Ričards Valters Bērtons (Richard Walter Burton CBE, 1925. gada 10. novembris – 1984. gada 5. augusts) bija viens no pazīstamākajiem velsiešu teātra un kino aktieriem. Viņš filmējies vairāk nekā 40 filmās un saņēmis 7 Oskara balvas nominācijas, bet pašā Oskara ceremonijā uzvaras nav izcīnījis. Savā karjerā Bērtons saņēmis arī nozīmīgas balvas, tai skaitā BAFTA, Zelta globusa un Tonija balvas kā labākais aktieris.

Agrīnā dzīve un teātra karjera

Bērtons dzimis Velsā, mazā raktuves pilsētā, un savu profesionālo ceļu sāka repertuāra teātros. Viņa bagātīgā, raksturīgā balss un spēcīgā klātbūtne uz skatuves ātri pievērsa uzmanību, un viņš kļuva par pieprasītu Šekspīra lomu atveidotāju. Daļa no viņa agrīnās pieredzes bija saistīta ar klasisko repertuāru un darbu slavenos britu teātros, kas nostiprināja viņa reputāciju kā izcila skatuves aktiera.

Kino karjera un lielākie darbi

Sešdesmito gadu vidū Bērtons kļuva par vienu no kinoteātru lielākajām zvaigznēm, un līdz 1960. gadu beigām viņš bija viens no vislabāk apmaksātajiem aktieriem pasaulē. Viņš saņēma 1 miljona ASV dolāru un lielākus honorārus par lomām, kā arī bieži vien daļu no bruto ieņēmumiem par filmām.

Vairāki viņa kino darbi kļuvuši par kino klasiku. Starp nozīmīgākajām lomām ir:

  • Becket (loma: karalis Henrijs II) — vēsturiska drāma, kas iezīmēja Bērtona spēju apvienot intensitāti un ironiju;
  • Cleopatra — liela mēroga sāga, kas papildus profesionālajai slavai izcēla arī viņa personīgās attiecības ar Elizabeti Teilori;
  • The Night of the Iguana — spēcīga psiholoģiska drāma;
  • The Spy Who Came in from the Cold — tumšs spiegu trilleris, kurā Bērtona tēls ieguva plašu atzinību;
  • Who's Afraid of Virginia Woolf? — intensīva, dialogiem bagāta filma, kas demonstrēja viņa izcilību sarunu un konfliktu skatuves atklāšanā;
  • Where Eagles Dare — populārs kara piedzīvojumu kino ar lielu skatītāju interesi.

Apmeklētas balvas un nominācijas

Burtona karjera tika vērtēta gan publikas, gan kritiķu vidū: viņam bija sešas vai vairāk lielas kino nominācijas, tostarp 7 Oskara balvas nominācijas, kā arī atzinība no teātra kopienas. Viņš saņēma prestižas balvas, piemēram, BAFTA, Zelta globusa un Tonija balvas, kas apliecināja viņa daudzu talantu klāstu — gan kino, gan skatuves laukā.

Personīgā dzīve

Bērtons publiskā tēla dēļ bieži bija mediju uzmanības centrā. Viņa attiecības ar aktrisi Elizabeti Teilori kļuva par vienu no visu laiku zināmākajām Holivudas saistībām; pāris bija precējies divas reizes, un viņu satricinošās, kaislīgās attiecības un sabiedriskie skandāli bieži nonāca preses uzmanības centrā. Bērtons bija precējies arī ar citiem partneriem un bija tēvs vairākām atvasēm, tostarp aktrisei Kate Burton, kuras profesija turpināja ģimenes radošo mantojumu.

Viņa personību papildināja spēcīga alkohola lietošana un temperamentīgas uzvedības epizodes, kas reizēm ietekmēja gan privāto dzīvi, gan profesionālās attiecības. Tomēr pat kritikas brīžos viņš saglabāja reputāciju kā teātra un kino milzis ar unikālu intensitāti un harizmu.

Vēlā dzīve, nāve un mantojums

Vēlā karjeras posmā Bērtons turpināja strādāt gan teātrī, gan kinofilmās, atstājot plašu un daudzveidīgu darbu klāstu. 1984. gada 5. augustā viņš mira Céligny, Šveicē. Nāves cēlonis bija smaga smadzeņu asiņošana (cerebrāla hemorāģija); viņš bija 58 gadus vecs.

Ričards Bērtons tiek atzīts par vienu no 20. gadsimta ietekmīgākajiem aktieriem. Viņa bagātīgā balss, dramatiskā intensitāte un spēja pārvērst vārdus par emocionālu pieredzi padarīja viņa atveidojumus neaizmirstamus. Viņa darbi — gan skatuves ieraksti, gan filmas — joprojām tiek pārskatīti un cienīti kā aktiermākslas paraugi.

Izcelti fakti

  • Dzimis: 1925. gada 10. novembris (Velsa)
  • Mira: 1984. gada 5. augusts (Céligny, Šveice) — cerebrāla hemorāģija
  • Filmas: vairāk nekā 40 lomu kinofilmās
  • Nominācijas: 7 Oskara balvas
  • Apskates balvas: BAFTA, Zelta globusa, Tonija balvas
  • Sarunas par privāto dzīvi: īpaši saistītas ar Elizabeti Teilori

Ričards Bērtons paliek nozīmīga figūra teātra un kino vēsturē — aktieris, kura intensitāte un klātbūtne iedvesmo vēlākās paaudzes un kuru darbi joprojām tiek skatīti, pētīti un cienīti.