Burkinafaso — Rietumāfrikas valsts: Vagadugu, vēsture un galvenie fakti
Burkinafaso ir valsts Rietumāfrikā, kas ir iekšzemes (bez jūras piekrastes) teritorija. Agrāk to sauca par Augšvoltu, bet 1984. gadā nosaukums tika mainīts uz Burkinafaso — nosaukums, kas apvieno vietējo valodu vārdus, nozīmējot "goda cilvēku zeme" vai "cilvēku zeme". Kādreiz teritorija bija Francijas kolonija, bet kopš 1960. gada tā ir neatkarīga. Galvaspilsēta ir Vagadugu, kas ir arī valsts politiskais, kultūras un ekonomiskais centrs.
2005. gadā valstī dzīvoja aptuveni 13 228 000 iedzīvotāju. Mūsdienās iedzīvotāju skaits ir ievērojami pieaudzis — vairāk nekā 20 miljoni 2020. gados — un iedzīvotāju vidū dominē jaunāka paaudze. Tai blakus atrodas Mali, Nigēra, Benina, Togo, Gana un Kotdivuāra. Tai nav okeāna vai jūras piekrastes. Burkinafaso iedzīvotājus latviešu valodā parasti sauc par burkinabē (izrunā burr-KEE-na-bay).
Ģeogrāfija un klimats
Burkinafaso platība ir aptuveni 274 000 km², un valsts reljefs galvenokārt sastāv no līdzenumiem un pauguriem ar sausu un zālāju ainavu. Klimats svārstās no Sahela ziemeļos — ar sausām un karstām sezonām — līdz tropiskākam klimatu dienvidos, kur nokrišņu daudzums ir lielāks. Valsts ūdenssaimniecība ir saistīta ar dažādām upju sistēmām (īpaši Volta upju baseinu), kas ir nozīmīgas lauksaimniecībai un ikdienas dzīvei.
Valoda un kultūra
- Valodas: oficiālā valoda ir franču, ko saglabāja no koloniju laikiem. Tomēr ikdienā plaši izplatītas vietējās valodas — piemēram, moorē (mossi), diula (jula), fulfulde (fula) un citas.
- Reliģija: iedzīvotāji pieder dažādām reliģiskajām kopienām — islāmam, kristietībai un tradicionālajām vietējām ticībām.
- Kultūra: Burkinafaso ir pazīstama ar spēcīgu mūzikas un tautas mākslas tradīciju. Vagadugu notiek svarīgs starptautisks kino festivāls FESPACO, kas piesaista režisorus un skatītājus no visas Āfrikas.
Vēsture — īsi galvenie posmi
Teritorijā dzīvoja daudzas vietējās tautas un karalistes pirms Eiropas iekļūšanas. 19. gadsimtā teritorija pakļāvās Francijas koloniālai varai un tika iekļauta Francijas Rietumāfrikas sastāvā. Pēc Otrā pasaules kara sekoja nacionālās neatkarības kustības, un 1960. gadā valsts ieguva neatkarību. 1980. gados notika politiskas pārmaiņas, no kurām atmiņā palicis Thomas Sankara — revolucionārs līderis, kurš 1983.–1987. gados īstenoja radikālas reformas un 1984. gadā mainīja valsts nosaukumu uz Burkinafaso. Pēdējo gadu desmitu laikā valstī ir bijuši politiski satricinājumi, tostarp militāras sacelšanās un valdību maiņas.
Ekonomika
- Galvenās nozares: lauksaimniecība joprojām nodarbina lielu daļu iedzīvotāju — audzē kultūraugus kā rīsi, sorgo, kukurūza un kokvilna (kokvilna ir svarīgākais eksportprodukts). Tāpat būtiska loma ir minerālu ieguvei, īpaši zelta raktuvēm.
- Problēmas un izaicinājumi: zems ienākumu līmenis, piekļuves veselības aprūpei un izglītībai ierobežojumi, klimata pārmaiņu ietekme uz lauksaimniecību un drošības situācija reģionos ietekmē ekonomikas attīstību.
