Īsfilma: definīcija, ilgums un starptautiskie standarti
Īsfilma: skaidra definīcija, starptautiskie ilguma standarti (35–60–40 min.) un salīdzinājums ar pilnmetrāžām — viss, kas jāzina kino veidotājam.
Īsfilma jeb īsfilma ir jebkura filma, kas nav pietiekami gara, lai to uzskatītu par pilnmetrāžas filmu (filmu). Kino mākslas un zinātnes akadēmija definē īsfilmu kā "oriģinālfilmu, kuras ilgums ir 40 minūtes vai mazāk, ieskaitot visus titrus". Tomēr daudzi šo terminu lieto kā apzīmējumu visam, kas ir īsāks par 90 minūtēm. Pilnmetrāžas filmas vai pilnmetrāžas filmas ilgums parasti ir no 90 līdz 120 minūtēm, bet var būt pat 180 minūšu gara. Ir arī citi standarti īsfilmām. Oberhauzenas īsfilmu festivāls definē īsfilmu kā 35 minūšu garu. BBC īsfilmu festivāls, Kinoakadēmijas balvas un Klermonas-Ferānas kinofestivāls izmanto 40 minūtes. Sanfrancisko, Upsalas un Krakovas festivālos ir noteikts 60 minūšu ierobežojums.
Kas tieši ieskaitās īsfilmas ilgumā
Ilgums parasti mērīts no pirmā kadra līdz pēdējam kadrējumam, ieskaitot sākuma un beigu titrus. Dažas institūcijas vai festivāli var prasīt, lai tiktu norādīts arī "neto" vai "bruto" ilgums (piemēram, ar vai bez reklāmām vai pauzēm). Kinoakadēmijas noteikumi skaidri uzsver, ka ieskaitāmi visi titri.
Starptautiskie un festivālu standarti
- Kinoakadēmija (Oscars): 40 minūtes vai mazāk.
- Oberhauzenas īsfilmu festivāls: 35 minūtes.
- Daudzi starptautiski festivāli (piem., Klermonas-Ferāna): 40 minūšu slieksnis.
- Vairāki reģionālie pasākumi: var noteikt ierobežojumus līdz 60 minūtēm.
Festivālu definīcijas atšķiras — tāpēc svarīgi pirms pieteikšanas rūpīgi iepazīties ar katra festivāla noteikumiem. Daži festivāli arī pieprasa pirmizrādes statusu (piem., pasaules vai reģionālai pirmizrādei), kas var ietekmēt pieņemamību.
Žanri, formāts un estētika
Īsfilmas var būt dažādu žanru un formu:
- Naratīvā (fikcija) īsfilma — stāsts ar sākumu, vidu un beigu.
- Dokumentālā īsfilma — koncentrēta dokumentēšana vai portrets.
- Animācija — no tradicionālās zīmētās līdz mūsdienīgai CGI.
- Eksperimentālā/augstas mākslas īsfilma — forma un vizuālais valods svarīgāks par sižetu.
Formāts var būt digitāls, filma (35 mm, 16 mm) vai hibrīds. Festivāli parasti pieprasa DCP, MP4 vai citu standarta piegādes formātu.
Kāpēc īsfilmas ir svarīgas
- Treniņš jaunajiem talantiem: režisori, scenāristi, operatori u.c. attīsta prasmes ar zemākiem budžetiem.
- Eksperimentēšana: īsfilma ļauj riskēt ar formu un saturu, ko pilnmetrāžā var būt grūtāk realizēt.
- Festivālu ceļš: veiksmīga īsfilma var atvērt durvis uz starptautisku atpazīstamību un finansējuma iespējām.
- Digi-izplatīšana: platformas kā YouTube, Vimeo, un specializētie portāli (Short of the Week u.c.) ļauj viegli sasniegt auditoriju.
Praktiski padomi filmu veidotājiem
- Rakstiet kompaktu scenāriju — koncentrējieties uz vienu konfliktu vai tēmu.
