Berlinale — Berlīnes starptautiskais filmu festivāls: vēsture un fakti
Berlinale — Berlīnes starptautiskais filmu festivāls: uzzini tā vēsturi, iespaidīgus faktus, biļešu un skatītāju skaitus, kā arī festivāla nozīmi pasaules kino industrijā.
Berlinale jeb Berlīnes starptautiskais filmu festivāls Berlinale ir pasaulē vadošais filmu festivāls, kas notiek Berlīnē, Vācijā. Festivāls pulcē profesionāļus, presi un plašu publiku, piedāvājot filmu pirmizrādes, retrospektyvas, diskusijas un industrijas pasākumus.
Vēsture
Pirmo reizi Berlinale notika 1951. gadā Rietumberlīnē, kā starptautisks kultūras notikums pēc Otrā pasaules kara. No sākuma tas bija paredzēts gan kā māksliniecisks notikums, gan kā politisks signāls — par Rietumu Berlīnes atvērtību un saikni ar pasauli. Laika gaitā Berlinale audzis par vienu no pasaules prestižākajiem kino festivāliem, kas apvieno gan komerciālas filmas, gan eksperimentālu, neatkarīgu kinematogrāfiju.
Organizācija un direktori
Berlinale ikgadējais notikums tradicionāli notiek ziemā; kopš 1978. gada tas tiek rīkots katru gadu februārī. Festivāla vadība ir mainījusies laika gaitā: ilggadējais festivāla direktors bija Dīters Kossliks (Dieter Kosslick), kurš vadīja Berlinale no 2001. līdz 2019. gadam. Kopš 2020. gada Berlinale vada komandveida vadība — ar artistic director Carlo Chatrian un executive director Mariette Rissenbeek — kuri turpina attīstīt festivāla programmu un starptautiskās saites.
Apjoms un apmeklētība
Berlinale tradicionāli piesaista lielu publiku un kino profesionāļu skaitu — tiek pārdotas vairāk nekā 200 000 biļešu, un aptuveni 400 000 skatītāju apmeklē pasākumus, kas padara to par vienu no lielākajiem publiskajiem kinofestivāliem pasaulē. Programma aptver simtiem filmu visās garumu kategorijās — pilnmetrāžas, īsfilmas, dokumentālās un seriālu pirmizrādes.
Programmas struktūra un sadaļas
Berlinale sastāv no vairākām paralēlām programmām, kas ļauj izcelt dažādus kino virzienus:
- Competition — galvenā sacensību programma, kuras filmām piešķir galvenās balvas;
- Panorama — neatkarīgu, progresīvu filmu un sociāli nozīmīgu darbu sadaļa;
- Forum — eksperimentālā un dokumentālā kino, diskusijas un retrospektīvas;
- Generation — filmas jauniešiem un bērniem;
- Berlinale Shorts — īsfilmu programma;
- Special Galas un īpašas pirmizrādes, kas parasti iekļauj zvaigžņu viesus un atklāšanas/slēgšanas seansus.
Galvenās skatuves un seansi notiek Berlinale Palast (atklāšanas un slēgšanas ceremonijas), Zoo Palast, CinemaxX un citos kinoteātros visā Berlīnē.
Balvas
Berlinale piešķir vairākas prestižas balvas, no kurām nozīmīgākās ir:
- Golden Bear (Zelta lācis) — galvenā balva par labāko filmu;
- Silver Bears (Sudraba lāči) — balvas režijai, aktieriem, scenārijam, Grand Jury Prize u. c.;
- Speciālas atzinības dažādām programmām (piem., Berlinale Shorts speciālās balvas).
Balvu žūrijas sastāv no starptautiskiem kino profesionāļiem — režisoriem, aktieriem, producentiem un kritiķiem.
Eiropas filmu tirgus (EFM) un citi industrijas notikumi
Vienlaikus ar Berlinale notiek arī Eiropas filmu tirgus (EFM) — viens no svarīgākajiem profesionālajiem pasākumiem kino industrijā. EFM piedāvā filmu tirdzniecību, kopprodukcijas iespējas, prezentācijas, seminārus un tīklu veidošanas iespējas. Nozīmīgas EFM sastāvdaļas ir:
- Berlinale Co-Production Market — platforma jauniem projektiem un starptautiskām kopprodukcijām;
- Berlinale Talents — meistarklases un tīklošanās programma jauniem kino profesionāļiem;
- European Shooting Stars — atzinība un prezentācija jaunajiem Eiropas aktieriem.
Ietekme un nozīme
Berlinale ir būtisks kultūras notikums ne tikai Vācijā, bet arī globāli: tas veicina starptautisku kino apmaiņu, atklāj jaunus talantus un palīdz filmu izplatīšanai tirgos visā pasaulē. Savā programmā festivāls bieži adresē sociālas un politiskas tēmas, veido diskusijas par cilvēktiesībām, migrāciju, klimata krīzi un citiem aktuāliem jautājumiem.
