Evo Morales — Bolīvijas prezidents (2006–2019) un MAS līderis

Evo Morales — Bolīvijas prezidents (2006–2019) un MAS līderis: no aimaru izcelsmes kokaugu aizstāvja par revolucionāru sociālistisku reformu un pretrunu figūru Latīņamerikā.

Huans Evo Moraless Aima (dzimis 1959. gada 26. oktobrī) bija Bolīvijas prezidents no 2006. līdz 2019. gadam. Viņš ir aimaru indiāņu izcelsmes amerikāņu izcelsmes, politiski ir kreisās pārliecības piekritējs. Viņš ir politiskās partijas "Kustība uz sociālismu" (jeb MAS) dibinātājs un līderis. Movimiento al Socialismo ir tās spāņu valodas nosaukums.

2006. gada 22. janvārī viņš kļuva par Bolīvijas prezidentu. MAS savos paziņojumos uzsvēra, ka Moralesam kā aimaru tautības politiķim ir simboliska nozīme — viņš tiek uzskatīts par pirmo pamatiedzīvotāju, kas sasniedzis valsts augstāko amatu. Daļa vēsturnieku un politologu gan norāda, ka agrākie Bolīvijas līderi arī nākuši no jauktas (mestizo) izcelsmes, tomēr Moralesa ievēlēšana iezīmēja būtisku maiņu valsts politiskajā kultūrā un identitātē. Viņa valdīšanas laikā 2009. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, ar kuru Bolīviju pārveidoja par daudznacionālu (plurinacionālu) valsti, paplašinot pamatiedzīvotāju tiesības un politisko pārstāvību.

Agrīnā dzīve un politiskā darbība

Moraless ir dzimis Oruro reģionā un agrā jaunībā iesaistījās koka audzētāju (coca growers) kustībā. Viņš kļuva par vienu no kokas audzētāju arodbiedrības līderiem un guva plašu atpazīstamību, cīnoties par lauksaimnieku tiesībām, iekļaušanos lēmumu pieņemšanā un pret sociālo netaisnību lauku reģionos. Viņa retorikā bieži parādījās kritika pret ASV politiku Latīņamerikā — tajā skaitā pret ASV narkotiku apkarošanas stratēģijām, kas Bolīvijā bieži skāra tradicionālo kokas audzēšanu. Koka ir gan kokaīna izejviela, gan tradicionāla un kultūras nozīmīga auga forma daudziem Bolīvijas iedzīvotājiem.

Prezidentūra — politiskā līnija un reformas

Pēc lielas popularitātes pieauguma un 2005. gada vēlēšanu uzvaras, kā prezidents viņš īstenoja virkni radikālu ekonomisku un sociālu pārmaiņu, kas palielināja valsts lomu ekonomikā un centās nodrošināt lielāku labklājību zemākajiem ienākumu slāņiem. Starp svarīgākajiem soļiem bija enerģētikas un resursu industriju efektīvāka kontrolēšana — it īpaši gāzes un naftas nozarē, kā arī ieņēmumu pārdale, lai finansētu sociālās programmas, veselības aprūpi un izglītību. 2009. gada jauna konstitūcija nostiprināja valsts plurinacionālo raksturu un paplašināja pamatiedzīvotāju tiesības.

Moraless sadarbojās arī ar citiem reģiona kreiso politisko līderiem, piemēram, Rafaelu Korreu (Ekvadora) un Nestoru Kiršneru (Argentīna), veidojot tuvākas politiskas un ekonomiskas saites reģionā. Viņa ārpolitika bieži bija kritiska pret ASV līderiem — viņš publiski izteicis diskomfortu par Džordžu Bušu un Baraku Obamu, sakot, ka daļa ASV ārpolitikas soļu nav bijuši izdevīgi Latīņamerikai.

Reelections, termiņu strīdi un 2016. gada referendums

Moraless tika pārvēlēts 2009. un 2014. gadā. Viņa pirmā pilnvaru termiņa laikā un turpmākajos gados notika būtisks nabadzības samazinājums un makroekonomikas stabilitāte, ko daudzi piešķir gan izejvielu cenām, gan arī valsts politikām. Tomēr viņa vēlēšanu laiks iezīmējās arī ar strīdiem par varas koncentrāciju un atkārtotu kandidēšanu. 2016. gadā notika referendums par konstitucionāla grozījuma pieņemšanu, kas ļautu Moralesam kandidēt vēl vienam termiņam 2019. gadā; priekšlikums zaudēja, ko daudzi Bolīvijā uztvēra kā spēcīgu signālu par vēlmi pēc politiskās maiņas.

