Kubas Komunistiskā partija — Kubas valdošā marksisma-ļeņinisma partija
Kubas Komunistiskā partija — valsts vadošā marksisma-ļeņinisma partija: konstitucionālā loma, vēsture un vadība (Rauls Kastro, Hosē Ramons Mačado Ventura).
Koordinātas: 20°59′27.7″N 77°25′41.5″W / 20.991028°N 77.428194°W / 20.991028; -77.428194
Kubas Komunistiskā partija ir Kubas valdošā politiskā partija. Tā ir marksisma-ļeņinisma komunistiskā partija. Kubas konstitūcijā partijas loma ir aprakstīta kā "sabiedrības un valsts vadošais spēks".
Vēsture
Partijas saknes meklējamas Kubas revolūcijā (1953–1959) un pēc tās notikušajās organizatoriskajās pārvērtībās. Oficiāli Kubas Komunistiskā partija tika dibināta 1965. gadā, apvienojot vairākas revolucionāras organizācijas un nostiprinot vienotu partijas struktūru jaunās valsts pārvaldē. Padomju Savienības līdzfinansējums un politiskā atbalsta periods līdz 1991. gadam bija nozīmīgs Kubu ekonomikā un ārpolitiskajā nostājā. Pēc PSRS sabrukuma sekoja ekonomiskā krīze — tā dēvētais "Speciālais periods" — un vēlāk pakāpeniskas reformas, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem.
Ideoloģija un loma
Partijas oficiālā ideoloģija ir marksisms-ļeņinisms, kuras ietvaros partija nosaka politisko kursu, valsts stratēģiju un ideoloģisko izglītību. Saskaņā ar valsts konstitūciju partijas vadošā loma tiek uzsvērta kā pamatprincipss, kas ietekmē likumdošanu, valsts iestāžu darbu un sabiedrības organizāciju.
Organizācija un struktūra
- Kongress — augstākā partijas institūcija, kuru parasti sasauc ik pēc vairākiem gadiem, lai izvēlētos Centrālo komiteju un apstiprinātu politisko kursu.
- Centrālā komiteja — darbojas starp kongresiem un ievēl Politbiroju un Sekretariātu.
- Politbirojs — šaurs vadības orgāns, kas pieņem stratēģiskus lēmumus.
- Sekretariāts — nodarbojas ar ikdienas organizatoriskajiem un administratīvajiem jautājumiem.
Vadība
Kopš 2011. gada aprīļa Centrālās komitejas pirmais sekretārs bija Rauls Kastro (Raúl Castro), kurš ir iepriekšējā pirmā sekretāra Fidēla Kastro, kurš nomira 2016. gada 25. novembrī, jaunākais brālis. Otrs sekretārs ilgu laiku bija Hosē Ramons Mačado Ventura. 2021. gadā, 8. kongresā, partijas vadība tika atjaunota un par pirmo sekretāru kļuva Miguel Díaz-Canel Bermúdez, kas iezīmēja formālu līdera maiņu no Kastro dinastijas pie jaunākas paaudzes vadības. Šīs pārmaiņas bija daļa no pakāpeniskas atjaunošanās un vadības rotācijas paaudžu maiņas ietvaros.
Politika un reformas
Partija ir centusies saglabāt centrālu lomu ekonomikas un sabiedriskajā dzīvē, vienlaikus pakāpeniski ieviešot reformu pasākumus, kas ļauj paplašināt privātā sektora iespējas, uzlabot ārvalstu investīciju regulējumu un atvieglot individuālās uzņēmējdarbības formas. Šīs izmaiņas notikušas piesardzīgi un kontrolēti, lai saglabātu sociālistiskās sistēmas pamatprincipus. Reforms virzieni ietver lauksaimniecības, mājokļu politikas un darbaspēka tirgus regulējumu, kā arī ierobežotu ekonomisko liberalizāciju atsevišķos sektoros.
Starptautiskās attiecības
Kubas Komunistiskā partija uztur ciešas saites ar citu valstu kreisajām un sociālistiskajām organizācijām, kā arī ar valstīm, kurām ir līdzīgas politiskas nostādnes. Vēsturiski partija bija cieši saistīta ar Padomju Savienību un tās bloku, taču pēc 1990. gadu pārmaiņām attiecības paplašinājās, meklējot jaunas partnerības Latīņamerikā, Karību jūras reģionā, Āzijā un citur.
Kritika un opozīcija
Kubas Komunistiskā partija sastopas ar kritiku gan iekšpolitiski, gan starptautiski. Kritiķi norāda uz ierobežotām politiskajām brīvībām, mediju kontroli, vārda brīvības ierobežojumiem un opozīcijas organizāciju ierobežošanu. Partija argumentē, ka tās darbība nodrošina sociālo stabilitāti, piekļuvi veselības aprūpei, izglītībai un citiem sabiedriskajiem labumiem, kas tiek minēti kā sociālistiskās politikas galvenie sasniegumi.
