Hosni Mubaraks — Ēģiptes prezidents (1981–2011): biogrāfija

Hosni Mubaraks — detalizēta biogrāfija: no gaisa spēku virsnieka līdz 30 gadu Ēģiptes prezidentūrai (1981–2011), revolūcija, tiesvedības un politiskais mantojums.

Muhameds Hosni Saids Mubaraks (arābu: محمد حسنى سيد مبارك; 1928. gada 4. maijs - 2020. gada 25. februāris), pazīstams kā Hosni Mubaraks (حسنى مبارك), bija ēģiptiešu politiķis. Viņš bija Ēģiptes prezidents no 1981. gada 14. oktobra līdz 2011. gada 11. februārim.

Agrīnā dzīve un izglītība

Mubaraks dzimis 1928. gada 4. maijā Mazpilsētas reģionā Ēģiptē. Jaunībā viņš ieguva militāru izglītību un specializējās par aviopilotu. Militārā karjera noteica lielāko daļu viņa dzīves – tas bija ceļš, kas viņu noveda no virsnieka amata līdz valsts augstākajai amatpersonai.

Militārā karjera

Pēc pievienošanās Ēģiptes Gaisa spēkiem, Mubaraks pakāpās pa karjeras kāpnēm. Viņš ieņēma dažādus vadības amatus Gaisa spēkos un ieguva reputāciju kā disciplinēts un uzticams virsnieks. Tieši militārā pieredze padarīja viņu par piemērotu kandidātu viceprezidenta amatam tajā laikā, kad valsts vadība meklēja stabilitāti un iekšpolitisko kārtību.

Ceļš uz prezidentūru

Mubaraks kļuva par Ēģiptes Republikas viceprezidentu pēc tam, kad bija paaugstinājies amatā Ēģiptes Gaisa spēkos. Pēc tam, kad 1981. gada 6. oktobrī tika nogalināts prezidents Anvars Sadats, viņš kļuva par prezidentu. Gandrīz trīsdesmit gadus ilgā prezidentūra padarīja viņu par Ēģiptes ilggadējo valdnieku kopš Muhameda Ali Pašas.

Prezidentūras galvenās iezīmes (1981–2011)

Kā prezidents Mubaraks veidoja stabilitātes tēlu, kas bieži bija saistīts ar stingru pārvaldību un valsts kontroli. Galvenie aspekti:

• Tiesiskā vide un iekšlietas: saskaņā ar 1971. gada konstitūciju Mubaraks saglabāja plašas izpildvaras pilnvaras. Valsts ilgi darbojās ārkārtas stāvokļa režīmā, kas deva plašas policijas un drošības iestāžu pilnvaras un ierobežoja politiskās brīvības.
• Politiskā sistēma: Mubaraks bieži tika kritizēts kā autoritārs līderis; opozīcija un neatkarīgā prese saskārās ar spiedienu. 2005. gadā viņš izsludināja pirmās daļēji daudzpartiju prezidenta vēlēšanas, kuras oficiāli atzīmēja parso lielu uzvaru, taču plaši izplatīts bija viedoklis par iejaukšanos un rezultātu manipulācijām.
• Ārpolitika: viņš turpināja tuvās attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm un saglabāja mieru ar Izraēlu, piedaloties reģionālās diplomātijas procesos un bieži darbojoties kā starpnieks Izraēlas un Palestīnas jautājumos.
• Ekonomika: Mubaraks īstenoja ekonomikas liberalizācijas un privatizācijas pasākumus, kas ļāva dažām privātām interesēm augt. Tomēr ekonomikas izaugsme nebija līdzmērīgi sadalīta — palielinājās bezdarbs, sociālā nevienlīdzība un bija plašas korupcijas aizdomas.

2011. gada protesti un atkāpšanās

2011. gada sākumā, arābu pavasara ietekmē, Ēģiptē sākās plaši pilsoniski protesta viļņi pret ilgstošo prezidentūru, bezdarbu, korupciju un cilvēktiesību pārkāpumiem. Protesti, kas īpaši bija koncentrēti uz Tahrīr laukumu Kairā, ātri izplatījās visā valstī.

