Grieķijas Komunistiskā partija (grieķu: Κομμουνιστικό Κόμμα Ελλάδας; Kommounistikó Kómma Elládas, KKE) ir Grieķijas marksisma-ļeņinisma politiskā partija. Tā dibināta 1918. gadā (sākotnēji kā Grieķijas Sociālistiskā strādnieku partija) un 1924. gada novembrī pieņēma pašreizējo nosaukumu. KKE ir viena no vecākajām un visilgāk pastāvošajām partijām mūsdienu Grieķijas politikā. Partija ieguva īpašu nozīmi Otrā pasaules kara gados, līdzdarbojoties pretošanās kustībā, un tās biedru skaits sasniedza maksimumu 20. gadsimta 40. gadu vidū. Pēc kara KKE aktīvi piedalījās Grieķijas pilsoņu kara (1946–1949) notikumos; pēc kara tā tika padzīta ārpus likuma un faktiski bija aizliegta līdz 1974. gadam.

Vēsture

KKE pirms Otrā pasaules kara bija svarīga politiska spēka paliela daļa kreisā spārna. Otrā pasaules kara laikā partija bija galvenais spēks nacionālajā pretošanās tīklā (EAM/ELAS), kas cīnījās pret vācu okupāciju un nodrošināja plašu iedzīvotāju atbalstu. Pēckara konflikts starp komunistiem un valdības spēkiem noveda pie asiņaina pilsoņu kara, kurā partija beidzās zaudētāju pusē.

  • 1918 — partijas dibināšana.
  • 1924 — pieņemts nosaukums Κομμουνιστικό Κόμμα Ελλάδας (KKE).
  • 1941–1944 — plaša iesaistīšanās pretošanās kustībā pret vācu okupāciju (EAM/ELAS).
  • 1946–1949 — aktīva loma Grieķijas pilsoņu karā; pēc zaudējuma partija tika padzīta un daudzos gadījumos vajāta.
  • 1974 — pēc militārās diktatūras (1967–1974) sabrukuma un politiskās atjaunotnes (metapolitefsi) KKE atgriezās legālajā politiskajā arēnā.

Ideoloģija un organizācija

KKE oficiāli balstās uz marksisma-ļeņinisma principiem. Partijas doktrīna ietver:

  • ticību klases cīņai un strādnieku šķiras priekšrocību aizstāvībai;
  • demokrātiskā centralisma principu partijas iekšējā darbībā;
  • pretstāvēšanos neoliberālām reformām, privatizācijai un piemeram — pret noteiktu Eiropas Savienības un NATO politiku;
  • sociālistisku ekonomikas alternatīvu un plašu sabiedrisko pakalpojumu aizstāvību.

Partijai ir organizatoriskas struktūras visos līmeņos — no vietējām nodaļām līdz centrālajām institūcijām. Pievienotās organizācijas ietver Komunistiskās partijas jaunatnes organizāciju (KNE) un arodbiedrību tīklu, kuram piekritēji aktīvi darbojas, piemēram, PAME (vispārējās arodbiedrību kustības saistība, kuras darbība saistīta ar KKE).

Loma politikā un vēlēšanu rezultāti

Pēc 1974. gada KKE atgriezās likumīgā politiskajā dzīvē un regulāri piedalās parlamenta vēlēšanās, vietējās pašvaldībās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 1989. gada vēlēšanās KKE guva ievērojamu balsu daļu (vairāk nekā 13%), kas apliecināja partijas spēku tajā periodā. Kopš 1990. gadiem partijas vēlētāju atbalsts svārstās — KKE nereti ir stabils spēks ar salīdzinoši nemainīgu vēlētāju bāzi, parasti iegūstot vairākus procentus balsu un nodrošinot vietas parlamentā.

Mūsdienās KKE parasti ietekmē diskusijas par darba tiesībām, sociālo nodrošinājumu, privatizāciju un ārpolitikas kursu (piem., attieksmi pret ES un NATO). Partija bieži piedalās protesta akcijās, streikos un sabiedriskās kampaņās, aizstāvot darba ņēmēju intereses.

Sadalījumi, kritika un ietekme

KKE vēsture ietver arī domstarpības un šķelšanos — daļa kreisās kustības aktīvistu 20. gadsimta beigās un 90. gadu sākumā atšķīrās par partijas nostāju un stratēģiju, veidojot citas kreisās organizācijas un koalīcijas. Partiju kritizējuši gan labējie, gan daļa kreisā spektra politisko spēku, kas uzskata KKE par pārāk stīvu vai dogmatisku, kā arī par pārāk ciešu saikni ar padomju perioda praksi. No otras puses, atbalstītāji uzsver KKE stabilitāti, darba tiesību aizstāvību un konsekvenci sociālo jautājumu risināšanā.

Mūsdienu nozīme

Pat ja KKE nav dominējošā vara Grieķijas centrālajā politikā, tai ir nozīmīga loma politiskajā diskursā, īpaši jautājumos par sociālo politiku, darba tiesībām un militāri-drošības jautājumiem. Partija saglabā lojālu vēlētāju bāzi, aktīvas arodbiedrību saites un redzamu klātbūtni ielās un parlamentā.

Galvenie saistītie termini: KNE (Komunistiskās partijas jaunatne), PAME (aro­biedrību kustība), EAM/ELAS (pretokupācijas kustība Otrā pasaules kara laikā), metapolitefsi (politiskā pāreja pēc 1974. gada).