Elizabete Teilore — aktrise, divkārtēja Oskara laureāte un filantrope

Teilors dzimis Londonā amerikāņu vecākiem Frānsisam Lennam Teiloram un Sārai Sothernai, kuri bija Anglijā dzīvojoši amerikāņi. Viņas vecāki bija cēlušies no Arkansas City, Kanzasas štatā. Sākoties Otrajampasaules karam, viņi atgriezās ASV.

Pirmo reizi viņa filmējās filmā Lassie Come Home (1942). Nākamais bija National Velvet (1944). Pusaudžu gados viņa filmējās dažādās otrā plāna lomās un viegli pārgāja uz jauniešu lomām.

Viņas pirmā lielā loma bija filmā A Place in the Sun 1950. gadā kopā ar Montgomeriju Kliftu. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados aktrise nemainīgi strādāja pie ievērojamākajām filmām: The Father of the Bride (1951), Ivanhoe (1952), Elephant Walk (1954), Rhapsody (1954), Giant (1956), Raintree County (1957), Cat on a Hot Tin Roof (1958), Suddenly, Last Summer (1959), BUtterfield 8 (1960) u. c.

1963. gadā viņa spēlēja galveno lomu filmā Kleopatra un iepazinās ar aktieri Ričardu Bērtonu, kurš 1964. gadā kļuva par viņas piekto vīru. Viņi kopā filmējās vairākās filmās: The V.I.P's (1963), The Sandpiper (1965), Who's afraid of Virginia Woolf ? (1966), The Taming of the Shrew (1967), Boom (1968). Viņa filmējās arī filmās "Slepenā ceremonija" (1969), "X, Y un Zee" (1972) un "Pelnu trešdiena" (1973).

Viņa ir saņēmusi divas "Oskara" balvas kā labākā aktrise - pirmo par lomu filmā Butterfield 8, otro - par lomu filmā Who's Afraid of Virginia Woolf?. 1999. gadā viņa saņēma BAFTA Akadēmijas balvu, balvu par mūža ieguldījumu.

Teilore bieži saņēma mediju uzmanību, jo viņa daudzkārt slimojusi un bijusi pretrunīgi precējusies ar tādiem pazīstamiem cilvēkiem kā Nikija Hiltone, Maikls Vaildings, Maiks Tods, Edijs Fišers, Ričards Bērtons (divas reizes), Džons Vorners. Viņai ir divi dēli ar Maiklam Vildingam un meita ar Maiku Todu. Būdama precējusies ar Ričardu Bērtonu, viņa arī adoptēja meitu. Viņa bija divu Maikla Džeksona bērnu krustmāte.

HIV/AIDS

Teilors pastāvīgi un dāsni veltīja savu laiku, aizstāvības centienus un finansējumu ar HIV un AIDS saistītiem projektiem un labdarības organizācijām. Viņa palīdzēja savākt vairāk nekā 270 miljonus ASV dolāru šim mērķim. Viņa bija viena no pirmajām slavenībām un sabiedrībā pazīstamām personām, kas to darīja laikā, kad par šo slimību zināja tikai daži cilvēki, un 1984. gadā organizēja un vadīja pirmo AIDS līdzekļu vākšanas pasākumu AIDS projekta Losandželosā labā.

1985. gadā kopā ar Dr. Michael Gottlieb un Dr. Mathilde Krim bija viens no Amerikas AIDS pētniecības fonda (amfAR) dibinātājiem. Viņas ilggadējais draugs un kādreizējais līdzgaitnieks Roks Hadsons atklāja, ka viņam ir AIDS, un tajā pašā gadā no tā nomira. Viņa 1993. gadā nodibināja arī Elizabetes Teiloras AIDS fondu (ETAF), kas tika izveidots, lai sniegtu ļoti nepieciešamos atbalsta pakalpojumus cilvēkiem ar HIV/AIDS. Piemēram, 2006. gadā Teilore pasūtīja 37 pēdas (11 m) garu "aprūpes furgonu" ar izmeklējumu galdiem un rentgena iekārtām, kas bija viņas Elizabetes Teiloras AIDS fonda un Macy's ziedojums Ņūorleānai. Tajā pašā gadā, pēc viesuļvētras Katrīna, Teilore ziedoja 500 000 ASV dolāru bezpeļņas organizācijai NO/AIDS Task Force, kas kalpo HIV/AIDS skartajiem Ņūorleānā un tās apkārtnē. šo ziedojumu Teilore sadalīja, lai svinētu savu 74. dzimšanas dienu un palīdzētu NO/AIDS Task Force turpināt darbu AIDS apkarošanas jomā.

