Hovards Hokss — klasiskās Holivudas kinorežisors, producents un scenārists
Hovards Vinčesters Hokss (1896. gada 30. maijs — 1977. gada 26. decembris) bija amerikāņu kinorežisors, producents un scenārists, kura darbība saistīta ar klasiskās Holivudas laikmetu. Viņa plašā un daudzveidīgā karjera ilga vairākas desmitgades, un viņš kļuva pazīstams ar spēju strādāt dažādos žanros, saglabājot raksturīgu stāstījuma skaidrību un ritmu.
Dzīve un karjera
Hokss dzimis 1896. gadā. Pirms ienākšanas kino industrijā viņš guva tehnisku izglītību un pieredzi, kas vēlāk palīdzēja viņam saprast darbības loģiku un profesionālo prasmju nozīmi, ko bieži attēloja arī filmās. Kino nozarē viņš strādāja gan kā režisors, gan producents, sadarbojoties ar lieliem studiju tīkliem un ievērojamiem aktieriem. Viņa darba stils un prasme vadīt krāšņas, bet stingri organizētas filmu ražošanas padarīja viņu par vienu no ietekmīgākajiem režisoriem klasiskajā Holivudā.
Filmas un žanri
Hokss bija ļoti daudzveidīgs režisors — viņš veidoja komēdijas, drāmas, gangsterfilmas, zinātniskās fantastikas darbus, film noir un vesternus. Daudzas no viņa filmām kļuva par kino klasiku un laika gaitā ietekmēja gan skatītāju gaumi, gan citus kinoautorus. Starp nozīmīgākajām filmām ir:
- Scarface (1932) — agrīna gangsterfilma, kas atstāja stipru iespaidu uz šo žanru;
- Bringing Up Baby (1938) — slapstick tipa screwball-komēdija ar satriecošu tempu un ķīmiju starp galvenajiem aktieriem;
- Only Angels Have Wings (1939) — stāsts par lidotājiem un atbildību ekstrēmos apstākļos;
- His Girl Friday (1940) — dinamiska screwball-komēdija, kurā izceļas ātrs dialogs un spēcīgas sievietes tēls;
- To Have and Have Not (1944) — romantiska dramatiska filma ar Humphrey Bogart un Lauren Bacall, kas ietekmēja kino estētiku;
- The Big Sleep (1946) — noir-žanra ekranizācija ar sarežģītu sižetu un stilistisku atmosfēru;
- Red River (1948) — episka vesterns par liellopu dzinēju maršu un cilvēku attiecībām;
- The Thing from Another World (1951) — zinātniskās fantastikas filma, kurā Hokss bija iesaistīts kā producents (par režisora lomu filmas uzņemšanā vēl joprojām diskutē);
- Rio Bravo (1959) — klasisks vesterns, kurā izcelta komandas lojalitāte un profesionāla kompetence.
Stils, uztveres tēmas un "Hoksa sieviete"
Hoksa filmās bieži parādās noteiktas tematiskās iezīmes: profesionāļu grupa, kas sadarbojas, skaidra sižeta struktūra, uzsvars uz darbību un dialogu, kā arī spēcīgi, runātīgi sieviešu tēli. Šo īpašo sieviešu tipu, kuras ir asprātīgas, pašpārliecinātas un spējīgas izaicināt vīriešu varoņus, kino pētniecībā un populārajā kultūrā dēvē par "Hoksa sievieti". Tāpat ir runa par tā saucamo "Hoksa filmām" — darbiem, kuros dominē profesionālisma, draudzības un efektīvas rīcības motīvi.
Apbalvojumi un atzinība
Hokss saņēma plašu atzinību par savu darbu. 1942. gadā viņš tika izvirzīts Oskara balvai kā labākais režisors par darbu pie filmas Seržants Jorks. Vēlāk, 1975. gadā, Kinoakadēmija piešķīra viņam Goda Oskara balvu par izcilu ieguldījumu kinomākslā.
Mantojums un ietekme
Hoksa darbs ir ietekmējis vairākas paaudzes režisoru un scenāristu. Viņa filmas un stilistiskās izvēles iedvesmoja tādus režisorus kā Mārtinu Skorsēzi, Robertu Altmanu, Džonu Karpenteru un Kventinu Tarantino. Daudzas no viņa filmām joprojām tiek pētītas kino teorijā un mācību programmās kā piemēri veiksmīgai žanru saturiskai un stilistiskai apstrādei.