Sabiedrība un infrastruktūra
Burkinafaso sabiedrība ir etniski daudzveidīga, ar spēcīgām kopienu saitēm un tradicionālajām institūcijām. Pilsētas, īpaši Vagadugu un Bobo-Dioulasso, koncentrē lielāko daļu pakalpojumu, izglītības iestāžu un valsts iestāžu. Infrastruktūra lauku apvidos bieži ir nepietiekama — ceļu, elektropiegādes un veselības pakalpojumu attīstība ir valsts prioritāte.
Mūsdienu izaicinājumi
Pēdējos gados Burkinafaso ir saskārusies ar drošības krīzēm — uzliesmojumiem Sahelā ir izraisījušas bruņotas ekstrēmistu grupas un sadursmes, kas ir ietekmējušas civilo drošību, pārvietošanos un attīstības programmas. Starptautiska līdzdalība un reģionālas iniciatīvas cenšas atbalstīt drošību, attīstību un humāno palīdzību skartajos reģionos.
Interesanti fakti
- Vagadugu ir pazīstama ar bagātu mūzikas un mākslas dzīvi un tiek uzskatīta par vienu no kultūras centriem Rietumāfrikā.
- Burkinafaso nozīmīgi eksporta produkti: kokvilna un zelts.
- Valsts nosaukums Burkinafaso nāk no vietējām valodām un pauž ideju par cieņu un godu cilvēkiem.
Burkinafaso ir valsts ar bagātu kultūras mantojumu un lielu potenciālu, taču tai joprojām jārisina ievērojami sociāli, ekonomiski un drošības izaicinājumi, lai uzlabotu dzīves kvalitāti saviem iedzīvotājiem.
Vēsture
Burkinafaso teritorijā cilvēki dzīvo jau tūkstošiem gadu. Sākotnēji viņi bija mednieki un vācēji, kas medīja dzīvniekus un vāca augļus un dārzeņus. Vēlāk viņi kļuva par zemniekiem. Cilvēki, kurus sauca par mossi, ieradās no 11. līdz 13. gadsimtam. Viņi pārvaldīja šo teritoriju līdz 19. gadsimta beigām. 1896. gadā Francija uzvarēja Mossi karalisti un kļuva par Burkinafaso koloniālo valdnieku. Pēc Pirmā pasaules kara valsti sāka saukt par Augšvoltu.
1960. gadā Augšvolta kļuva neatkarīga no Francijas. Jaunās valsts pirmais prezidents bija Moriss Jameogo (Maurice Yaméogo). Pēc tam, kad viņš kļuva par prezidentu, Yaméogo aizliedza citas politiskās partijas. Vairākus gadus Augšvoltas iedzīvotāji bija ļoti neapmierināti ar valdību, un 1966. gadā ar militāru apvērsumu varu pārņēma militārpersonas. Valdību 1983. gadā atkal pārņēma militāristi Tomass Sankara un Blēzs Kompaorē. Sankara kļuva par prezidentu. Viņš 1984. gadā mainīja valsts nosaukumu uz Burkinafaso. Tas nozīmē "godīgu cilvēku zeme".
1985. gada decembrī Burkinafaso piecas dienas karadarbojās ar netālu esošo Mali. 1987. gadā notika vēl viens militārais apvērsums, un Sankara tika nogalināts (nogalināts). Par prezidentu kļuva Blaise Compaoré.
2014. gada 28. oktobrī Vagadugu sākās protestētāju gājieni un demonstrācijas. Kompaorē bija gatavs mainīt konstitūciju un pagarināt savu 27 gadus ilgo valdīšanu. Daži protestētāji 2014. gada 30. oktobrī aizdedzināja parlamentu. Viņi ieņēma arī valsts televīzijas mītni. Pēc 27 gadu ilgas pilnvaru pildīšanas 2014. gada 31. oktobrī prezidents Kompaorē atkāpās no amata.
2015. gadā valstī notika pirmās vēlēšanas. Par prezidentu tika ievēlēts bijušais premjerministrs Roh Marc Christian Kabore.
