Operācija Entebbe (Džonatans) — 1976. gada Izraēlas ķīlnieku glābšana
Operācija Entebbe (Džonatans) — dramatiskā 1976. gada Izraēlas ķīlnieku glābšana Entebē: taktiska misija, hronoloģija, Jonatana Netanjahu loma un notikumu sekas.
Operācija Entebbe, pazīstama arī kā operācija Džonatans (heb. Mivtza Yonatan) un starptautiski bieži saukta par Operation Thunderbolt, bija Izraēlas speciālo spēku veikta ķīlnieku glābšanas misija 1976. gada jūlijā Entebē, Ugandā. Tā izveidojās pēc tam, kad 1976. gada 27. jūnijā tika nolaupīta Air France lidmašīna ar reisu no Telavivas uz Parīzi caur Atēnām.
Notikumu fons
Flyere tika pārņemta Palestīniešu grupējuma un Eiropas radikāļu pārstāvju rokrakstā — nolaupītāji pieprasīja Izraēlā un citās valstīs ieslodzīto palestīniešu atbrīvošanu. Lidmašīna tika nogriezta uz Bengazi, bet vēlāk pāradresēta uz Entebi, kur Ugandas vadība, kuru tajā laikā vadīja Idi Amin, piekopa draudzīgu attieksmi pret nolaupītājiem un atļāva to uzturēšanos lidostā. No sākotnējiem pasažieriem daudzi nemaršruta pasažieri tika atbrīvoti, taču aptuveni 106 Izraēlas
Plānošana un sagatavošanās
Izraēlas valdība un tās izlūkdienesti ātri sāka izvērtēt iespējas piespiest islāmiskos ekstrēmistus vai panākt diplomātisku risinājumu. Kad skaidrojās, ka diplomātija un sarunas nedos ātru rezultātu, tika pieņemts lēmums rīkoties militāri. Operācijas sagatavošanu vadīja Izraēlas speciālo uzdevumu vienības, tostarp elitārais zemessardzes spēks Sayeret Matkal.
Plānojot reidu, tika ņemti vērā tāli lidojumi, naktstundas īpatnības, nepieciešamība izmantot maskēšanos un ātru iziešanu no valsts teritorijas. Izraēlas spēki izmantoja C-130 transporta lidmašīnas, kuras naktī sāka lidojumu no Izraēlas, ar papildus degvielas piegādi un piezemēšanos tuvējos reģionālos lidostās.
Operācijas izpilde
1976. gada 4. jūlijā Izraēlas speciālās vienības naktī nolaidās Entebē lidostā. Taktiskā viltība ietvēra transportlīdzekļu maskēšanu — komandām bija melns Mercedes un Land Rover, kas imitēja Ugandas prezidenta konvoja izskatu, lai piekļūtu lidostas terminālim bez tūlītējas ieroču reakcijas. Komando vienības ātri un koncentrēti ielenca lidostas termināli, iznīcināja nolaupītājus un atbrīvoja lielāko daļu ķīlnieku.
Rezultāts: no ķīlniekiem tika izglābti 102 cilvēki. Operācijas vadītājs, Jonatans Netanjahu (pulkvežleitnants), kurš vadīja grupu uz vietas, tika nogalināts un vēlāk kļuva par nacionālu varoni. Vairāki uzbrucēji tika nogalināti operācijas laikā, un bija arī ugandiešu kareivju un citas puses upuri.
Sekas un starptautiskā reakcija
- Operācija ātri ieguva ievērojamu starptautisku uzmanību un, plaši skatot, tika uztverta kā drosmīgs un precīzs speciālo spēku veiksmīgs gājiens pret terorismu.
- Tajā pašā laikā tika izteikti arī iebildumi un kritika par suverenitātes pārkāpumu — Izraēlas spēki iejaucās citas valsts teritorijā bez tās piekrišanas. Attiecības starp Izraēlu un Ugandu pasliktinājās.
- Operācija pastiprināja Izraēlas reputāciju kā valsts, kas spēj un gatava izmantot militāru spēku, lai aizsargātu savus pilsoņus visā pasaulē, kā arī ietekmēja starptautiskās pretterorisma taktikas un speciālo vienību apmācību.
Mantojums
Operācija Entebbe (Džonatana) kļuvusi par atsauces punktu militārās glābšanas operācijās: tās ātrums, precizitāte un uzmanība detaļām tiek plaši analizēta speciālistu vidū. Jonatans Netanjahu tiek pieminēts kā varonis; viņa nāve ietekmēja arī viņa brāļa Benjamin Netanjahu politisko stāstu un sabiedrisko uztveri (Benjamin vēlāk kļuva par Izraēlas premjerministru).
Operācija Entebbe paliek nozīmīgs piemērs sarežģītas starptautiskas glābšanas misijas veikšanai, kurā saplūda izlūkdatu vākšana, stratēģiskā plānošana un taktiskā izpilde, un kura rada mācības turpmākajām starptautiskajām pretterorisma operācijām.