Nākotnes izaicinājumi
Partijas priekšā stāv vairāki svarīgi izaicinājumi: demogrāfiskās un ekonomiskās pārmaiņas, tehnoloģiskā modernizācija, starptautisko attiecību pārkārtošanās un jaunās paaudzes prasības pēc lielākas ekonomiskas un politiskas elastības. Kā partija reaģēs uz šiem izaicinājumiem, noteiks Kubas tālāko attīstības ceļu.
Vēsture
Kubā jau kopš republikas pirmsākumiem darbojās vairākas komunistu un anarhistu organizācijas. Sākotnējā "internacionalizētā" Kubas Komunistiskā partija izveidojās 20. gadsimta 20. gados. Tā 1944. gadā vēlēšanu apsvērumu dēļ tika pārdēvēta par Tautas sociālistu partiju. 1961. gada jūlijā, divus gadus pēc veiksmīgās Fulhencio Batistas gāšanas un revolucionāras valdības izveides, tika izveidotas Integrētās revolucionārās organizācijas (ORI). Tajā apvienojās:
- Fidela Kastro 26. jūlija kustība
- Tautas sociālistu partija, ko vada Blas Roca
- Faurē Čomona vadītā studentu Revolucionārā direktorija
1962. gada 26. martā ORI kļuva par Apvienoto Kubas Sociālistiskās revolūcijas partiju (PURSC), kas 1965. gada 3. oktobrī kļuva par Kubas Komunistisko partiju. Kubas 1976. gada konstitūcijas 5. pantā Komunistiskā partija ir atzīta par "augstāko sabiedrības un valsts vadošo spēku, kas organizē un orientē kopīgos centienus uz augstiem sociālisma celtniecības mērķiem un virzību uz komunistisko sabiedrību". Visām partijām, tostarp Komunistiskajai partijai, ir aizliegts reklamēt savas organizācijas.
Pirmajos piecpadsmit pastāvēšanas gados Komunistiskā partija ārpus Politbiroja bija gandrīz pilnīgi neaktīva. Centrālā komiteja, kurā bija 100 cilvēku, tikās reti, un pirmais kārtējais partijas kongress notika desmit gadus pēc tās dibināšanas. Partijas biedru skaits 1969. gadā bija tikai 55 000 (0,7 % no iedzīvotāju skaita), padarot LKP par mazāko valdošo komunistisko partiju pasaulē. Līdz pirmajam partijas kongresam 1975. gadā partijas biedru skaits bija pieaudzis līdz nedaudz vairāk nekā divsimt tūkstošiem. Līdz 1980. gadam partijas biedru skaits bija pieaudzis līdz vairāk nekā 430 000, un līdz 1985. gadam tas pieauga līdz 520 000 biedru.
Centrālā komiteja
Līdz 1991. gadam partijas vadošās struktūras bija Politbirojs un Sekretariāts. 1991. gadā abi šie orgāni tika apvienoti paplašinātā Politbirojā, kurā bija vairāk nekā divdesmit locekļu. Tomēr 2002. gadā sekretariāts tika atjaunots. Pastāv arī Centrālā komiteja, kas tiekas starp partijas kongresiem. Piektajā kongresā Centrālkomitejas locekļu skaits tika samazināts līdz 150 no iepriekšējiem 225 locekļiem. Fidels Kastro bija partijas pirmais sekretārs (vai vadītājs) kopš tās izveides, bet Rauls Kastro bija otrais sekretārs. Pēc Fidēla Kastro izstāšanās no partijas un Kubas valdības 2008. gadā par pirmo sekretāru kļuva Rauls Kastro.
Politbiro
Kubas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas 7. Politbiroju Centrālā komiteja ievēlēja 2016. gada 19. aprīlī pēc 7. kongresa.
