Lieldienu sala
Lieldienu sala ir polinēziešu sala Klusā okeāna dienvidaustrumos. Galvaspilsēta ir Hanga Roa.
Tas ir slavens ar 887 milzīgajām statujām Moai, ko darinājuši agrīnie Rapa Nui iedzīvotāji. Lieldienu salā ir arī milzīgs krāteris Rano Kau salas malā. Šajā krāterī atrodas dabisks ezers, kas ir viena no trim saldūdens tilpnēm uz salas.
Lieldienu sala ir UNESCO Pasaules mantojuma objekts. Liela daļa salas ir aizsargājama Rapa Nui nacionālajā parkā.
Eiropas kolonizatoru pārnēsātās slimības un vergu uzbrukumi nopostīja iedzīvotājus 19. gadsimta 19. gadsimta 19. gadsimtā. Ievestie dzīvnieki, vispirms žurkas un pēc tam aitas, lielā mērā veicināja salas vietējās floras izzušanu.
Vēsture
Lieldienu salas vēsture ir bagāta un pretrunīga. Tās iedzīvotāji ir cietuši no bada, pilsoņu kara, vergu uzbrukumiem un gandrīz pilnīgas mežu iznīcināšanas. Iedzīvotāju skaits vairākkārt ir strauji samazinājies. Salas iedzīvotāji ir atstājuši slavenu kultūras mantojumu.
Par Lieldienu salas pirmās apmetnes datumu tika uzskatīts 300-400 mūsu ēras gads, kas ir aptuveni tas pats laiks, kad Havaju salās ieradās pirmie kolonisti. Tomēr jaunie radioglekļa datēšanas rezultāti liecina, ka Polinēzija un Rapa Nuī tika apdzīvotas laikā no 700 līdz 1100 mūsu ēras gadiem.
Visticamāk, salu apdzīvoja polinēzieši, kas ar kanoe laivām vai katamarāniem kuģoja no Marķīzu salām, kas atrodas 3200 km attālumā, vai Gambjē salām (Mangareva, kas atrodas 2600 km attālumā). Kad salu apmeklēja kapteinis Kuks, viens no viņa apkalpes locekļiem, polinēzietis no Bora Bora, spēja sazināties ar Rapa Nui.
Saskaņā ar mutvārdu tradīcijām, ko 1860. gados pierakstīja misionāri, salā sākotnēji pastāvēja ļoti skaidra šķiru sistēma, kurā bija ariki, augstākais vadonis, kam bija liela vara pār deviņiem citiem klāniem un to vadoņiem. Franču jūrasbraucējs Jean-Francois de Galaup, komt de La Perouse, 1786. gadā, kad ieradās salā, tajā atrada 2000 cilvēku. Liels vergu uzbrukums no Peru 1862. gadā, kam sekoja bakas epidēmijas, līdz 1877. gadam iedzīvotāju skaitu samazināja līdz 111 cilvēkiem. Tajā laikā Lieldienu salā bija apmetušies katoļu misionāri, kas sāka pievērst iedzīvotājus kristietībai, un šis process tika pabeigts 19. gadsimta beigās. 1888. gadā Čīle anektēja Lieldienu salu, iznomājot lielu daļu zemes aitkopībai. Čīles valdība 1965. gadā iecēla Lieldienu salas civilo gubernatoru, un salas iedzīvotāji kļuva par pilntiesīgiem Čīles pilsoņiem.
Augstais virsaitis bija salas leģendārā dibinātāja Hotu Matu'a vecākais pēcnācējs pēc pirmdzimtās līnijas. Visredzamākā kultūras daļa bija ļoti lielu statuju, ko sauca par moai, izgatavošana, kas attēloja dievinātus senčus. Tika uzskatīts, ka dzīvajiem ir attiecības ar mirušajiem, kuri nodrošina dzīvajiem visu nepieciešamo. Lielākā daļa apmetņu atradās piekrastē, un moai tika uzstādīti gar visu piekrasti, un tie ar muguru pret garu pasauli jūrā sargāja savus pēctečus, kas dzīvoja pirms tiem esošajās apmetnēs.
Ahu Tongariki netālu no Rano Raraku, 15 molu ahu, kas tika izrakta un atjaunota 20. gadsimta 90. gados.
Kultūra
Svarīgākie mīti ir:
- Tangata manu, putnu cilvēka kults, kas tika praktizēts līdz 1860. gadiem.
- Makemake ir svarīgs dievs.
- Aku-aku, svēto ģimenes alu sargātāji.
- Moai-kava-kava - Hanau epe cilvēks-iespaids (ilggadīgs).
Klimats un laikapstākļi
Lieldienu salas klimats ir subtropisks piejūras klimats. Viszemākā temperatūra ir jūlijā un augustā (18 °C), bet visaugstākā - februārī (maksimālā temperatūra 28 °C), kas dienvidu puslodē ir vasaras sezona. Ziemas ir diezgan maigas. Lietainākais mēnesis ir aprīlis, lai gan salā nokrišņi ir visu gadu.
yudet 5ctvwj34uyhx ufdawsiejdf6gy8gbkjhkmn,
Lieldienu sala
Jautājumi un atbildes
J: Kur atrodas Lieldienu sala?
A: Lieldienu sala atrodas Klusā okeāna dienvidaustrumos.
J: Kāda ir Lieldienu salas galvaspilsēta?
A: Lieldienu salas galvaspilsēta ir Hanga Roa.
J: Kā sauc milzīgās statujas, ar kurām ir slavena Lieldienu sala?
A: Lieldienu sala ir slavena ar 887 milzīgām statujām, ko sauc par Moai.
J: Kas izgatavoja Moai?
A: Moai izgatavoja agrīnie Rapa Nui iedzīvotāji.
J: Kā sauc milzīgo krāteri Lieldienu salas malā?
A: Milzīgais krāteris Lieldienu salas malā saucas Rano Kau.
J: Kas ir aizsargājams Rapa Nuī nacionālajā parkā?
A: Liela daļa salas ir aizsargājama Rapa Nui nacionālajā parkā.
J: Kas iznīcināja Lieldienu salas iedzīvotājus 1800. gados?
A: Eiropas kolonizatoru pārnēsātās slimības un vergu uzbrukumi iznīcināja Lieldienu salas iedzīvotājus 1800. gados.