Sayeret Matkal komandieri ar mersedesu, ko viņi izmantoja, lai maldinātu ugandiešus


Entebbes starptautiskā lidosta
Nolaupīšana
Valsts | Pasažieri | Ekipāža | Kopā |
5 | 0 | 5 | |
4 | 0 | 4 | |
2 | 0 | 2 | |
4 | 0 | 4 | |
1 | 0 | 1 | |
1 | 0 | 1 | |
1 | 0 | 1 | |
2 | 0 | 2 | |
| 40 | 0 | 40 |
1 | 0 | 1 | |
42 | 12 | 54 | |
25 | 0 | 25 | |
1 | 0 | 1 | |
3 | 0 | 3 | |
2 | 0 | 2 | |
| 5 | 0 | 5 |
84 | 0 | 84 | |
9 | 0 | 9 | |
1 | 0 | 1 | |
1 | 0 | 1 | |
2 | 0 | 2 | |
1 | 0 | 1 | |
5 | 0 | 5 | |
44 | 0 | 44 | |
7 | 0 | 7 | |
| 1 | 0 | 1 |
5 | 0 | 5 | |
2 | 0 | 2 | |
7 | 0 | 7 | |
1 | 0 | 1 | |
1 | 0 | 1 | |
9 | 0 | 9 | |
| 30 | 0 | 30 |
| 32 | 0 | 32 |
1 | 0 | 1 | |
Kopā | 248 | 12 | 260 |
1976. gada 27. jūnijā aviokompānijas Air France reisu AF-139 nolaupīja četri palestīnieši. Trešdaļa lidmašīnas pasažieru bija ebreji. Divi no nolaupītājiem bija Palestīnas atbrīvošanas tautas frontes (PFLP) biedri. Pārējie divi bija Baader-Meinhof bandas locekļi no Vācijas. Nolaupītāji piespieda lidmašīnu doties uz Entebbi.
Lidmašīna piezemējās Entebbē 28. jūnijā plkst. 3 naktī. Nolaupītājiem pievienojās vēl trīs cilvēki. Pusdienlaikā pasažieri tika pārvietoti uz veco termināļa ēku. Idi Amins, Ugandas diktators un prezidents, devās uz lidostu, lai tiktos ar ķīlniekiem. Viņš viņiem teica, ka strādā, lai viņus atbrīvotu. Viņš teica, ka Ugandas bruņotie spēki ir tur, lai palīdzētu viņus pasargāt. Nākamajā dienā nolaupītāji paziņoja, ka, ja no cietumiem netiks atbrīvoti vēl 53 teroristi, viņi sāks nogalināt ķīlniekus. No šiem 53 cilvēkiem 13 atradās cietumos Francijā, Rietumvācijā, Kenijā un Šveicē. Pārējie 40 atradās Izraēlā. Nolaupītāji teica, ka ieslodzītie ir jāatbrīvo līdz 1. jūlija plkst. 14.00.
29. jūnijā Izraēlas Aizsardzības spēki (IDF) rīkoja sanāksmi, lai apspriestu ķīlnieku atbrīvošanas reidu. Ar to bija trīs galvenās problēmas. Pirmā problēma bija tā, ka Uganda atradās 2000 jūdžu attālumā. Problēma bija arī tas, ka lidmašīna piederēja Francijas uzņēmumam. Trešā galvenā problēma bija tā, ka tikai viena trešdaļa pasažieru bija ebreji. Un no tiem ne visi bija no Izraēlas.
Nākamajā dienā kļuva zināms, ka Idi Amins patiesībā nestrādā, lai atbrīvotu ķīlniekus. Viņš strādāja, lai atbalstītu PFLP. Tas radīja citas problēmas glābšanas misijai. Tagad viņiem bija jāuztraucas par Ugandas militārajiem spēkiem lidostā. Liela daļa ķīlnieku tika atbrīvoti 1. jūlijā. Nolaupītāji joprojām turēja apcietinājumā 106 pasažierus, kuri visi bija izraēlieši vai ebreji. Atbrīvotie ķīlnieki tika nogādāti Parīzē un Londonā. Izraēlas valdība paziņoja, ka tā atbrīvos Izraēlā turētos gūstekņus. Tāpēc nolaupītāji piekrita nesākt ķīlnieku nogalināšanu līdz 4. jūlijam. Pulkvežleitnants Jonatans Netanjahu tika iecelts par Izraēlas misijas vadītāju, lai atbrīvotu atlikušos ķīlniekus. Nākamajā dienā sākās misijas sagatavošana. Tā tika veikta, izmantojot informāciju, ko viņi bija ieguvuši no atbrīvotajiem pasažieriem. Tika izmantota sena mājas filma, kas uzņemta Entebbē, lai viņiem parādītu vairāk par lidostas izkārtojumu.
