Grieķijas Komunistiskā partija (KKE) — vēsture, ideoloģija un loma politikā
Grieķijas Komunistiskā partija (KKE): no 1918. gada dibināšanas un pretošanās kustības līdz mūsdienu ideoloģijai, politiskajai iesaistei un tās ietekmei Grieķijas politikā.
Grieķijas Komunistiskā partija (grieķu: Κομμουνιστικό Κόμμα Ελλάδας; Kommounistikó Kómma Elládas, KKE) ir Grieķijas marksisma-ļeņinisma politiskā partija. Tā dibināta 1918. gadā (sākotnēji kā Grieķijas Sociālistiskā strādnieku partija) un 1924. gada novembrī pieņēma pašreizējo nosaukumu. KKE ir viena no vecākajām un visilgāk pastāvošajām partijām mūsdienu Grieķijas politikā. Partija ieguva īpašu nozīmi Otrā pasaules kara gados, līdzdarbojoties pretošanās kustībā, un tās biedru skaits sasniedza maksimumu 20. gadsimta 40. gadu vidū. Pēc kara KKE aktīvi piedalījās Grieķijas pilsoņu kara (1946–1949) notikumos; pēc kara tā tika padzīta ārpus likuma un faktiski bija aizliegta līdz 1974. gadam.
Vēsture
KKE pirms Otrā pasaules kara bija svarīga politiska spēka paliela daļa kreisā spārna. Otrā pasaules kara laikā partija bija galvenais spēks nacionālajā pretošanās tīklā (EAM/ELAS), kas cīnījās pret vācu okupāciju un nodrošināja plašu iedzīvotāju atbalstu. Pēckara konflikts starp komunistiem un valdības spēkiem noveda pie asiņaina pilsoņu kara, kurā partija beidzās zaudētāju pusē.
- 1918 — partijas dibināšana.
- 1924 — pieņemts nosaukums Κομμουνιστικό Κόμμα Ελλάδας (KKE).
- 1941–1944 — plaša iesaistīšanās pretošanās kustībā pret vācu okupāciju (EAM/ELAS).
- 1946–1949 — aktīva loma Grieķijas pilsoņu karā; pēc zaudējuma partija tika padzīta un daudzos gadījumos vajāta.
- 1974 — pēc militārās diktatūras (1967–1974) sabrukuma un politiskās atjaunotnes (metapolitefsi) KKE atgriezās legālajā politiskajā arēnā.
Ideoloģija un organizācija
KKE oficiāli balstās uz marksisma-ļeņinisma principiem. Partijas doktrīna ietver:
- ticību klases cīņai un strādnieku šķiras priekšrocību aizstāvībai;
- demokrātiskā centralisma principu partijas iekšējā darbībā;
- pretstāvēšanos neoliberālām reformām, privatizācijai un piemeram — pret noteiktu Eiropas Savienības un NATO politiku;
- sociālistisku ekonomikas alternatīvu un plašu sabiedrisko pakalpojumu aizstāvību.
Partijai ir organizatoriskas struktūras visos līmeņos — no vietējām nodaļām līdz centrālajām institūcijām. Pievienotās organizācijas ietver Komunistiskās partijas jaunatnes organizāciju (KNE) un arodbiedrību tīklu, kuram piekritēji aktīvi darbojas, piemēram, PAME (vispārējās arodbiedrību kustības saistība, kuras darbība saistīta ar KKE).
Loma politikā un vēlēšanu rezultāti
Pēc 1974. gada KKE atgriezās likumīgā politiskajā dzīvē un regulāri piedalās parlamenta vēlēšanās, vietējās pašvaldībās un Eiropas Parlamenta vēlēšanās. 1989. gada vēlēšanās KKE guva ievērojamu balsu daļu (vairāk nekā 13%), kas apliecināja partijas spēku tajā periodā. Kopš 1990. gadiem partijas vēlētāju atbalsts svārstās — KKE nereti ir stabils spēks ar salīdzinoši nemainīgu vēlētāju bāzi, parasti iegūstot vairākus procentus balsu un nodrošinot vietas parlamentā.
Mūsdienās KKE parasti ietekmē diskusijas par darba tiesībām, sociālo nodrošinājumu, privatizāciju un ārpolitikas kursu (piem., attieksmi pret ES un NATO). Partija bieži piedalās protesta akcijās, streikos un sabiedriskās kampaņās, aizstāvot darba ņēmēju intereses.
Sadalījumi, kritika un ietekme
KKE vēsture ietver arī domstarpības un šķelšanos — daļa kreisās kustības aktīvistu 20. gadsimta beigās un 90. gadu sākumā atšķīrās par partijas nostāju un stratēģiju, veidojot citas kreisās organizācijas un koalīcijas. Partiju kritizējuši gan labējie, gan daļa kreisā spektra politisko spēku, kas uzskata KKE par pārāk stīvu vai dogmatisku, kā arī par pārāk ciešu saikni ar padomju perioda praksi. No otras puses, atbalstītāji uzsver KKE stabilitāti, darba tiesību aizstāvību un konsekvenci sociālo jautājumu risināšanā.