Personīgais un pēdējie gadi
Hokss turpināja strādāt un uzturēt kontaktus ar kino industriju līdz vēlai dzīves posmam. Viņa filmas joprojām tiek rādītas, restaurētas un analizētas, un viņa vieta Holivudas vēsturē ir nostiprinājusies kā vienam no daudzpusīgākajiem un ietekmīgākajiem režisoriem klasiskajā laikmetā.
Agrīnā dzīve un izglītība
Ģimene
Hovards Vinčesters Hoks piedzima Goshenā, Indianas štatā, kā pirmais bērns Frenkam Hokam (Frank W. Hawks, 1865-1950), kurš pelnīja naudu ar papīra ražošanu, un viņa sievai Helenai, dzimušai Hovardai (Helen, 1872-1952), kas bija naudas biznesmeņa meita. Hoksa ģimene no tēva puses bija amerikāņu pionieri, un viņa vecais ģimenes loceklis Džons Hokss 1630. gadā bija ieradies no Anglijas Masačūsetsā. Ģimene dzīvoja Goshenā un 1890. gados bija viena no bagātākajām ģimenēm Vidējo Rietumu reģionā, jo Goshenas dzirnavu uzņēmums pelnīja daudz naudas.
Hoksa mammas tēvs K. V. Hovards (1845-1916) 1862. gadā 17 gadu vecumā dzīvoja Nīnā, Viskonsinas štatā. Piecpadsmit gadu laikā viņš bija nopelnījis naudu pilsētas papīrfabrikā un citos biznesa gājienos. Frenks Hoks un Helēna Hovarda iepazinās 1890. gadu sākumā un 1895. gadā apprecējās. Hovards Hokss bija vecākais no pieciem bērniem, un pēc viņa piedzima Kenets Nīls Hokss (1899. gada 12. augusts - 1930. gada 2. janvāris), Viljams Bellindžers Hokss (1901. gada 29. janvāris - 1969. gada 10. janvāris), Greisa Luīze Hoksa (1903. gada 17. oktobris - 1927. gada 23. decembris) un Helēna Bērnija Hoksa (1906. gads - 1911. gada 4. maijs). 1898. gadā ģimene pārcēlās uz Neenu, Viskonsinas štatā, kur Frenks Hoks sāka strādāt sava tēva tēva uzņēmumā "Howard Paper Company".
Izglītība
No 1906. līdz 1909. gadam Hoksu ģimene auksto Viskonsinas ziemu dēļ sāka dzīvot Pasadenā, Kalifornijā. Tas palīdzēja Helēnas Hokas sliktajai veselībai. Pamazām viņi sāka dzīvot Viskonsīnā tikai vasarās. Tad 1910. gadā viņi uz visiem laikiem pārcēlās uz Pasadenu. Ģimene dzīvoja mājā, kas atradās ielas malā no Trūpa Politehniskā institūta (vēlāk pazīstams kā Kalifornijas Tehnoloģiju institūts). Hoksu bērni 1907. gadā sāka apmeklēt skolas Politehnisko pamatskolu.
Jostas skolā mācījās labi. Viņam neveicās sportā, bet 1910. gadā viņš sāka nodarboties ar "coaster racing", kas bija agrīna ziepju kastes paveida sacīkstes. 1911. gadā pēkšņi no saindēšanās ar pārtiku nomira Hoksa jaunākā māsa Helēna. No 1910. līdz 1912. gadam Hoks mācījās Pasadenas vidusskolā. Taču 1912. gadā Hoksu ģimene pārcēlās uz Glendoru, Kalifornijā. Frenkam Hokam tur bija apelsīnu koki. Hawks pabeidza vidusskolas junioru klasi Citrus Union vidusskolā Glendorā. Tur viņš lidoja ar lidmašīnām izpildītājiem.
No 1913. līdz 1914. gadam viņš tika nosūtīts uz Phillips Exeter akadēmiju Ņūhempšīrā. Iespējams, ka viņa ģimenes nauda palīdzēja viņam iekļūt šajā augstākās klases privātskolā. Viņam bija tikai septiņpadsmit gadi, bet viņu ielaida kā tāda paša līmeņa skolēnu kā vidusskolēnu. Atrodoties Jaunajā Anglijā, Hokss apmeklēja kinoteātrus Bostonā. 1914. gadā Hokss atgriezās Glendorā un tajā pašā gadā pabeidza Pasadenas vidusskolu.
Tajā pašā gadā Hoksu ielaida Kornela universitātē Itakā, Ņujorkas štatā. Viņš studēja mašīnbūvi un bija Delta Kappa Epsilon biedrs. Skolas draugs Rejs S. Ešberijs atcerējās, ka Hokss vairāk laika pavadīja, spēlējot kauliņus un lietojot alkoholu, nevis mācoties. Hawkss skolā arī mīlēja lasīt populāras amerikāņu un angļu grāmatas.