Reģioni, provinces un departamenti
Burkinafaso ir sadalīta 13 reģionos, 45 provincēs un 301 departamentā. Reģioni ir šādi:
- Boucle du Mouhoun
- Kaskādes
- Centrs
- Centre-Est
- Centre-Nord
- Centre-Ouest
- Centre-Sud
- Est
- Hauts-Bassins
- Nord
- Plateau-Central
- Sahel
- Sud-Ouest
Pilsētas
Zemāk ir saraksts ar Burkinafaso lielākajām pilsētām. Citas pilsētas skatiet Burkinafaso pilsētu saraksts.
| Pilsēta | Iedzīvotāju skaits (2006. gada tautas skaitīšana) |
| Vagadugu | 1,181,702 |
| Bobo Dioulasso | 435,543 |
| Koudougou | 82,720 |
| Banfora | 72,144 |
| Ouahigouya | 70,957 |
| Kaya | 25,880 |
| Tenkodogo | 40,839 |
| Fada N'gourma | 40,815 |
| Dédougou | 37,793 |
| Houndé | 34,669 |
Ģeogrāfija un klimats
Burkinafaso veido divi galvenie lauku apvidi. Lielāko valsts daļu aizņem peneplāns. Tās ainava ir lēni viļņota ar dažiem atsevišķiem pauguriem. Valsts dienvidrietumos atrodas smilšakmens masīvs. Augstākā virsotne Ténakourou atrodas 749 m augstumā. Apvidu norobežo līdz pat 150 metrus augstas stāvas klintis. Burkinafaso vidējais augstums virs jūras līmeņa ir 400 metri. Starpība starp augstāko un zemāko reljefu nav lielāka par 600 metriem. Burkinafaso ir lielākoties līdzena valsts.
Burkinafaso ir tropu klimats ar diviem atšķirīgiem gadalaikiem. Lietus sezonā valstī nokrišņu daudzums ir no 600 līdz 900 milimetriem (23,6 līdz 35,4 collas). Sausajā sezonā pūš harmattāns - karsts un sauss vējš no Sahāras. Lietus sezona ilgst aptuveni četrus mēnešus - no maija/jūnija līdz septembrim. Tā ir īsāka valsts ziemeļos.
Burkinafaso dabas resursi ir mangāns, kaļķakmens, marmors, fosfāti, pumeks, sāls un nelielas zelta iegulas.
Burkinafaso floru un faunu aizsargā divi nacionālie parki un vairāki rezervāti.
Ūdenskritumi pie Karfiguela, Burkinafaso
Kultūra
Burkinafaso literatūras pamatā ir mutvārdu tradīcija, kas joprojām ir svarīga. Kopš 20. gadsimta 70. gadiem Burkinafaso literatūra ir attīstījusies, un arvien vairāk rakstnieku tiek publicēti.
Ir arī liela mākslinieku kopiena, īpaši Vagadugu. Liela daļa amatniecības izstrādājumu tiek ražoti augošajai tūrisma nozarei.
Burkinafaso ēdienu, kas raksturīgs Rietumāfrikas virtuvei, pamatā ir šādi pamatprodukti: sorgo, prosa, rīsi, kukurūza, zemesrieksti, kartupeļi, pupiņas, jamss un okra. Visbiežāk sastopamie olbaltumvielu avoti ir vistas gaļa, olas un saldūdens zivis.
Saistītās lapas
- Burkinafaso olimpiskajās spēlēs
- Burkinafaso nacionālā futbola izlase
- Burkinafaso upju saraksts
Jautājumi un atbildes
J: Kur atrodas Burkinafaso?
A: Burkinafaso atrodas Rietumāfrikā.
J: Kā sauca šo valsti, pirms tā tika pārdēvēta par Burkinafaso?
A: Pirms valsts tika pārdēvēta par Burkinafaso, tās nosaukums bija Upper Volta.
J: Kas agrāk valdīja Burkinafaso?
A: Burkinafaso savulaik valdīja Francija.
J: Kad Burkinafaso ieguva neatkarību?
A: Burkinafaso ieguva neatkarību 1960. gadā.
J: Kāda ir Burkinafaso galvaspilsēta?
A: Burkinafaso galvaspilsēta ir Vagadugu.
Jautājums: Cik daudz cilvēku dzīvoja Burkinafaso 2005. gadā?
A: 2005. gadā Burkinafaso dzīvoja aptuveni 13 228 000 cilvēku.
J: Kā sauc Burkinafaso iedzīvotājus?
A: Burkinafaso iedzīvotājus sauc par Burkinabé (izrunā burr-KEE-na-bay).