- Sāciet ar spēcīgu atvērienu — īsā formā uzmanības noturēšana ir izšķiroša.
- Domājiet par festivālu prasībām: ilgums, pirmizrādes statuss, subtitri, DCP formāts.
- Sagatavojiet preses komplektu (synopsis, režisora biogrāfija, izrāžu kadri, kontaktinformācija).
- Nodrošiniet autorapgādības un mūzikas tiesības — festivāli var pieprasīt dokumentāciju.
- Plānojiet budžetu reāli; īsfilmai arī var būt izdevīgi meklēt kopprodukcijas vai grantus.
Tehniskie un tiesiskie aspekti
Festivāli bieži pieprasa augstas kvalitātes piegādi (DCP, ProRes vai augstas izšķirtspējas MP4). Nepieciešams nodrošināt, ka visa izmantotā mūzika un arhīvu materiāli ir legāli licencēti. Arī rādīšanas tiesības (territorijas ierobežojumi) var ietekmēt filmu pieņemšanu dažās programmās.
Kā izvēlēties ideālu garumu
Nav vienas pareizās atbildes — izvēle atkarīga no stāsta, budžeta un mērķa. Tomēr praktiski ieteikumi:
- Ļoti īsas filmas (1–10 min) — labas tiešsaistes auditorijai un ātrai izplatīšanai.
- Vidēji īsas (10–25 min) — bieži favorizētas festivālu programmās.
- Garākas īsfilmas (25–40 min) — var būt izaicinājums festivālu programmēšanā, bet piemērotas detalizētākam stāstam.
Piemēri un literatūra
Vairāki vēsturē pazīstami īsfilmu piemēri parāda žanra potenciālu: La Jetée (Chris Marker), The Red Balloon (Albert Lamorisse) u.c. Ja interesē konkrēti resursi vai konkursi, ieteicams sekot saviem mērķa festivāliem un profesionālajām organizācijām.
Secinājums
Īsfilma ir plašs un elastīgs jēdziens — definīcija var atšķirties atkarībā no institūcijas, festivāla vai valsts. Galvenais ir izvēlēties formu un ilgumu, kas vislabāk kalpo stāstam un auditorijas sasniegšanai, kā arī rūpīgi ievērot festivālu prasības un tehniskos standartus.

Lielais teātris starptautiskajā īsfilmu festivālā Kratkofil 2012
Noteikumi
Īsfilmas vai īsfilmas dažkārt dēvē par īsmetrāžas filmām. Līdz 1910. gadam visas amerikāņu filmas bija īsfilmas. Vēl viens termins, ko lieto īsfilmām, ir avangards jeb "avangarda īsfilmas". Termins pilnmetrāžas filma sākotnēji tika lietots filmai vai filmai, kas ir garāka par īsmetrāžas tēmu, bet īsāka par standarta pilnmetrāžas filmu. Dokumentālās filmas gandrīz vienmēr ir īsfilmas. Tāpat arī daudzas mācību filmas.
Žanrs
Īsfilmas parasti veido neatkarīgi filmu veidotāji, un tās nav peļņas filmas. Tās tiek veidotas ar mazu budžetu vai bez budžeta. Īsfilmas parasti tiek finansētas no filmu dotācijām, bezpeļņas organizāciju, sponsoru vai personīgajiem līdzekļiem. Īsfilmas parasti izmanto filmu veidotāji, lai gūtu pieredzi. Tās izmanto arī, lai pierādītu savu talantu un iegūtu finansējumu turpmākajām filmām. Viņi vēlas piesaistīt privātos investorus, izklaides kompānijas vai filmu studijas. Lielākajā daļā kinofestivālu tiek demonstrētas pilnmetrāžas filmas vai filmas, taču tiek demonstrētas arī īsfilmas. Dažas īsfilmas tiek demonstrētas kopā ar pilnmetrāžas filmām.
Meklēt