Lieldienu sala (Rapa Nui) — Moai statujas, Hanga Roa un UNESCO mantojums

Atklāj Lieldienu salu (Rapa Nui): Hanga Roa, 887 Moai statujas, Rano Kau krāterezers un UNESCO mantojums — unikāla polinēziešu vēsture un dabas brīnums.

Lieldienu sala ir polinēziešu sala Klusā okeāna dienvidaustrumos, kuru administratīvi pārvalda Čīle. Sala atrodas ļoti izolētā vietā — aptuveni 3 700 km attālumā no Čīles kontinenta. Galvaspilsēta ir Hanga Roa.

Ģeogrāfija un daba

Lieldienu sala (Rapa Nui) aizņem apmēram 163 km² un ir vulkāniskas izcelsmes — salu veido trīs galvenie vulkāni: Rano Kau, Poike un Terevaka. Rano Kau krāteris salas dienvidrietumu malā satur dabiski nosprostotu krātera ezeru, kas ir viena no trim saldūdens tilpnēm uz salas. Klima ir subtropiska, ar maigām temperatūrām visu gadu un mainīgiem nokrišņu apjomiem. Sala ir bagāta ar unikālu faunu un floras elementiem, taču plaša mežu izzušana un ievestās sugas ir būtiski mainījušas ekosistēmu.

Vēsture īsumā

Salas pirmiedzīvotāji bija polinēziešu jūrasbraucēji, kuri, pētot apdzīvošanas datumus, droši vien salā ieradās ap 12.–13. gadsimtu. 1722. gadā Eiropu pirmo reizi sasniedza holandiešu jūrnieks Jāks Roggeveens — viņš nosauca salu par “Easter Island” (Lieldienu sala), jo to atklāja Lieldienu svētdienā. 19. gadsimtā iedzīvotāji cieta no ievestajām slimībām un Peru vergu reidiem, kas būtiski samazināja vietējo iedzīvotāju skaitu. 1888. gadā Čīle salu anektēja.

Moai — akmens statujas

Salas slavenākā iezīme ir gandrīz 887 milzīgās statujas Moai, ko darinājuši agrīnie Rapa Nui iedzīvotāji. Lielākā daļa Moai tika izkalti no mīkstā vulkāniskā tufa, kas atrodams Rano Raraku karjerā. Dažas statujas novietotas uz akmens platformām — ahu —, bet dažām uzlikti sarkanā vulkāniskā akmens cilindriskie galvas rotājumi, ko sauc par pukao (ieguva Puna Pau karjerā). Moai, visticamāk, attēlo senčus un aizsarggarus, un tiem bija liela rituāla un sociāla nozīme. Arheologi turpina pētīt to izgatavošanas, pārvietošanas un novietošanas tehnoloģijas — vienas no populārākajām hipotēzēm ir “staigāšanas” pārvietošanas metodes un koka rāmju izmantošana.

Arheoloģija un raksti

Rapa Nui ir viens no svarīgākajiem arheoloģiskajiem reģioniem Klusā okeāna reģionā. Rano Raraku karjers, Ahu Tongariki (restoretais ahu ar vairākām Moai rindām) un Anakena pludmales kultūras slāņi ir tikai daļa no bagātīgā materiālā mantojuma. Salā arī atrasts potenciāls rakstības sistēmas fragments — rongorongo —, kas līdz šim nav pilnībā atšifrēts.

Hanga Roa

Hanga Roa ir salas galvenais ciems un satiksmes centrs, kur atrodas lielākā daļa viesnīcu, restorānu, tirgu un administratīvo iestāžu. Tuvumā atrodas Mataveri starptautiskā lidosta, kas savieno salu ar Santjago (Čīle) un dažkārt ar citām Klusā okeāna salām. Hanga Roa ir arī kultūras centrs, kur notiek tradicionāli svētki, amatniecība un vietējā dzīve.

UNESCO un aizsardzība

Lieldienu sala ar tās arheoloģisko mantojumu ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma objekta sarakstā — Rapa Nui nacionālais parks tika ierakstīts 1995. gadā. Liela daļa salas teritorijas ir aizsargājama, lai saglabātu gan Moai kompleksus, gan dabas vidi. Atjaunošanas projekti, starptautiska sadarbība un vietējās kopienas iesaiste ir būtiski, lai nodrošinātu mantojuma ilgtspēju.

Vides un sociālās problēmas

Salas ekosistēmai ir bijuši lieli zaudējumi: plaša deforestācija pirms vairākām paaudzēm, žurku sēklu patēriņš un ganību paplašināšanās, ko veicināja ievestās aitas — visi šie faktori kavēja vietējās floras atjaunošanos un veicināja eroziju. Turklāt tūrisma spiediens, laika ietekme un agrākie konfliktsituāciju periodi par zemes tiesībām rada izaicinājumus mantojuma saglabāšanai. Vietējā Rapa Nui kopiena ilgstoši cīnās par kultūras tiesībām un līdzdalību lēmumu pieņemšanā.

Tūrisms un apmeklētāji

Tūristi ierodas, lai aplūkotu Moai, apmeklētu Rano Raraku, Ahu Tongariki, Anakena pludmali un Rano Kau. Lielākā daļa ceļojumu sākas Hanga Roā. Pastāv biļetes vai ieejas maksas Rapa Nui nacionālajā parkā, un daudzas vietas ir jāsaglabā ar stingriem noteikumiem, lai aizsargātu arheoloģiskos un dabas objektus. Lieldienu salas populārs kultūras notikums ir Tapati Rapa Nui — divu nedēļu garš festivāls janvāra beigās vai februāra sākumā, kurā demonstrē tradīcijas, dziesmas, dejas un sacensības.