Praktiska informācija
Biļetes parasti kļūst pieejamas tiešsaistē un kinoteātros dažas nedēļas pirms festivāla; programmā iekļautās filmas tiek rādītas daudzos Berlīnes kinoteātros, kā arī notiek speciāli industrijas seansi EFM dalībniekiem. Festivāla mājaslapā un programmā parasti publicē pilnu seansu sarakstu, viesu sarakstu un balvu laureātus.
Berlinale turpina attīstīties, apvienojot tradicionālo festivāla formātu ar jauniem digitāliem un industrijas risinājumiem, kļūstot par nozīmīgu forumu kino mākslai un kino industrijas sadarbībai.
Vērtēšana
Starptautiska žūrija rūpējas par to, lai Berlinālei tiktu atlasītas filmas no visas pasaules.
Aptuveni divdesmit filmas sacentās par Zelta un Sudraba lāčiem.
61. Berlīnes Starptautiskais kinofestivāls notiks no 2011. gada 10. līdz 20. februārim.
Zelta lācis
- Zelta lācis
- Par mūža ieguldījumu ("Goda Zelta lācis")
Sudraba lācis
- Labākais režisors
- Labākais aktieris
- Labākā aktrise
- Labākā mūzika
- Viena mākslinieka izcilais sasniegums
- Lielā žūrijas balva (īsfilmas balva)
Citi
- Panorama Publikumspreis, skatītāju balva
- Berlinale Camera, īpaša balva par nopelniem festivālam
- Kristāla lācis par labāko filmu konkursā 14plus
- Teddy balva
Sudraba lācis - labākais režisors
| Gads | Direktors | Filma | ||
| 1956 | Roberts Aldričs | Rudens lapas | ||
| 1957 | Mario Monicelli | Padri e figli | ||
| 1958 | Tadashi Imai | Jun'ai monogatari | ||
| 1959 | Akira Kurosawa | Kakushi-toride no san-akunin | ||
| 1960 | Žans-Luks Godārs | À bout de souffle | ||
| 1961 | Bernhards Wicki | Das Wunder des Malachias | ||
| 1962 | Francesco Rosi | Salvatore Džuliano | ||
| 1963 | Nikos Koundouros | Mikres afrodītes | ||
| 1964 | Mahanagar | |||
| 1965 | Charulata | |||
| 1966 | Karloss Saura | La Caza | ||
| 1967 | Živojins Pavlovičs | Budjenje pacova | ||
| 1968 | Karloss Saura | Piparmētru Frappé | ||
| 1970 | Oficiālas balvas netiek piešķirtas | |||
| 1972 | Jean-Pierre Blanc | La Vieille fille | ||
| 1975 | Sergejs Solovjovs | Sto dienas posle detstva | ||
| 1976 | Mario Monicelli | Caro Michele | ||
| 1977 | Manuel Gutiérrez Aragón | Camada Negra | ||
| 1978 | Georgi Djulgerov | Priekšrocība | ||
| 1979 | Astrid Henning-Jensen | Vinterborn | ||
| 1980 | István Szabó | Bizalom | ||
| 1982 | Mario Monicelli | Il Marchese del Grillo | ||
| 1983 | Ēriks Rommers | Pauline á la Plage | ||
| 1984 | Ettore Scola | Le Bal | ||
| 1985 | Roberts Bentons | Sirds vietas | ||
| 1986 | Georgi Schengelaja | Achalgasrda kompositoris mogsauroba | ||
| 1987 | Olivers Stouns | Platoon | ||
| 1988 | Normans Džeisons | Moonstruck | ||
| 1989 | Dušans Hanaks | Ja milujem, ty milujes | ||
| 1990 | Michael Verhoeven | Das schreckliche Mädchen | ||
| 1991 | Džonatans Demme | Jēru klusums | ||
| Ricky Tognazzi | Ultrā | |||
| 1992 | Jan Troell | Il Capitano | ||
| 1993 | Endrjū Birkins | Cementa dārzs | ||
| 1994 | Kšištofs Kieslovskis | Trzy kolory: bialy | ||
| 1995 | Ričards Linklateris | Pirms saullēkta | ||
| 1996 | Yim Ho | Tai yang you er | ||
| Richard Loncraine | ||||
| 1997 | Eric Heumann | Džemas osta | ||
| 1998 | Nīls Džordans | Miesnieks zēns | ||
| 1999 | Stīvens Frīrss | Hi-Lo valsts | ||
| 2000 | Milošs Formans | Cilvēks uz Mēness | ||
| 2001 | Lin Čeng-Šeng | Ai ni ai wo | ||