Spiediena pieauguma rezultātā Mubaraks 2011. gada 11. februārī paziņoja par atkāpšanos un nodeva valsts varu Bruņotajiem spēkiem, kas solīja vadīt pāreju uz jaunām vēlēšanām un jaunu valdību. Pēc viņa atkāpšanās tika solīts rīkot demokrātiskas vēlēšanas.

Tiesiskās procedūras un apsūdzības

Pēc gāšanas Mubaraks tika aizturēts un iesaistīts vairākos tiesas procesos:

• 2012. gada 2. jūnijā viņam tika piespriests mūža ieslodzījums par pavēli nošaut protestētājus revolūcijas laikā, kas viņu gāza no amata. Šo spriedumu vēlāk pasvītroja apelācijas un atkārtotas izskatīšanas procesi.
• 2013. gada 13. janvārī Ēģiptes Kasācijas tiesa atcēla Mubarakam piespriesto sodu un pieprasīja atkārtotu lietas izskatīšanu.
• Atkārtoti izskatot lietas, 2015. gada 9. maijā Mubaraks un viņa dēli tika notiesāti par korupciju un viņiem tika piespriesti cietumsodi. Mubaraku uzturēja medicīniskā uzraudzībā un ieslodzīja militārajā slimnīcā; Kairas tiesa 2015. gada 12. oktobrī atbrīvoja viņa dēlus no daļas apsūdzību.
• Kasācijas tiesa 2017. gada 2. martā viņu attaisnoja, un 2017. gada 24. martā Mubaraks tika atbrīvots no cietuma.

Vēlākā dzīve un nāve

Pēc tiesvedībām Mubaraks dzīvoja galvenokārt medicīniskā uzraudzībā un retāk parādījās publiski. Viņa veselība un vecums ierobežoja publisko aktivitāti. Viņš nomira 2020. gada 25. februārī Kairas slimnīcā pēc operācijas, 91 gada vecumā.

Mantojums un vērtējums

Mubaraka valdīšana tiek vērtēta pretrunīgi. No vienas puses, viņu atceras kā stabilizējošu spēku reģionā, kurš uzturēja mieru ar Izraēlu un uzturēja ciešas attiecības ar starptautiskajiem partneriem. No otras puses, viņa režīmu kritizē par autoritārisma elementiem, cilvēktiesību ierobežošanu, plašu drošības aparāta izmantošanu un sistēmisku korupciju, kas ilgstoši vājināja politisko konkurenci un sabiedrības uzticību.

Īss laika skaitlis ar galvenajiem datumiem

• 1928 — dzimis (4. maijs).
• 1940.–1960. gadi — sākotnējā militārā karjera un apmācība Gaisa spēkos.
• 1970.–1970. gadi — augstāki amati Gaisa spēkos; iesaistīts valsts drošības un aizsardzības jautājumos.
• 1981 — kļūst par prezidentu (14. oktobris) pēc Anvara Sadāta slepkavības.
• 2005 — rīko pirmās daudzpartiju prezidenta vēlēšanas, kurās uzvar.
• 2011 — plaši protesti; atkāpjas (11. februāris).
• 2012–2017 — tiesvedības, apsūdzības un apelācijas; 2017 atsākta tiesvedība un atbrīvošana.
• 2020 — nomira (25. februāris).

Kopsavilkums: Hosni Mubaraks bija centrāla un pretrunīga figūra mūsdienu Ēģiptes vēsturē — līderis, kurš ilgu laiku nodrošināja iekšpolitisku stabilitāti un ārpolitisku kontinuitāti, taču kuram tika pārmesta autoritārisma nostiprināšana un korupcija. 2011. gada notikumi mainīja Ēģiptes politisko ainavu, un Mubaraka valdīšana joprojām ir intensīvu debatēm bagāts temats gan iekšpolitikā, gan ārpus tās.

Jautājumi un atbildes

J: Kas bija Hosni Mubaraks?

J: Kā viņš kļuva par prezidentu?

J: Cik ilgi viņš bija prezidents?

Vai viņu uzskatīja par diktatoru?

J: Kas notika 2011. gada sākumā?

J: Kādu sodu viņš saņēma 2012. gadā?

J: Kad viņš tika atbrīvots no cietuma?

Meklēt pēc burta