Valoda un kultūra

Vietējā valoda ir Rapa Nui, bet plaši tiek lietota arī spāņu valoda (Čīles administrācija). Tradicionālā māksla, dejas (piemēram, hoko), amatniecība un stāstniecība joprojām ir nozīmīga salas identitātes sastāvdaļa.

Praktiski padomi ceļotājiem

• Ceļojot uz salu, jāpārbauda lidojumu grafiki — tie parasti notiek no Santjago un var mainīties sezonāli.
• Respektējiet vietējos noteikumus par iekļūšanu aizsargājamās zonās — daudzi Moai un ahu ir jutīgi pret bojājumiem.
• Ņemiet vērā, ka resursi uz salas ir ierobežoti — ūdens, pārtika un medicīniskie pakalpojumi var būt vietām ierobežoti.
• Apsveriet gida pakalpojumu izmantošanu — tas bagātinās apmeklējumu un palīdzēs saprast kultūras kontekstu.

Lieldienu sala ir unikāla vieta, kas apvieno iespaidīgu cilvēka radītu mantojumu ar jūtīgu dabas vidi. Saglabāšana prasa sabiedrības, valdības un starptautiskas kopienas kopīgu darbu, lai nākamajām paaudzēm saglabātu gan Moai, gan salas dzīvi un tradīcijas.

Vēsture

Lieldienu salas vēsture ir bagāta un pretrunīga. Tās iedzīvotāji ir cietuši no bada, pilsoņu kara, vergu uzbrukumiem un gandrīz pilnīgas mežu iznīcināšanas. Iedzīvotāju skaits vairākkārt ir strauji samazinājies. Salas iedzīvotāji ir atstājuši slavenu kultūras mantojumu.

Par Lieldienu salas pirmās apmetnes datumu tika uzskatīts 300-400 mūsu ēras gads, kas ir aptuveni tas pats laiks, kad Havaju salās ieradās pirmie kolonisti. Tomēr jaunie radioglekļa datēšanas rezultāti liecina, ka Polinēzija un Rapa Nuī tika apdzīvotas laikā no 700 līdz 1100 mūsu ēras gadiem.

Visticamāk, salu apdzīvoja polinēzieši, kas ar kanoe laivām vai katamarāniem kuģoja no Marķīzu salām, kas atrodas 3200 km attālumā, vai Gambjē salām (Mangareva, kas atrodas 2600 km attālumā). Kad salu apmeklēja kapteinis Kuks, viens no viņa apkalpes locekļiem, polinēzietis no Bora Bora, spēja sazināties ar Rapa Nui.

Saskaņā ar mutvārdu tradīcijām, ko 1860. gados pierakstīja misionāri, salā sākotnēji pastāvēja ļoti skaidra šķiru sistēma, kurā bija ariki, augstākais vadonis, kam bija liela vara pār deviņiem citiem klāniem un to vadoņiem. Franču jūrasbraucējs Jean-Francois de Galaup, komt de La Perouse, 1786. gadā, kad ieradās salā, tajā atrada 2000 cilvēku. Liels vergu uzbrukums no Peru 1862. gadā, kam sekoja bakas epidēmijas, līdz 1877. gadam iedzīvotāju skaitu samazināja līdz 111 cilvēkiem. Tajā laikā Lieldienu salā bija apmetušies katoļu misionāri, kas sāka pievērst iedzīvotājus kristietībai, un šis process tika pabeigts 19. gadsimta beigās. 1888. gadā Čīle anektēja Lieldienu salu, iznomājot lielu daļu zemes aitkopībai. Čīles valdība 1965. gadā iecēla Lieldienu salas civilo gubernatoru, un salas iedzīvotāji kļuva par pilntiesīgiem Čīles pilsoņiem.

Augstais virsaitis bija salas leģendārā dibinātāja Hotu Matu'a vecākais pēcnācējs pēc pirmdzimtās līnijas. Visredzamākā kultūras daļa bija ļoti lielu statuju, ko sauca par moai, izgatavošana, kas attēloja dievinātus senčus. Tika uzskatīts, ka dzīvajiem ir attiecības ar mirušajiem, kuri nodrošina dzīvajiem visu nepieciešamo. Lielākā daļa apmetņu atradās piekrastē, un moai tika uzstādīti gar visu piekrasti, un tie ar muguru pret garu pasauli jūrā sargāja savus pēctečus, kas dzīvoja pirms tiem esošajās apmetnēs.

Ahu Tongariki netālu no Rano Raraku, 15 molu ahu, kas tika izrakta un atjaunota 20. gadsimta 90. gados.

Klimats un laikapstākļi

Lieldienu salas klimats ir subtropisks piejūras klimats. Viszemākā temperatūra ir jūlijā un augustā (18 °C), bet visaugstākā - februārī (maksimālā temperatūra 28 °C), kas dienvidu puslodē ir vasaras sezona. Ziemas ir diezgan maigas. Lietainākais mēnesis ir aprīlis, lai gan salā nokrišņi ir visu gadu.

yudet 5ctvwj34uyhx ufdawsiejdf6gy8gbkjhkmn,

Lieldienu sala

Jautājumi un atbildes

J: Kur atrodas Lieldienu sala?

J: Kāda ir Lieldienu salas galvaspilsēta?

J: Kā sauc milzīgās statujas, ar kurām ir slavena Lieldienu sala?

J: Kas izgatavoja Moai?

J: Kā sauc milzīgo krāteri Lieldienu salas malā?

J: Kas ir aizsargājams Rapa Nuī nacionālajā parkā?

J: Kas iznīcināja Lieldienu salas iedzīvotājus 1800. gados?

Meklēt pēc burta