| Rangs | Vārds | Loceklis kopš | Ilgums | Partijas nostāja(-as) | Valsts amats(-i) |
| 1 | Rauls Kastro Rūzs | 1965. gada 3. oktobris | 54 gadi, 233 dienas |
|
|
| 2 | Hosē Ramons Mačado Ventura | 1965. gada 3. oktobris | 54 gadi, 233 dienas |
|
|
| 5 | Miguel Díaz-Canel | 1997. gada 10. oktobris | 22 gadi, 226 dienas |
| |
| 4 | Esteban Lazo Hernandez | 1986. gada 7. februāris | 33 gadi, 326 dienas |
| |
| 3 | Ramiro Valdés Menéndez | 1965. gada 3. oktobris | 54 gadi, 233 dienas |
| |
| 6 | Leopoldo Cintra Frías | 1991. gada 14. oktobris | 28 gadi, 222 dienas |
| |
| 7 | Alvaro Lopez Miera | 1997. gada 10. oktobris | 22 gadi, 226 dienas |
| |
| 8 | Ramón Espinosa Martín | 1997. gada 10. oktobris | 22 gadi, 226 dienas |
| |
| 9 | Lázara Mercedes López Acea | 2011. gada 19. aprīlis | 9 gadi, 34 dienas |
|
|
| 10 | Salvador Valdés Mesa | 1997. gada 10. oktobris | 22 gadi, 226 dienas |
| |
| 11 | Marino Alberto Murillo Jorge | 2011. gada 19. aprīlis | 9 gadi, 34 dienas |
| |
| 12 | Bruno Rodríguez Parrilla | 2012. gada 11. decembris | 7 gadi, 163 dienas |
| |
| 13 | Ulises Guilarte de Nacimiento | 2016. gada 19. aprīlis | 4 gadi, 34 dienas |
| |
| 14 | Roberto Morales Ojeda | 2016. gada 19. aprīlis | 4 gadi, 34 dienas |
| |
| 15 | Teresa Amarelle Boué | 2016. gada 19. aprīlis | 4 gadi, 34 dienas |
| |
| 16 | Miriam Nicado García | 2016. gada 19. aprīlis | 4 gadi, 34 dienas |
| |
| 17 | Marta Ayala Ávila | 2016. gada 19. aprīlis | 4 gadi, 34 dienas |
|
Partijas galvenā mītne
Jaunatne
Kubas Komunistiskajai partijai ir jauniešu spārns - Jauniešu komunistu līga (Unión de Jóvenes Comunistas, UJC), kas ir Pasaules Demokrātiskās jaunatnes federācijas dalīborganizācija. Tai ir arī bērnu grupa - Hosē Mārti Pionieru organizācija.
Ideoloģija
Salīdzinājumā ar citām valdošajām komunistiskajām partijām Kubas Komunistiskā partija stingrāk ievēro marksisma-ļeņinisma tradīcijas un tradicionālo padomju modeli.
Vēlēšanu vēsture
Tautas varas Nacionālā asambleja
| Vēlēšanu gads | Skaits balsis | Balsu procentuālā daļa | Sēdvietu skaits | |
| 1976 | ievēlē pašvaldību asambleju locekļi | 489 / 489 | ||
| 1981 | ievēlē pašvaldību asambleju locekļi | 499 / 499 | ||
| 1993 | Pilns saraksts | 6,939,894 | 95.1% | 589 / 589 |
| Selektīvs balsojums | 360,735 | 4.9% | ||
| 1998 | Pilns saraksts | 7,533,222 | 100% | 601 / 601 |
| Selektīvs balsojums | ||||
| 2008 | Pilns saraksts | 7,125,752 | 91% | 614 / 614 |
| Selektīvs balsojums | 713,606 | 9% | ||
| 2013 | Pilns saraksts | 6,031,215 | 81.30% | 612 / 612 |
| Selektīvs balsojums | 1,387,307 | 18.70% | ||
| 2018 | Pilns saraksts | 5,620,713 | 80.44% | 605 / 605 |
| Selektīvs balsojums | 1,366,328 | 19.56% | ||
Jautājumi un atbildes
J: Kādas ir tekstā dotās koordinātas?
A: Tekstā norādītās koordinātas ir 20°59′27,7″N 77°25′41,5″W.
Q: Kas ir Kubas Komunistiskā partija?
A: Kubas Komunistiskā partija ir Kubas valdošā politiskā partija.
J: Kāda ir Kubas Komunistiskās partijas politiskā ideoloģija?
A: Kubas Komunistiskā partija ir marksisma-ļeņinisma komunistiskā partija.
J: Kāda ir Kubas Komunistiskās partijas loma saskaņā ar Kubas konstitūciju?
A: Saskaņā ar Kubas konstitūciju Kubas Komunistiskās partijas uzdevums ir būt par "sabiedrības un valsts vadošo spēku".
J: Kas ir pašreizējais Kubas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs?
A: Pašreizējais Kubas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmais sekretārs ir Migels Diaz-Kanels.
J: Kas ir pašreizējais Kubas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas otrais sekretārs?
A: Pašreizējais Kubas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas otrais sekretārs ir Hosē Ramons Mačado Ventura.
J: Kad Migels Diazs-Kanels kļuva par Kubas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru?
A: Migels Diazs-Kanels kļuva par Kubas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas pirmo sekretāru 2021. gada aprīlī.
Meklēt