Roberts Altmans — amerikāņu kinorežisors (1925–2006)
Roberts Altmans — amerikāņu kinorežisors, inovatīvs stāstnieks; režisēja MASH, McCabe and Mrs. Miller, Nashville. Kinoakadēmijas Goda balva, būtiska ietekme uz mūsdienu kino.
Roberts Bernards Altmans (1925. gada 20. februāris – 2006. gada 20. novembris) bija amerikāņu kinorežisors, kurš kļuva par vienu no ietekmīgākajām un atpazīstamākajām personībām amerikāņu kinomākslā. Viņš dzimis Kanzassitijā, Misūri štatā, un ilgā karjerā strādāja gan pie lielbudžeta spēlfilmām, gan neatkarīgiem projektiem. Altmans mira no leikēmijas Losandželosā, Kalifornijā.
Karjera un stils
Altmana agrīnā pieredze bija radio un televīzijā, no kurienes viņš pārgāja uz spēlfilmām 1960. gados. Viņa pirmajās nozīmīgākajās filmās parādījās atšķirīgs režijas rokraksts — brīvāka struktūra, plašas, daudzpersonu iesaistes ainas un eksperimentāla skaņas dramaturģija. Viņa raksturīgās iezīmes:
- Daudzcilvēcīgas, ansambļu struktūras filmas, kur dialogu un sižetu veido vairāku personāžu mijiedarbība;
- pārklājošs dialogs un vairāku skaņas slāņu izmantošana, kas radīja sajūtu par reālistisku, reizēm haotisku vides atmosfēru;
- improvizācija un aktieru brīvība, kas bieži deva dabiskāku dialogu un neparedzamas situācijas;
- kritiska un sarkastiska skatījuma pieeja sabiedrībai un institūcijām — no kara un medicīnas sistēmām līdz politikai un slavenībām.
Izcili darbi
Altmana karjerā ir vairāki nozīmīgi darbi, kas ietekmēja gan skatītājus, gan citus filmu veidotājus. Starp atzītākajām filmām ir MASH (1970) — melnā komēdija par kara hospitāli, McCabe and Mrs. Miller (1971) — revizionistisks western ar netradicionālu atmosfēru, un Nashville (1975) — plaša ansambļa kinematogrāfiska mozaīka par amerikāņu kultūru un politiku. Viņa filmas MASH (1970), McCabe and Mrs. Miller (1971) un Nashville (1975) ir iekļautas ASV Nacionālajā filmu reģistrā, kas apliecina to kultūras, vēsturisko un estētisko nozīmību.
Vēl vērts pieminēt citus svarīgus Altman darbus — piemēram, The Long Goodbye, 3 Women, A Wedding, populāro adaptāciju Popeye (1980) ar Robinu Viljamsu lomā, kā arī 1990. gadu filmas The Player un Short Cuts, kas vēlreiz apliecināja viņa spēju kombinēt ironiju, sociālo komentāru un daudzbalsīgu stāstījumu.
Atzinība un mantojums
Altmans saņēma plašu atzinību no kritiķiem un kinoprofesionāļiem — viņa filmas ir regulāri minētas starp nozīmīgākajām 20. gadsimta amerikāņu kinofilmām. 2006. gadā Kinoakadēmija viņa darbu novērtēja ar Kinoakadēmijas Goda balvu par mūža ieguldījumu kinomākslā. Viņa ietekme ir jūtama arī mūsdienu režisoru pieejā ansambļu stāstiem, dabiskai aktieru mijiedarbībai un skaņas noformējumam.
Personīgā dzīve
20. gadsimta 60. gados Altmans deviņus gadus dzīvoja kopā ar savu otro sievu Mandevilas kanjonā Brentvudā, Kalifornijas štatā. Viņš pārcēlās uz Malibu, bet 1981. gadā pārdeva šo māju un producentu kompāniju Lion's Gate. "Man nebija citas izvēles," viņš teica laikrakstam New York Times. "Pēc filmas "Popejs" neveiksmes neviens neatbildēja uz telefona zvaniem". Viņš pārcēla savu ģimeni un uzņēmuma galveno mītni uz Ņujorku. Galu galā viņš atgriezās Malibu, kur dzīvoja līdz pat savai nāvei.
2000. gada novembrī viņš paziņoja, ka pārcelsies uz Parīzi, ja tiks ievēlēts Džordžs Bušs. Viņš jokoja, ka viņš domājis Parīzi Teksasā, kad Bušs kļūs par prezidentu. Altmans bija atklāts marihuānas lietotājs. Viņš bija NORML konsultatīvās padomes loceklis. Viņš bija pret 2003. gada iebrukumu Irākā.
Nāve
Altmans nomira 2006. gada 20. novembrī 81 gada vecumā Cedars-Sinai medicīnas centrā Losandželosā. Viņš nomira no leikēmijas komplikācijām.
Altmanu pārdzīvoja sieva Ketrīna Rīda Altmena, seši bērni: Kristīne Vestfāla, Maikls Altmans, Stīvens Altmans (viņa izvēlētais scenogrāfs daudzām filmām), Konnija Korjēra, Roberts Rīds Altmans un Metjū Altmans, 12 mazbērni un pieci mazmazbērni.
Režisors Pols Tomass Andersons (Paul Thomas Anderson) veltīja Altmanam savu 2007. gada filmu "Būs asinis" (There Will Be Blood).
