koki, parasti 2–20 m augsti. Lapas ir sakārtotas pārmaiņus, vienkāršas, biezas, ar zobiņotu malu, parasti spīdīgas un 3–17 cm garas. Ziedi ir lieli un uzkrītoši, 1–12 cm diametrā; dabiskos apstākļos tie parasti ir ar 5–9 ziedlapiņām, bet kultivaros sastopamas arī dubultziedu formas. Krāsu spektrs variē no baltas līdz rozā un sarkanai; dažām sugām ziedu krāsa ir dzeltena. Auglis ir sausa kapsula, kas sadalīta 1–5 nodalījumos, no kuriem katrā ir 1–8 sēklas.
Izplatība, dzīvesvietas un prasības
Kamēlijas ir galvenokārt mežu un kalnu joslu augi, kas dod priekšroku mitrām, ēnainām vai daļēji saulainām vietām. Šī ģints parasti ir pielāgota skābām augsnēm un neaug labi krīta vai citās ar kalciju bagātās augsnēs. Lielākajai daļai sugu ir augstas prasības attiecībā uz nokrišņu daudzumu, un tās necieš sausumu. Dažas sugas ir drīzāk tolerantas pret aukstumu, citas — subtropiskākas un jutīgākas pret stingriem sals.
Sugas un kultivāri
Vispazīstamākās sugas dārzniecībā ir Camellia japonica (krāšņzieds kamēlija), Camellia sasanqua (rudenīgā kamēlija), Camellia sinensis (tēja — no tās iegūst tējas lapas) un Camellia oleifera (no kuras ražo ēdamu eļļu). Ir tūkstošiem kultivaros ar dažādu ziedu formu, krāsu un ziedēšanas laikiem.
Audzēšana dārzā
- Vieta: izvēlieties aizsargātu vietu ar rīta sauli vai gaišu noēnojumu; izvairieties no stipra vēja un karstas pēcpusdienas saules.
- Augsne: skāba, labi drenēta, bagāta ar organisko vielu. Ja augsne ir nepiemērota, ieteicams iedarbēt kūdru vai skābu substrātu.
- Stādīšana: stādīt pavasarī vai rudenī, stādīšanas dobes dziļums — tāds, lai sakņu kakls būtu nedaudz virs augsnes līmeņa. Izmantojiet organiski bagātu augsni un mulčēšanas materiālu (skaidu, lapu komposts).
- Laistīšana: nodrošiniet pastāvīgu mitrumu, bet izvairieties no ūdens stagnācijas. Kamēlijas nepatīk sausums un pēkšņas mitruma svārstības.
- Mēslošana: lietojiet skābumu saglabājošu, maijā un jūlijā piemērotu mēslojumu, izvairoties no pārtraucīgas slāpekļa pārdozēšanas pirms ziedēšanas.
- Patstāvīga kopšana: regulāra mulčēšana, neliela atzarošana pēc ziedēšanas, lai uzturētu formu un noņemtu novecojušos dzinumus.
Pavairošana
Visbiežāk kamēlijas pavairo ar:
- spraudeņiem (pusdiegti vasaras spraudeņi vai gadskaitlīgāki rudenī),
- grafting (kultivaru saglabāšanai uz piemērotas potcelma),
- slāņošanas (vienkārša metode no vecākiem augiem),
- sēklām — tomēr sēklas var dot atšķirīgas īpašības un nav ideālas kultivaru saglabāšanai.
Slimības un kaitēkļi
Biežākās problēmas ir sakņu puves (phytophthora tipa patogēni), ziedu brūnēšana (petal blight), dažādi sēņu izraisīti plankumi uz lapām, kā arī kaitēkļi — skudras, mēra ķermeņi, laputis un tripši. Pareiza augsnes drenāža, labas ventilācijas nodrošināšana un regulāra novērošana samazina risku. Ārēji bojātu materiālu noņemšana un nepieciešamības gadījumā lietošana atbilstošiem augu aizsardzības līdzekļiem palīdz saglabāt veselību.
Lietojums un kultūras nozīme
Kamēlijas ir nozīmīgas gan kā dekoratīvi dārzu un parku augi, gan ekonomiski. Camellia sinensis ir tējas augs, no kura iegūst zaļo, melno un oolong tēju. Camellia oleifera un dažas citas sugas tiek lietotas eļļas iegūšanai dažādās Āzijas daļās. Kamēliju ziedi, it īpaši C. japonica, ir svarīgs simbols daudzās Āzijas kultūrās — Japānā, Ķīnā un Korejā tiem ir gan estētiska, gan simboliska nozīme. Kamēlijas tiek plaši izmantotas floristikā un dārzniecībā, un to ziedi populāri kopš 18. gadsimta Eiropā un citur.
Praktiski padomi
- Ja augs aug lēni, pārbaudiet augsnes pH un papildiniet ar skābu organisko vielu.
