Humboldta (Peru) straume — auksta, barības vielām bagāta okeāna ekosistēma
Humboldta (Peru) straume — auksta, barības vielām bagāta okeāna sistēma, kas nodrošina milzīgas zivju nozvejas, bagātu biodaudzveidību un ietekmē Klusā okeāna ekosistēmas.
Humbolta straume ir auksta okeāna straume ar zemu sālsūdens saturu. Tā plūst uz ziemeļiem gar Dienvidamerikas rietumu piekrasti no Čīles dienvidu gala līdz Peru ziemeļiem. To sauc arī par Peru straumi, tā plūst ekvatora virzienā. Tā stiepjas 1 000 km no jūras.
Tas ir vērtīgi atzīmēt: galvenā Humbolta straumes īpašība nav zems sāļums, bet gan auksts, dziļo ūdeņu barības vielām bagātais uzplūdiens uz virsmu, ko izraisa gar krastu pūstošie vēji. Šis uzplūdiens piegādā fosfātus un nitrātus virszemes ūdeņiem, kas veicina fitoplanktona plaukumu un tālāku barības ķēdes produktivitāti.
Humbolta straume ir liela jūras ekosistēma, kas nosaukta prūšu dabaszinātnieka Aleksandra fon Humbolta vārdā. Tā ir viena no galvenajām barības vielu sistēmām pasaulē, kas ienes barības vielas okeāna virszemes ūdeņos. Tā nodrošina ārkārtīgi bagātīgu jūras dzīvi. Pie Peru upju viļņošanās notiek visu gadu, bet pie Čīles - tikai pavasarī un vasarā. Tas ir tāpēc, ka vasarā subtropu augsta spiediena centrs pārvietojas.
Kā darbojas straumes uzplūdiens
Spēcīgas gar krastu pūstošas ziemeļaustrumu vēja komponentes virza virsmas ūdeni prom no krasta, radot brāķi, kur dziļāks, aukstāks un barības vielām bagātāks ūdens paceļas uz virsmas. Šis process — upwelling — nodrošina intensīvu primāro ražību (fitoplanktona augšanu), kas baro visu ekosistēmu no zooplanktona līdz lielām zivīm un jūras plēsējiem. Humbolta straumes ietekme var sasniegt līdz aptuveni 1 000 km uz atklāto okeānu un dažviet būt izteikta tikai piekrastē.
Aptuveni 18-20 % no pasaules zivju nozvejas nāk no Humbolta straumes. Galvenokārt tiek zvejotas pelaģiskās sugas: sardīnes, anšovi un makreles. Šī lielā produktivitāte nodrošina citus svarīgus zvejas resursus, kā arī jūras zīdītājus (ausainos roņus un vaļveidīgos) un jūras putnus. Aukstais, barības vielām bagātais ūdens, kas ieplūst virspusē, veicina sistēmas neparasto produktivitāti.
Bioloģiskā un ekonomiskā nozīme
- Rūpnieciskā nozveja: īpaši anšovi (anchoveta) tiek zvejoti masveidā un pārstrādāti zivju miltos un eļļā, kas ir svarīga gan cilvēku pārtikai, gan lopbarībai un lauksaimniecībai.
- Bagāta bioloģiskā daudzveidība: intensīvie fitoplanktona ziedojumi uztur lielas zivju populācijas, pelēkos un ausainos roņus, vaļveidīgos un milzīgus putnu barus, piemēram, kaijveidīgos un jūras kraukļus.
- Vietējā ekonomika: piekrastes kopienas Perū un Čīlē ir ļoti atkarīgas no zvejniecības, pārstrādes rūpniecības un ar zvejniecību saistītā nodarbinātības.
Mainīgie apstākļi un draudi
Humbolta straumes produktivitāti būtiski ietekmē klimata variācijas, galvenokārt El Niño-Southern Oscillation (ENSO). El Niño gadi samazina uzplūdi un paaugstina virsmas temperatūru, izraisot nozīmīgu zivju un putnu populāciju samazināšanos, kā arī ekonomiskus zaudējumus zvejniecības sektorā. Papildus tam pastāv ilgtermiņa draudi:
- pārzveja un intensīva izmantošana (īpaši anchoveta resursi);
- jūras siltuma pieaugums un okeāna skābuma palielināšanās klimata izmaiņu dēļ;
- piesārņojums un rūpnieciskā darbība piekrastē;
- lokālas izmaiņas vielu ciklā un skābekļa minimuma zonas (OMZ), kas var ierobežot dzīvajām būtnēm pieejamo dzīvotņu dziļumu.
Kopsavilkums
Humbolta straume ir viena no pasaules produktīvākajām jūras sistēmām. Tās aukstie, barības vielām bagātie uzplūdi nodrošina milzīgu jūras resursu bāzi, kas ir būtiska bioloģiskajai daudzveidībai un reģionālajai ekonomikai. Tomēr šī sistēma ir jutīga pret klimatiskām svārstībām (piem., El Niño) un cilvēka radītajiem spiedieniem, tāpēc nepieciešama ilgtspējīga pārvaldība un aizsardzības pasākumi, lai saglabātu tās ražīgumu nākotnē.
Humbolta straume ir daļa no daudz lielākas sistēmas - Klusā okeāna dienvidu žira.
Humbolta strāva
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Humbolta straume?
A: Humbolta straume ir auksta, mazsāļaina okeāna straume, kas plūst uz ziemeļiem gar Dienvidamerikas rietumu piekrasti no Čīles dienvidu gala līdz Peru ziemeļiem. To dēvē arī par "Peru straumi", un tā stiepjas 1000 kilometru tālu no jūras.
J: Kura vārdā tā nosaukta?
A: Humbolta straume tika nosaukta prūšu dabaszinātnieka Aleksandra fon Humbolta vārdā.
J: Kādēļ šī straume ir nozīmīga jūras ekosistēma?
A: Humbolta straume ienes barības vielas okeāna virszemes ūdeņos, kas nodrošina ārkārtīgi bagātīgu jūras dzīvi. Šī lielā produktivitāte nodrošina citus svarīgus zvejas resursus, kā arī jūras zīdītājus (ausainos roņus un vaļveidīgos) un jūras putnus.
Jautājums: Kad pie Peru krastiem notiek viļņošanās?
A.: Pie Peru notiekošais viļņošanās notiek visu gadu, bet pie Čīles - tikai pavasarī un vasarā, jo vasaras mēnešos pārvietojas subtropu augsta spiediena centrs.
J: Cik daudz zivju nozvejas gūst no šīs straumes?
A: Aptuveni 18-20 % no pasaules zivju nozvejas gūst no Humbolta straumes.
J: Kādas sugas sastopamas šajā straumē?
A: Šajā straumē galvenokārt sastopamas pelaģiskās sugas, piemēram, sardīnes, anšovi un makreles.
J: Kas nosaka tās ārkārtīgo produktivitāti?
A: Tās neparasto produktivitāti nosaka aukstais, barības vielām bagātais ūdens, kas virza straumi uz virspusi.
Meklēt