1992. gadā Teilore tika apbalvota ar īpašu Kinoakadēmijas balvu - Džeinas Hersholtas humānās palīdzības balvu - par HIV/AIDS humāno darbu. Runājot par šo darbu, bijušais ASV prezidents Bils Klintons viņas nāves brīdī teica: "Elizabetes mantojums turpinās dzīvot daudzos cilvēkos visā pasaulē, kuru dzīve būs ilgāka un labāka, pateicoties viņas darbam un tās iedvesmotajiem cilvēkiem."

Ebreju cēloņi

Pēc pievēršanās ebreju reliģijai Teilore visu mūžu strādāja ebreju labā. Viņas 1959. gadā iegādātās Izraēlas obligācijas izraisīja arābu boikotu viņas filmām. 1962. gadā viņai neļāva iebraukt Ēģiptē, lai pabeigtu Kleopatras filmēšanu; tās valdība paziņoja, ka viņai neļaus ierasties Ēģiptē, jo viņa ir pieņēmusi ebreju ticību un "atbalsta Izraēlas mērķus". Tomēr 1964. gadā aizliegums tika atcelts, jo tika uzskatīts, ka filma Ēģiptei ir devusi labu publicitāti.

1974. gadā Teilore un Ričards Bērtons apsvēra iespēju apprecēties Izraēlā, taču viņi to nevarēja izdarīt, jo Bērtons nebija ebrejs. Teilors palīdzēja vākt naudu tādām organizācijām kā Ebreju nacionālais fonds; iestājās par padomju ebreju tiesībām emigrēt uz Izraēlu un atcēla vizīti PSRS, jo tā Sešu dienu kara dēļ neatbalstīja Izraēlu, kā arī parakstīja vēstuli, kurā protestēja pret Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1975. gada rezolūciju Nr. 3379.

Pēc tam, kad 1976. gadā Entebbes lidmašīnas nolaupīšanas laikā vairāk nekā 100 Izraēlas civiliedzīvotāju tika sagrābti par ķīlniekiem, viņa piedāvāja sevi kā ķīlnieku aizstājēju. Pēc veiksmīgās operācijas, kuras rezultātā ķīlnieki tika atbrīvoti, viņa kopā ar Kērku Duglasu filmējās televīzijas speciālizlaidumā "Victory at Entebbe", kas tika pārraidīts 1977. gada janvārī. Kad viņa piedzīvoja šo lomu, viņa paziņoja: "Es nevarēju palaist šo iespēju garām. Man ir stipras saites ar Izraēlu, un es stingri ticu Entebbes misijas drosmei un pašaizliedzībai." Esmu pārliecināta, ka Entebbes misijas dalībnieki bija drosmīgi un centīgi.

Teiloram bija daudz veselības problēmu. 2004. gadā viņai tika diagnosticēta sastrēguma sirds mazspēja. 2009. gadā viņai tika veikta sirds operācija. 2011. gada sākumā jauni simptomi, kas bija saistīti ar sastrēguma sirds mazspēju, lika viņu ievietot ārstēšanai Cedars-Sinai medicīnas centrā. Teilore nomira 2011. gada 23. martā savu četru bērnu ielenkumā tajā pašā medicīnas centrā Losandželosā, Kalifornijā, 79 gadu vecumā.