Humbolta strāva
Humbolta straume ir auksta okeāna straume ar zemu sālsūdens saturu. Tā plūst uz ziemeļiem gar Dienvidamerikas rietumu piekrasti no Čīles dienvidu gala līdz Peru ziemeļiem. To sauc arī par Peru straumi, tā plūst ekvatora virzienā. Tā stiepjas 1 000 km no jūras.
Humbolta straume ir liela jūras ekosistēma, kas nosaukta prūšu dabaszinātnieka Aleksandra fon Humbolta vārdā. Tā ir viena no galvenajām barības vielu sistēmām pasaulē, kas ienes barības vielas okeāna virszemes ūdeņos. Tā nodrošina ārkārtīgi bagātīgu jūras dzīvi. Pie Peru upju viļņošanās notiek visu gadu, bet pie Čīles - tikai pavasarī un vasarā. Tas ir tāpēc, ka vasarā subtropu augsta spiediena centrs pārvietojas.
Aptuveni 18-20 % no pasaules zivju nozvejas nāk no Humbolta straumes. Galvenokārt tiek zvejotas pelaģiskās sugas: sardīnes, anšovi un makreles. Šī lielā produktivitāte nodrošina citus svarīgus zvejas resursus, kā arī jūras zīdītājus (ausainos roņus un vaļveidīgos) un jūras putnus. Aukstais, barības vielām bagātais ūdens, kas ieplūst virspusē, veicina sistēmas neparasto produktivitāti.
Humbolta straume ir daļa no daudz lielākas sistēmas - Klusā okeāna dienvidu žira.
Humbolta strāva
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Humbolta straume?
A: Humbolta straume ir auksta, mazsāļaina okeāna straume, kas plūst uz ziemeļiem gar Dienvidamerikas rietumu piekrasti no Čīles dienvidu gala līdz Peru ziemeļiem. To dēvē arī par "Peru straumi", un tā stiepjas 1000 kilometru tālu no jūras.
J: Kura vārdā tā nosaukta?
A: Humbolta straume tika nosaukta prūšu dabaszinātnieka Aleksandra fon Humbolta vārdā.
J: Kādēļ šī straume ir nozīmīga jūras ekosistēma?
A: Humbolta straume ienes barības vielas okeāna virszemes ūdeņos, kas nodrošina ārkārtīgi bagātīgu jūras dzīvi. Šī lielā produktivitāte nodrošina citus svarīgus zvejas resursus, kā arī jūras zīdītājus (ausainos roņus un vaļveidīgos) un jūras putnus.
Jautājums: Kad pie Peru krastiem notiek viļņošanās?
A.: Pie Peru notiekošais viļņošanās notiek visu gadu, bet pie Čīles - tikai pavasarī un vasarā, jo vasaras mēnešos pārvietojas subtropu augsta spiediena centrs.
J: Cik daudz zivju nozvejas gūst no šīs straumes?
A: Aptuveni 18-20 % no pasaules zivju nozvejas gūst no Humbolta straumes.
J: Kādas sugas sastopamas šajā straumē?
A: Šajā straumē galvenokārt sastopamas pelaģiskās sugas, piemēram, sardīnes, anšovi un makreles.
J: Kas nosaka tās ārkārtīgo produktivitāti?
A: Tās neparasto produktivitāti nosaka aukstais, barības vielām bagātais ūdens, kas virza straumi uz virspusi.