Apbalvojumi un nominācijas
Kinoakadēmijas balvas:
- 1971: Labākais režisors (MASH, nominēts)
- 1976: Labākā filma (Nešvila, nominēta)
- 1976: Labākais režisors (Nešvila, nominēts)
- 1993: Labākais režisors (The Player, nominēts)
- 1994: Labākais režisors (Short Cuts, nominācija)
- 2002: Labākā filma (Gosfordas parks, nominēts)
- 2002: Labākais režisors (Gosford Park, nominēts)
- 2006: Goda "Oskars" (saņemts)
BAFTA balvas:
- 1971: Labākā režija (MASH, nominēts)
- 1979: Labākā režija (kāzas, nominācija)
- 1979: Labākais scenārijs ("Kāzas", nominācija)
- 1993: Labākā filma (The Player, nominācija)
- 1993: Labākā režija (The Player, uzvarēja)
- 2002: Aleksandra Kordas balva par labāko britu filmu ("Gosfordas parks", uzvarēja)
- 2002: Deivida Līna balva par režiju (Gosfordas parks, nominēts)
Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls:
- 1976: Zelta Berlīnes lācis ("Bufalo Bils un indiāņi jeb Sēdošā buļļa vēstures stunda", uzvarēja).
- 1985: FIPRESCI balva - Jaunā kino forums (Slepenais gods, ieguva).
- 1999: Berlīnes Zelta lācis ("Cookie's Fortune", nominācija)
- 1999: Vācijas Mākslas namu kinoteātru ģildes balva (Cookie's Fortune, uzvarēja).
- 2002: Goda Berlīnes zelta lācis (uzvarēja)
- 2006: Zelta Berlīnes lācis (A Prairie Home Companion, nominācija)
- 2006: "Berliner Morgenpost" lasītāju žūrija (A Prairie Home Companion, uzvarēja)
Kannu kinofestivāls:
- 1970: Zelta palmas zaru (MASH, uzvarēja)
- 1972: Zelta palmas zaru (Attēli, nominēts)
- 1977: Zelta palma (3 sievietes, nominētas)
- 1986: Zelta palmas zars (Fool for Love, nominācija)
- 1987: Zelta palmas zaru (Aria, nominēts)
- 1992: Zelta palmas zaru (The Player, nominēts)
- 1992: Labākais režisors (The Player, uzvarēja)
- 1996: Golden Palm (Kanzassitija, nominēts)
Amerikas Režisoru ģildes balvas:
- 1971: Izcils režisora sniegums kinofilmās (MASH, nominācija).
- 1976: Izcils režisora sniegums kinofilmās (Nešvila, nominēts)
- 1993: Izcils režisora sniegums kinofilmās (The Player, nominācija)
- 1994: Mūža sasniegumu balva (saņemta)
- 2005: Izcils režisora sasniegums televīzijas filmās (Tanner on Tanner, nominācija)
Emmy balvas:
- 1989: Izcila režija dramatiskā seriālā (Tanner '88, uzvarēja)
- 1993: 1993: Izcila režisora loma estrādes vai mūzikas programmā ("Lieliski priekšnesumi - melns un zils", nominācija)
Zelta globusa balvas:
- 1971: Labākais režisors (MASH, nominēts)
- 1976: Labākais režisors (Nešvila, nominēts)
- 1993: Labākais režisors (The Player, nominēts)
- 1994: Labākais scenārijs (Short Cuts, nominācija)
- 2002: Labākais režisors (Gosford Park, uzvarēja)
Independent Spirit Awards:
- 1994: Labākais režisors (Short Cuts, uzvarēja)
- 1994: Labākais scenārijs (Short Cuts, uzvarēja)
- 1995: Labākā pilnmetrāžas spēlfilma ("Pārkeres kundze un apburtais aplis", nominācija)
- 2000: Labākā pilnmetrāžas spēlfilma ("Cookie's Fortune", nominācija)
- 2007: Labākais režisors (A Prairie Home Companion, nominācija)
Venēcijas kinofestivāls:
- 1993: Zelta lauva (Short Cuts, uzvarēja)
- 1996: Karjeras Zelta lauva (uzvarēja)
- 2000: Zelta lauva (Dr. T and the Women, nominācija)
Jautājumi un atbildes
J: Kad dzimis Roberts Bernards Altmans?
A: Roberts Bernards Altmans dzimis 1925. gada 20. februārī.
J: Kur viņš dzimis?
A: Viņš dzimis Kanzassitijā, Misūri štatā.
Q: Kad viņš nomira?
A: Viņš nomira no leikēmijas 2006. gada 20. novembrī.
J: Kādu balvu 2006. gadā viņam piešķīra Kinoakadēmija?
A: 2006. gadā Kinoakadēmija par viņa darbu piešķīra Kinoakadēmijas Goda balvu.
J: Kādas filmas ir izvēlētas saglabāt ASV Nacionālajā filmu reģistrā?
A: ASV Nacionālajā filmu reģistrā ir iekļautas viņa filmas MASH (1970), McCabe and Mrs. Miller (1971) un Nashville (1975).
J: Kur nomira Roberts Bernards Altmans?
A: Viņš nomira no leikēmijas Losandželosā, Kalifornijā.
Meklēt