| 2002 | Otar Iosseliani | Lundi Matin | ||
| 2003 | Patrice Chéreau | Son frère | ||
| 2004 | Kim Ki-Duck | Samaria | ||
| 2005 | Marc Rothemund | Sophie Scholl - Die letzten Tage | ||
| 2006 | Maikls Vinterbotoms | Ceļš uz Gvantanamo | ||
| Mat Whitecross | ||||
| 2007 | Džozefs Cedars | Beaufort | ||
| 2008 | Paul Thomas Andersoen | Būs asinis | ||
| 2009 | Asghar Farhadi | Par Elliju | ||
| 2010 | Romāns Polaņskis | Spoku rakstnieks | ||
| 2011 | ||||
Sudraba lācis - labākais aktieris
| Gads | Aktieris | Filma | ||
| 1956 | Bērts Lankasters | Trapecis | ||
| 1957 | Pedro Infante | Tizoc | ||
| 1958 | Pretinieki | |||
| 1959 | Archimède le clochard | |||
| 1960 | Fredriks Maršs | Mantojis vēju | ||
| 1961 | Pīters Finčs | Nav mīlestības pret Džoniju | ||
| 1962 | Džeimss Stjuarts | Hobbs kungs dodas atvaļinājumā | ||
| 1963 | Lauka lilijas | |||
| 1964 | Rods Steigers | Lombards | ||
| 1965 | Lī Marvins | Kaķis Ballou | ||
| 1966 | Žans Pjērs Ljo (Jean-Pierre Léaud) | Masculin, féminin | ||
| 1967 | Mišels Simons | Le vieil homme et l'enfant | ||
| 1968 | Žans Luī Trintignants | L'homme qui ment | ||
| 1970 | Oficiālas balvas netiek piešķirtas | |||
| 1971 | Le Chat | |||
| 1972 | Alberto Sordi | Detenuto in attesa di giudizio | ||
| 1975 | Vlastimils Brodskis | Jakob, der Lügner | ||
| 1976 | Gerhards Olševskis | Verlorenes Leben | ||
| 1977 | Fernando Fernán Gómez | El Anacoreta | ||
| 1978 | Kreigs Rasels | Apbrīnojami! | ||
| 1979 | Michele Placido | Ernesto | ||
| 1980 | Andrzej Seweryn | Dyrygent | ||
| 1981 | Anatolijs Solonicins | Dvadtsat shest dney iz zhizni Dostoevskogo | ||
| Tribute | ||||
| 1982 | Stellans Skarsgārds | Den Enfaldige mördaren | ||
| Mišels Pikoli (Michel Piccoli) | Une étrange affaire | |||
| 1983 | Brūss Dērns | Šī čempionāta sezona | ||
| 1984 | Alberts Finnijs | Kumode | ||
| 1985 | Fernando Fernán Gómez | Stico | ||
| 1986 | Tuncel Kurtiz | Hiuch HaGdi | ||
| 1987 | Gian Maria Volontè | Il Caso Moro | ||
| 1988 | Jorgs Pose un Manfrēds Moks | Einer trage des anderen Last | ||
| 1989 | Misisipi degšana | |||
| 1990 | Iain Glen | Klusais kliedziens | ||
| 1991 | Meinards Eziasi | Mister Johnson | ||
| 1992 | Armin Mueller-Stahl | Utz | ||
| 1993 | Denzels Vašingtons | |||
| 1994 | Toms Henkss | Filadelfija | ||
| 1995 | Neviena muļķis | |||
| 1996 | Šons Penns | Miris cilvēks staigā | ||
| 1997 | ||||
| 1998 | Samuels L. Džeksons | Jackie Brown | ||
| 1999 | Michael Gwisdek | Nachtgestalten | ||
| 2000 | Denzels Vašingtons | Viesuļvētra | ||
| 2001 | Benicio Del Toro | |||
| 2002 | Jacques Gamblin | Laissez-passer | ||
| 2003 | Sems Rokvels | Bīstama prāta atzīšanās | ||
| 2004 | Daniels Hendlers | El Abrazo partido | ||
| 2005 | Lou Taylor Pucci | Thumbsucker | ||
| 2006 | Morics Bleibtreu | Elementarteilchen | ||
| 2007 | Hulio Čavess | El Otro | ||
| 2008 | Reza Najie | Sparrows dziesma | ||
| 2009 | Sotigui Kouyate | Londonas upe | ||
| 2010 | Grigori Dobrygin | Kā es pabeidzu šo vasaru | ||
| Sergejs Puškepalis | ||||
| 2011 | ||||
Sudraba lācis - labākā aktrise
| Gads | Aktrise | Filma |
| 1952 | Elsa Martinelli | Donatella |
| 1957 | Ivonna Mičela (Yvonne Mitchell) | Sieviete ar halātu |
| 1958 | Anna Magnani | Mežonīgs ir vējš |
| 1959 | Šērlija Makleina | Jautājiet jebkurai meitenei |