Mūsdienu nozīme
Pat ja KKE nav dominējošā vara Grieķijas centrālajā politikā, tai ir nozīmīga loma politiskajā diskursā, īpaši jautājumos par sociālo politiku, darba tiesībām un militāri-drošības jautājumiem. Partija saglabā lojālu vēlētāju bāzi, aktīvas arodbiedrību saites un redzamu klātbūtni ielās un parlamentā.
Galvenie saistītie termini: KNE (Komunistiskās partijas jaunatne), PAME (arobiedrību kustība), EAM/ELAS (pretokupācijas kustība Otrā pasaules kara laikā), metapolitefsi (politiskā pāreja pēc 1974. gada).
Vēsture
Fonds
Boļševiku Oktobra revolūcija Krievijā 1917. gadā deva impulsu komunistisko partiju dibināšanai daudzās pasaules valstīs. KKE tika dibināta 1918. gada 4. novembrī kā Grieķijas Sociālistiskā strādnieku partija (grieķu: Σοσιαλιστικό Εργατικό Κόμμα Ελλάδας, Sosialistikó Ergatikó Kómma Elládas; saīsinājums: ΣΕΚΕ, SEKE). Partiju vadīja centrālā komiteja piecu locekļu sastāvā. Komitejas sastāvā bija Nikos Dimitratos, D. Ligdopoulos, M. Sideris, A. Arvanitis un S. Kokkinos.
KKE pirmsākumi meklējami vairāk nekā 60 gadus ilgā mazo sociālistu, anarhistu un komunistu grupu pastāvēšanas vēsturē. Šīs grupas galvenokārt darbojās industrializētās teritorijās. Tās sekoja Parīzes komūnas un 1892. gada Čikāgas strādnieku kustības par astoņu stundu darba dienu piemēram. Šīs grupas pieprasīja Grieķijas strādnieku apvienošanos arodbiedrībās, astoņu stundu darba dienas ieviešanu Grieķijā un labāku darba ņēmēju atalgojumu. Iedvesmu smēlās no Parīzes komūnas un komunistiskās revolūcijas centieniem gadsimta sākumā. Sava nozīme bija arī gandrīz 20 gadus ilgušajiem kariem, kas iznīcināja Grieķijas strādniekus. Tā rezultātā Grieķijā tika izveidota vienota sociālkomunistu partija.
SEKE otrajā kongresā 1920. gada aprīlī partija nolēma pievienoties Kominternai. Kominterna bija starptautiska komunistu organizācija, kas tika dibināta Maskavā 1919. gadā. SEKE mainīja nosaukumu uz Grieķijas Sociālistiskā strādnieku partija-komunisti (SEKE-K). Tika ievēlēta jauna centrālā komiteja, kurā ietilpa Nikos un Panaghis Dimitratos, Yannis Kordatos, G. Doumas un M. Sideris. SEKE-K trešajā ārkārtas kongresā 1924. gada novembrī partiju pārdēvēja par Grieķijas Komunistisko partiju un pieņēma marksismu-ļeņinismu. Par ģenerālsekretāru tika ievēlēts Pandelis Pouliopoulos. Kopš tā laika partija darbojas, pamatojoties uz demokrātiskā centrālisma principiem.
KKE starp abiem pasaules kariem
KKE stingri iebilda pret Grieķijas iesaistīšanos 1919.-1922. gada Grieķijas un Turcijas karā. Tā uzskatīja karu par imperiālistisku sazvērestību, lai kontrolētu Mazāzijas tirgu. KKE biedri aizstāvēja šo nostāju gan frontē, gan kontinentālajā daļā. KKE sadarbojās ar padomju vēstnieku, lai pārliecinātu Venizelosa administrāciju izvest savu karaspēku no Mazās Āzijas. KKE arī centās pārliecināt Padomju Savienību izdarīt spiedienu uz Mustafu Kemalu Ataturku, lai tas piešķirtu autonomiju Grieķijas pilsētām Mazāzijā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Grieķijas Komunistiskā partija?
A: Grieķijas Komunistiskā partija ir marksisma-ļeņinisma politiskā partija Grieķijā.
Q: Kad partija tika dibināta?
A: Partija tika dibināta 1918. gadā kā Grieķijas Sociālistiskā darba partija, un 1924. gada novembrī tā pieņēma savu pašreizējo nosaukumu.
J: Kāda loma partijai bija Grieķijas pretošanās kustībā?
A.: Partijai bija nozīmīga loma Grieķijas pretošanās kustībā.
J: Kāds bija partijas biedru skaits 40. gadu vidū?
A: 40. gadu vidū partijas biedru skaits bija vislielākais.
Vai partija piedalījās Grieķijas pilsoņu karā?
Jā, partija piedalījās Grieķijas pilsoņu karā.
J: Kādā pusē partija bija Grieķijas pilsoņu karā?
A.: Grieķijas pilsoņu karā partija bija zaudētāju pusē.
Jautājums: Kad partija tika aizliegta un kad tā piedalījās koalīcijas valdībā?
A: Partija bija aizliegta līdz 1974. gadam, bet 1989. gadā tā piedalījās koalīcijas valdībā, kad saņēma vairāk nekā 13 % balsu.
Meklēt