1916. gada vasaras brīvlaikā, strādājot kino industrijā, Hokss mēģināja mainīt skolu uz Stenfordas universitāti. Viņu nelaida. Septembrī viņš devās uz Kornela universitāti. Viņš aizgāja 1917. gada aprīlī, lai iestātos armijā, kad ASV iesaistījās Pirmajā pasaules karā. 1918. gadā, tāpat kā daudzi studenti, kas kara laikā iestājās bruņotajos spēkos, viņš ieguva diplomu aizmuguriski. Pirms Hawks devās karā, viņš atgriezās Holivudā un 1917. gada aprīļa beigās strādāja pie Cecil B. DeMille filmas.
Kino karjeras sākums
1916. gadā Hoks iepazinās ar Viktoru Flemingu, Holivudas kinorežisoru, kurš bija remontējis automašīnas un lidojis ar lidmašīnām. Flemings sāka strādāt kino industrijā, kad draugs Maršals Neilans teica kinorežisoram Alanam Duanam, ka Flemings var salabot viņa automašīnu (Flemings atstāja iespaidu uz Duanu, ātri salabojot viņa automašīnu un salūzušu kameru). Līdz 1916. gadam Flemings bija kinematogrāfists.
Hawks iepazinās ar Flemingu, kad viņš 1916. gada vasaras brīvdienās Kalifornijā sāka braukt sacīkstēs un strādāt ar Mercer sacīkšu automobili, ko viņam nopirka vectēvs C.W. Howards. Stāsta, ka viņš iepazinies ar Flemingu, kad abi vīrieši sacentās uz zemes trases un izraisīja negadījumu.
Flemings deva Hoksa pirmo darbu kino industrijā, strādājot par rekvizitoru Duglasa Fērbenksa filmā In Again, Out Again (pie kuras Flemings strādāja kā operators), kas tapa kompānijai Famous Players-Lasky. Hokss teica, ka bija ātri jānofilmē jauna filmēšanas vieta, kad studijas scenogrāfs nevarēja ierasties, tāpēc Hokss piedāvāja veikt šo darbu. Viņš paveica labu darbu. Fērbenkss bija apmierināts. Pēc tam viņš strādāja, izgatavojot filmā izmantotās lietas, un vispārējais palīgs nezināmā filmā, ko veidoja Sesils B. DeMils. (Hokss intervijās nekad nav teicis, par kādu filmu runā, un DeMille tajā laikā uzņēma piecas filmas).
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija Hovards Vinčesters Hokss?
A: Hovards Vinčesters Hokss bija amerikāņu kinorežisors, producents un scenārists klasiskajā Holivudas laikmetā.
J: Kas ir klasiskā Holivudas ēra?
A: Klasiskais Holivudas laikmets ir laiks no 1917. līdz 1960. gadam, kad sāka veidot amerikāņu filmas.
J: Kāda veida filmas veidoja Hokss?
A: Hokss veidoja daudz dažādu filmu, tostarp smieklīgas filmas, drāmas, gangsterfilmas, zinātniskās fantastikas filmas, film noir un vesternus.
J: Kādas ir dažas populāras filmas, ko viņš uzņēma?
A: Dažas no viņa populārajām filmām ir Scarface (1932), Bringing Up Baby (1938), Only Angels Have Wings (1939), His Girl Friday (1940), To Have and Have Not (1944), The Big Sleep (1946), Red River (1948), The Thing from Another World (1951) un Rio Bravo (1959).
J: Kā Hokss ietekmēja citus kinorežisorus?
A: Viņa darbi ir ietekmējuši dažus no populārākajiem kinorežisoriem, piemēram, Martinu Skorsēzi, Robertu Altmanu, Džonu Kārpenteru un Kventinu Tarantīno.
J: Kādas sievietes bieži piedalījās viņa filmās?
A.: Viņš savās filmās bieži iekļāva spēcīgas sievietes, kas daudz runā. Šāda tipa sievietes bija tik daudzās Hoksa filmās, ka tagad šo sievietes tipu dēvē par "Hoksa sievieti".
J: Vai viņš kādreiz bija nominēts Oskaram?
A: 1942. gadā citi Kinoakadēmijas darbinieki izvirzīja viņu Oskara balvai kā labāko režisoru par darbu pie filmas "Seržants Jorks". 1975. gadā viņš saņēma Goda Oskara balvu.
