ASV atturēšanas politika Aukstajā karā: Trumana doktrīna un Māršala plāns
Aukstā kara laikā Amerikas Savienoto Valstu īstenotā atturēšanas politika bija plaša diplomātiska un ekonomiska stratēģija, kuras mērķis bija novērst komunisma izplatīšanos Eiropā un citur pasaulē. Tā nebija tikai militāra pretstāve, bet arī palīdzība valstīm, lai tās saglabātu politisko stabilitāti un ekonomisko atveseļošanos pēc Otrā pasaules kara. Galvenie instrumenti bija finansiāls atbalsts, ekonomiska integrācija, tirdzniecības atvieglojumi un militāri alianses mehānismi.
Trumana doktrīna
1947. gada 12. martā ASV prezidents Harijs Trumens (1884–1972) paziņoja par ASV gatavību sniegt palīdzību valstīm, kurām draud militārs vai ārējs politisks spiediens, un šī runa vēlāk kļuva pazīstama kā "Trumana doktrīna". Trumana doktrīnas pamatā bija ideja, ka ASV sniegs politisko, ekonomisko un, nepieciešamības gadījumā, militāro palīdzību valstīm, kuras cīnās pret komunisma izplatīšanos.
Doktrīna sākotnēji paredzēja konkrētu palīdzību Grieķijai un Turcijai, kur ASV pieprasīja līdzekļus, lai atbalstītu Grieķijas valdību pret iekšēju komunistu sacelšanos un lai nodrošinātu Turcijas spējas pretoties padomju ietekmei. Kongress 1947. gadā apstiprināja finanšu palīdzību — aptuveni 400 miljonu dolāru apmērā —, kas palīdzēja novērst tūlītēju komunisma izplatīšanos šajos reģionos.
Māršala plāns (Eiropas atveseļošanas programma)
Viena no svarīgākajām atturēšanas politikas sastāvdaļām bija "Eiropas atveseļošanas programma" (1948), plašāk pazīstama kā "Māršala plāns". To 1947. gada jūnijā ierosināja ASV ārlietu ministrs Džordžs Māršals, un programmas mērķis bija atjaunot Eiropas ekonomiku pēc Otrā pasaules kara postījumiem.
Māršala plāna galvenie elementi:
- finansiāls atbalsts — kopumā aptuveni 12–13 miljardu ASV dolāru (1948–1952) apmērā;
- ekonomisko struktūru modernizācija un investīcijas rūpniecībā un infrastruktūrā;
- tirdzniecības barjeru samazināšana un tirgus pieejas atvēršana;
- tehnoloģiju, menedžmenta un ražošanas metožu pārnese no ASV;
- veicināta valstu savstarpējā sadarbība — izveidota Eiropas valstu sadarbības institūcija (OEEC), kas vēlāk veicināja integrācijas procesus.
Formula bija ne tikai ekonomiska palīdzība, bet arī stratēģisks mēģinājums mazināt politisko nestabilitāti, kas varētu dot pamatu komunistisku kustību izplatībai. ASV atbalsts palīdzēja stabilizēt valūtas, atjaunot rūpniecību un veicināja tautsaimniecību atveseļošanos Rietumeiropā.
Ietekme, paplašināšanās un kritika
Trumana doktrīna un Māršala plāns būtiski ietekmēja starptautisko attiecību arhitektūru. Rezultātā:
- Rietumeiropa atguva ekonomisko stabilitāti un sāka sadarbības un integrācijas procesu, kas galu galā veicināja tādas institūcijas kā Eiropas Ekonomiskā Kopiena;
- ASV nostiprināja savas alianses, kas vēlāk noveda pie NATO izveides 1949. gadā un plašāka militāra drošības režīma pretpadomju blokā;
- Padomju Savienība un tās pavadoņi atteicās piedalīties Māršala plānā un izveidoja savus ekonomiskos sadarbības mehānismus (piem., Comecon), kas padziļināja dalījumu starp Austrumu un Rietumu blokiem;
- Trumana doktrīna nostiprināja ideju par ASV globālu lomu kā antikomunistiskas politikas aizstāvi, kas noveda pie plašākas amerikāņu iesaistes dažādos reģionālos konfliktos Aukstā kara laikā.
Tajā pašā laikā politiskie kritiķi norādīja, ka atturēšanas politika un Māršala plāns:
- veicināja ASV ekonomisko interešu paplašināšanos — daļa palīdzības tika iztērēta ASV precēm un tehnoloģijām;
- radīja spiedienu uz Eiropas valstīm pieņemt ASV orientētu ekonomisko politiku;
- padziļināja ideoloģisko konfrontāciju un sacensību militārajā jomā, kas noveda pie bruņošanās sacensībām un kodolieroču eskalācijas.
Kopumā Trumana doktrīna un Māršala plāns ir galvenie piemēri tam, kā ASV aukstajā karā izmantoja kombinētu ārpolitisku, ekonomisku un militāru instrumentu kopumu, lai aizsargātu savu ietekmi un ierobežotu padomju ekspansiju. Šīs politikas sekas bija ilgtermiņa — gan pozitīvas (Rietumeiropas atveseļošanās un politiskā stabilitāte), gan problemātiskas (stāšanās pretī Padomju Savienībai un globālās spriedzes pieaugums).
Jautājumi un atbildes
J: Kāda ir ierobežošanas politika?
A.: Ierobežošanas politika bija Amerikas Savienoto Valstu diplomātiskā stratēģija, kuras mērķis bija novērst komunisma izplatīšanos Aukstā kara laikā, izmantojot ekonomisko atbalstu, lai piesaistītu citas valstis Amerikas Savienotajām Valstīm.
K: Kāds bija ierobežošanas politikas mērķis?
A: Ierobežošanas politikas mērķis bija vērsties pret jauno padomju ietekmes sfēru un novērst komunisma izplatību.
J: Kas paziņoja par atbalstu valstīm, kuras tika apdraudētas ar militāru spēku?
A: ASV prezidents Harijs Trumans paziņoja par atbalstu valstīm, kuras apdraudēja militāra spēka pielietošana.
J: Ko Harijs Trumens apsolīja Grieķijai un Turcijai pret Padomju Savienību?
A: Harijs Trumens apsolīja atbalstu Grieķijai un Turcijai pret Padomju Savienību.
J: Kas ir Trumena doktrīna?
A: "Trumana doktrīna" ir nosaukums runai, kurā Harijs Trumans paziņoja par atbalstu valstīm, kuras aukstā kara laikā tika apdraudētas ar militāru spēku.
J: Kas bija Eiropas atveseļošanas programma?
A: Eiropas atveseļošanas programma ir svarīgākā daļa no ierobežošanas politikas, ko sauca arī par Maršala plānu. Tās mērķis bija stimulēt Eiropas ekonomiku pēc Otrā pasaules kara postījumiem, galvenokārt izmantojot naudu, veiksmīgus Amerikas ekonomikas modeļus un mazāk Eiropas tirdzniecības barjeru.
Kāds bija Maršala plāna mērķis?
A: Māršala plāna mērķis bija veicināt Eiropas ekonomiku pēc Otrā pasaules kara postījumiem, galvenokārt izmantojot naudu, veiksmīgus Amerikas ekonomikas modeļus un mazāk Eiropas tirdzniecības barjeru.