- Mulčējiet, lai saglabātu mitrumu un mazinātu temperatūras svārstības augsnē.
- Ziedēšanas laikā izvairieties no pārlieku liela mēslojuma, kas veicina tikai lapu augšanu.
- Ja dzīvoklī vai terasē audzējat podā, nodrošiniet labu drenāžu un regulāru laistīšanu ziemā, ja telpa ir sausa.
Vairāku tauriņu sugu kāpuri izmanto kamēlijas kā barības augus, kas liecina par to nozīmi vietējās ekosistēmās. Dažas kamēliju sugas un populācijas ir pakļautas dzīvotņu zudumam, tādēļ ir svarīgi atbalstīt saglabāšanas un ilgtspējīgas audzēšanas programmas.
Camellia japonica
Camellia sinensis lapas
Audzēšana un izmantošana
Camellia sinensis ir komerciāli ļoti nozīmīga, jo no tās lapām tiek gatavota tēja. Tējas eļļa ir salda garšviela un eļļa ēdienu gatavošanai, ko iegūst, presējot Camellia sinensis vai Camellia oleifera sēklas.
Daudzas citas kamēlijas audzē kā dekoratīvos augus ziedu dēļ; ir selekcionēti aptuveni 3000 šķirņu un hibrīdu, daudzi no tiem ar dubultiem ziediem, kā redzams galerijā zemāk. Japānas kamēlija (Camellia japonica, bieži saukta vienkārši par kamēliju) ir visizplatītākā kultivējamā suga, kurai ir vairāk nekā 2000 šķirņu; tai seko C. reticulata, kurai ir vairāk nekā 400 šķirņu, un C. sasanqua, kurai ir vairāk nekā 300 šķirņu. Populāri hibrīdi ir C. × hiemalis (C. japonica × C. sasanqua) un C. × williamsii (C. japonica × C. salouenensis). Japānā un citur tās ir ļoti augstu vērtētas, jo zied ļoti agri, bieži vien vienas no pirmajām, kas parādās ziemas beigās. Vēlās salnas var bojāt ziedus.
Kamēlijām ir lēns augšanas temps. Parasti tās izaug aptuveni 30 cm gadā, līdz sasniedz briedumu, lai gan tas atšķiras atkarībā no šķirnes un atrašanās vietas.
Camellia japonica ir Alabamas štata zieds, kā arī Ķīnas pilsētas Čuncinas pašvaldības pilsētas zieds.
Slaveni kamēlijas cienītāji
- Karaliene māte visos savos dārzos audzēja kamēlijas. Kad viņas ķermenis tika pārvests no Vindzoras Karaliskās ložas uz Vestminsteras pils Vestminsteras zāli, uz zārka ar karogu pārklātā zārka tika novietota viņas pašas dārzos audzēta kamēlija.
- Koko Šanele bija ļoti labi pazīstama ar balto kamēliju valkāšanu.
- Aleksandrs Dumas (Alexandre Dumas, fils) savu slavenāko romānu "Kamēlijas dāma" (1848) nosauca pēc šī auga nozīmes stāstā.
- Ralfs Pīrs, mūzikas industrijas pionieris, kas bieži tiek dēvēts par kantrī mūzikas tēvu, bija Amerikas Kamēlijas biedrības bijušais prezidents.
· 
Kamēlija ar diviem ziediem
· 
Camellia sasanqua
· 
Camellia japonica 'Pink Perfection'
· 
19. gadsimta ilustrācija
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Camellia?
A: Kamēlijas ir Theaceae dzimtas ziedošu augu ģints, kas sastopama Āzijas austrumos un dienvidos no Himalaju kalniem uz austrumiem līdz Japānai un Indonēzijai.
Q: Cik sugu ir šajā ģintī?
A: Zinātnieki joprojām diskutē par to, cik ir sugu, taču to skaits svārstās no 100 līdz 250 sugām.
J: Kas nosauca kamēlijas ģinti?
A: Linnejs nosauca šo ģinti par godu tēvam Georgam Jozefam Kamēlam, jezuītu botāniķim.
J: Līdz kādam izmēram parasti izaug šie augi?
A: Tie ir mūžzaļi krūmi un nelieli koki, kuru augstums ir no 2 līdz 20 m.
J: Kāda veida lapas tiem ir?
A: Lapas ir pārmaiņus sakārtotas, vienkāršas, biezas, zobainas, parasti spīdīgas un 3-17 cm garas.
J: Kādus ziedus tie veido?
A: Ziedi ir lieli un uzkrītoši, 1-12 cm diametrā, ar (dabiskos apstākļos) 5-9 ziedlapiņām; krāsa variē no baltas līdz rozā un sarkanai, dažām sugām arī dzeltena.
J: Kā izskatās to augļi?
A: Auglis ir sausa kapsula, kas sadalīta 1-5 nodalījumos, no kuriem katrā ir 1-8 sēklas.
Meklēt