Hu Jaobans (Hu Yaobang, 1915. gada 20. novembris – 1989. gada 15. aprīlis) bija nozīmīgs Ķīnas politiķis un augsta ranga Ķīnas Tautas Republikas amatpersona. Dzimis Hunanas provinces Liujangas (Liuyang) rajonā, Hu kļuva par komunistu jau jaunībā un visu mūžu bija saistīts ar partiju un valsts vadību.

Karjera un tuva sadarbība ar Deng Sjaopinu

Hu Jaobans bija tuvs Deng Sjaopina politiskais sabiedrotais. Viņi kopā cīnījās Ķīnas pilsoņu karā un pēc 1949. gada piedalījās varas nostiprināšanā reģionos, tostarp Sičuaņā. Hu jau agri specializējās darbā ar jauniešiem — viņš vadīja Komunistiskās jaunatnes līgu no 1952. līdz 1966. gadam, veicinot partijas savienošanos ar jauno paaudzi un politisko audzināšanu.

Kultūras revolūcija un reabilitācija

Kultūras revolūcijas laikā Hu Jaobans tika asi kritizēts un apsūdzēts par nepietiekamu lojālību Ķīnas Komunistiskajai partijai un Mao Dzedunam. Viņu pakāpeniski izslēdza no vara pozīcijām, taču pēc Mao nāves un politiskajām pārmaiņām Hu tika reabilitēts divas reizes, atjaunojot viņa reputāciju un ļaujot atgriezties partijā.

Lomas reformu laikmetā un atkāpšanās

1970.—1980. gadu mijā, pieaugot Deng Sjaopina ietekmei, Hu kļuva par vienu no reformas kursa atbalstītājiem. Viņš aktīvi atbalstīja ekonomiskās liberalizācijas sākumu, administratīvu atvieglojumu un kritiskāko attieksmi pret Kultūras revolūcijas pārmērībām — tai skaitā palīdzot reabilitēt cilvēkus, kuri tika vajāti pagātnē. No 1982. līdz 1987. gadam Hu ieņēma svarīgu partijas vadības amatu (viņa laiks augstākajā partijā bieži tiek minēts kā reformu periods), taču viņa atbalsts politiskai atklātībai un gan vārda brīvībai, gan partijā iekšējai diskusijai radīja konfliktus ar konservatīvajiem spēkiem. 1987. gadā, pēc studentu protestiem un spiediena no konservatīvākām partijas grupām, Hu tika spiests atkāpties no augstajiem postenīem.

Nāve un ietekme uz 1989. gada notikumiem

Hu Jaobanga nāve 1989. gada 15. aprīlī — oficiāli paziņojot par ilgstošām veselības problēmām — izraisīja plašu sabiedrisko sēru un bija tiešs iemesls Tjaņaņmeņas laukuma protestiem. Sākotnējie piemiņas pasākumi par Hu pārauga plašākā protestu kustībā, kurā studenti un inteliģence izvirzīja prasības politiskai reformai, plašākai vārda brīvībai un pretkorrupcijas pasākumiem. Šī kustība galu galā noveda pie 1989. gada pavasarī notikušajām plašajām demonstrācijām un to vardarbīgās apspiešanas.

Mantojums

  • Reformu simbols: Hu bieži tiek uzskatīts par liberālāku, reformorientētu līderi, kurš centās mazināt Kultūras revolūcijas postījumus un atbalstīt ekonomisko atvēršanos.
  • Pretrunīga figūra: konservatīvie partijas locekļi kritizēja viņa atvērtāku pieeju politikai un sabiedrībai, tāpēc viņa karjera piedzīvoja gan atjaunošanu, gan kritiku.
  • Vēsturiskā nozīme: Hu nāve un tās ietekme uz 1989. gada protestiem padarīja viņu par nozīmīgu personu mūsdienu Ķīnas politiskajā vēsturē — gan kā reformu avotu, gan kā atskaites punktu diskusijās par politiskajām brīvībām un partijas lomu sabiedrībā.

Hu Jaobana dzīve un darbība ilustrē Ķīnas politisko lēcienu sarežģītību 20. gadsimta otrajā pusē — no revolūcijas un cīņas par varu līdz pakāpeniskai ekonomiskai atvēršanai un diskusijām par politiskajām reformas iespējām.