Reids
Drīz pēc 3. jūlija pusdienlaika no Izraēlas uz glābšanas misiju pacēlās četras C-130 lidmašīnas ar karavīriem. To ceļš uz Entebbi bija rūpīgi izvēlēts, lai tos nepamanītu Krievijas kuģi vai Ēģiptes radari. Pulksten 23:00 lidmašīna sasniedza Entebbi. Lai nogādātu karavīrus lidostā, tika izmantots melns Mercedes un 2 Land Rover. Šie transportlīdzekļi bija tādi paši, kādus Amins, kā zināms, izmantoja. Uz Mercedes bija Ugandas karogi, un visi 35 komandieri valkāja Ugandas formas tērpus. Kad viņi pietuvojās ēkai, kurā tika turēti ķīlnieki, divi sargātie devās viņus apturēt. Netanjahu lika saviem transportlīdzekļiem samazināt ātrumu. Kad abi sargātie nonāca tuvumā, viņš lika saviem karavīriem tos nošaut ar ieročiem ar klusinātāju. Viens no sargiem tika notriekts un nogalināts. Otrs sargs netika nogalināts. Kad viņš mēģināja izmantot savu ieroci, Izraēlas karavīri viņu ātri nogalināja ar AK-47. Tas izraisīja lielu troksni, un nolaupītāji saprata, ka tagad kaut kas notiek. Tika uzskatīts, ka pārsteiguma moments ir zaudēts. Karaspēks ātri virzījās uz ēku. Terorists, kas atradās ēkas ārpusē, skrēja iekšā, kliedzot: "Ugandieši ir apjukuši - viņi šauj uz mums!". Pārsteiguma moments joprojām pastāvēja. Teroristi nesaprata, ka viņiem uzbrūk Izraēlas karaspēks.
Rezultāts
Izraēliešiem bija nepieciešamas aptuveni 10 minūtes, lai atbrīvotu ēku. Viss reids ilga tikai 99 minūtes. Ugandas karavīri un visi septiņi teroristi tika nogalināti. No 106 pasažieriem tika nogalināti trīs. 102 pasažieri tika izglābti. Vienu no ķīlniekiem neatrada. Netanjahu tika iešauts krūtīs, un vēl 10 Izraēlas karavīri tika ievainoti. Netanjahu bija vienīgais bojāgājušais. Izraēlieši iznīcināja arī vismaz 8 Krievijā ražotus MIG iznīcinātājus. Tā bija ceturtā daļa no Ugandas gaisa spēkiem.
Pēc tam ķīlnieki ar lidmašīnu tika nogādāti Nairobi, Kenijā. Tur dažus no ievainotajiem ārstēja Izraēlas ārsti. Vismaz divi cilvēki tika pārvesti uz slimnīcu. Pēc tam izglābtie ķīlnieki tika nogādāti atpakaļ Izraēlā. Vēlāk tika noskaidrots, ka viena sieviete, pazudusī ķīlniece, no lidostas tika aizvesta medicīnisku iemeslu dēļ. Ugandieši viņu vēlāk nogalināja. Viņas līķis tika atgriezts Izraēlā tikai 1979. gadā.
Lai gan oficiāli tā ir pazīstama kā operācija "Entebbe", biežāk to dēvē par operāciju "Džonatans", kas nosaukta Jonatana Netanjahu vārdā.
Jautājumi un atbildes
J: Kas bija operācija Entebbe?
A: Operācija Entebbe bija Izraēlas ķīlnieku glābšanas misija.
J: Kad notika operācija Entebbe?
A: Operācija Entebbe notika 1976. gada jūlijā Entebbē, Ugandā.
J: Kas izraisīja operāciju Entebbe?
A.: 1976. gada 27. jūnijā palestīniešu teroristi nolaupīja Air France lidmašīnu, un tas izraisīja operāciju Entebbe.
J: Ko vēlējās nolaupītāji?
A: Palestīniešu teroristi vēlējās atbrīvot Izraēlā un četrās citās valstīs turētos ieslodzītos.
Vai visi ķīlnieki tika atbrīvoti pirms operācijas Entebbe?
A.: Daudzi ķīlnieki vēlāk tika atbrīvoti, bet, kad tika plānota un īstenota operācija "Entebe", vēl aizturēja 106 izraēliešus un ebrejus.
Jautājums: Cik ķīlnieku tika izglābti operācijas Entebbe laikā?
A.: Operācijas Entebbe laikā tika izglābti 102 pasažieri.
J: Kurš bija vienīgais glābējs, kas tika nogalināts operācijas Entebe laikā?
A.: Pulkvežleitnants Jonatans Netanjahu, kurš vadīja misiju, bija vienīgais glābējs, kas tika nogalināts operācijas Entebe laikā.
Meklēt