Pēc referenduma 2016. gadā Morales izmantoja arī tiesas lēmumus, lai saglabātu tiesības kandidēt nākamajās vēlēšanās — 2017. gadā Plurinationālās konstitucionālās tiesas lēmums interpretēja termiņu ierobežojumus kā pārkāpumu cilvēktiesībām, kas deva iespēju Moralesam kandidēt 2019. gadā; tas izraisīja plašu diskusiju par demokrātijas normu un tiesiskuma robežām valstī.

2019. gada vēlēšanas, protesti un atkāpšanās

2019. gada 20. oktobrī Moraless ieguva 47,1 % balsu prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā. Rezultāti nekavējoties tika apstrīdēti, un tie izraisīja plašas protestu un pretprotestu kustības visā valstī. Pret viņa valdību izgāja gan opozīcija, gan daļa sabiedrības, pieprasot caurspīdīgumu un neatkarīgu izmeklēšanu. 2019. gada 9. novembrī AmerikasValstuorganizācija publicēja provizorisku ziņojumu, kurā ziņots par "acīmredzamām manipulācijām" 2019. gada vēlēšanu datu apstrādē. Šis OAS ziņojums vēl vairāk saasināja spriedzi. Policija un daļa bruņoto spēku atbalstīja protestu kustību, un 10. novembrī Morales paziņoja par atkāpšanos no prezidenta amata, norādot, ka to dara, lai novērstu vardarbību un stabilizētu situāciju.

Pēc atkāpšanās Morales saņēma politisku patvērumu Meksikā un vēlāk pārvācās uz Argentīnu. Viņa aiziešana no amata un apstākļi, kas to pavēra, ir plaši apspriesti — daļa uzskata to par militāru un policijas spiedienu, kas bija apvērsuma pazīme, citi to vērtē kā nepieciešamu soļu atjaunot demokrātiju, ņemot vērā vēlēšanu rezultātu apšaubāmo skaidrojumu. Pēc notikumiem 2019. gadā dažādas neatkarīgas un akadēmiskas analīzes deva atšķirīgus vērtējumus par OAS sākotnējo secinājumu par datu manipulācijām; jautājums par to, kas tieši notika 2019. gada vēlēšanās, joprojām ir daļēji strīdīgs.

Pēcvēlēšanu periods un atgriešanās politikā

Pēc 2019. gada krīzes MAS pārgāja opozīcijā, taču 2020. gada oktobrī MAS kandidatūra Luisam Arcem izcīnīja pārliecinošu uzvaru prezidenta vēlēšanās. Pēc tam, kad Arce tika ievēlēts un stājās amatā 2020. gada novembrī, Morales atgriezās Bolīvijā un turpināja būt ietekmīgs MAS līderis un politisks komentētājs. Viņš joprojām ir nozīmīga figūra Bolīvijas politikā — gan kā simbols pamatiedzīvotāju organizētībai, gan kā polarizējoša persona, pret ko vērstas gan cieņas, gan kritikas izpausmes.

Vērtējums un mantojums

Moraless tiek vērtēts ļoti polarizēti: viņu slavē par sociālo programmu paplašināšanu, nabadzības samazināšanu, suverēnākas resursu politikas īstenošanu un pamatiedzīvotāju politiskās vietas nostiprināšanu. Tajā pašā laikā kritiķi norāda uz viņa ilgstošo varu, centieniem apejot konstitucionālos ierobežojumus un uzbrukumiem plašākiem demokrātijas mehānismiem. Viņa valdīšana būtiski ietekmēja Bolīvijas iekšpolitiku un reģiona politisko līdzsvaru, un diskusijas par viņa mantojumu turpinās gan Bolīvijā, gan starptautiskā līmenī.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kas bija Bolīvijas prezidents no 2006. līdz 2019. gadam?

Q: Kad viņš dzimis?

Q: Kādas tautības viņš ir?

Kādu politisko ideoloģiju viņš atbalsta?

J: Kādu politisko partiju viņš nodibināja un vadīja?

Meklēt pēc burta