| 1960 | Juliette Mayniel | Kirmes |
| 1961 | Anna Karina | Une femme est une femme |
| 1962 | Rita Gam | Nav izejas |
| Viveca Lindfors | ||
| 1963 | Bibi Andersson | Älskarinnan |
| 1964 | Sačiko Hidari | Nippon Konchuki |
| Kanajo to kare | ||
| 1965 | Madhur Jaffrey | Šekspīrs un Valla |
| 1966 | Lola Albright | Kungs Mīlestība pīle |
| 1967 | Šepinātāji (The Whisperers) | |
| 1968 | Stefans Audrāns (Stephane Audran) | Les biches |
| 1971 | Simone Signoret | Le Chat |
| Šērlija Makleina | Izmisīgi rakstzīmes | |
| 1972 | Hammersmith nav pieejams | |
| 1975 | Kinuyo Tanaka | Sandakan hachibanshokan, bohk yo |
| 1976 | Jadviga Baranska | Noce i dnie |
| 1977 | Lilija Tomlina | Vēlais šovs |
| 1978 | Džena Roulands | Atklāšanas vakars |
| 1979 | Hanna Schygulla | Die Ehe der Maria Braun |
| 1980 | Renate Krössner | Solo Sunny |
| 1981 | Barbara Grabovska | Barbara Grabowska Goraczka |
| 1982 | Katrin Sass | Bürgschaft für ein Jahr |
| 1983 | Jevgenija Gluščenko | Wljubljon po sobstvennomu zhelaniju |
| 1984 | Inna Tschurikova | Woenno-polewoj roman |
| 1985 | Jo Kenedijs | Nepareizā pasaule |
| 1986 | Šarlote Valandrija | Rouge baiser |
| Marcelia Cartaxo | A hora da estrela | |
| 1987 | Ana Beatriz Nogueira | Vera |
| 1988 | Apraides ziņas | |
| 1989 | Izabella Adžāni | Kamilla Kloedela (Camille Claudel) |
| 1991 | Viktorija Abril | Amantes |
| 1992 | Maggie Cheung | Ruan ling yu |
| 1993 | Mišela Pfeifere | Mīlestības lauks |
| 1994 | Crissy Rock | Ladybird, Ladybird |
| 1995 | Josephine Siao | Xiatian De Xue |
| 1996 | Anuka Grinberga (Anouk Grinberg) | Mon homme |
| 1997 | Žuljeta Binoša | Angļu pacients |
| 1998 | Fernanda Montenegro | Central do Brasil |
| 1999 | Maria Schrader | Aimée & Jaguar |
| Juliane Köhler | ||
| 2000 | Bibiana Beglau | Die Stille nach dem Schuß |
| Nadja Uhl | ||
| 2001 | Kerry Fox | Intimitāte |
| 2002 | Halle Barry | Briesmoņa bumba |
| 2003 | Merila Strīpa | Stundas |
| 2004 | Catalina Sandino Moreno | Maria, llena eres de gracia |
| Monster | ||
| 2005 | Julia Jentsch | Sophie Scholl - Die letzten Tage |
| 2006 | Sandra Hilere (Sandra Hüller) | |
| 2007 | Nina Hoss | Sandra Hilere (Sandra Hüller) |
| 2008 | Sally Hawkins | Happy-Go-Lucky |
| 2009 | Birgit Minichmayr | Ikviens cits |
| 2010 | Šinobu Teradžima | |
| 2011 |
Saistītās lapas
- Kinoakadēmijas balvas
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir Berlīnes festivāls?
A: Berlinale ir filmu festivāls, kas notiek Berlīnē, Vācijā, un tiek uzskatīts par pasaules vadošo filmu festivālu.
J: Kad notika pirmā Berlinale?
A: Pirmā Berlinale notika 1951. gadā.
J: Cik bieži notiek Berlinale?
A: Kopš 1978. gada Berlinale notiek katru gadu februārī.
J: Cik daudz biļešu tiek pārdots Berlīnes kinofestivāla laikā?
A: Berlināles laikā tiek pārdotas vairāk nekā 200 000 biļešu.
J: Kas ir Eiropas filmu tirgus (EFM)?
A: Eiropas filmu tirgus (EFM) ir filmu gadatirgus, kas notiek vienlaikus ar Berlināli.
J: Kāda ir Berlīnes kinofestivāla nozīme filmu nozarei?
A.: Berlināle tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajiem notikumiem starptautiskajā kino nozarē.
J: Kas ir Berlīnes kinofestivāla direktors kopš 2001. gada?
A: Kopš 2001. gada Berlīnes kinofestivāla direktors ir Dīters Kossliks.
Meklēt