Satjadžits Rejs ( Shottojit Rae ) (1921. gada 2. maijs – 1992. gada 23. aprīlis) bija izcilais bengāļu izcelsmes indiešu kinorežisors, kura vārds ieiet pasaules kino kanonā. Viņš dzimis Kalkutas pilsētā ģimenē, kas bija ievērojama mākslas un literatūras laukā. Rejs ieguva izglītību Prezidentūras koledžā (Presidency College) un Visva-Bharati universitātē, un savu profesionālo ceļu sāka kā reklāmas mākslinieks un grafiskais dizainers. Viņa interesi par kinomākslu dziļi iedvesmoja tikšanās ar franču kinorežisoru Žanu Renuāru un itāļu filmas "Velosipēdu zagļi" noskatīšanās Londonas apmeklējuma laikā, kas veicināja lēmumu pievērsties spēlfilmu veidošanai.

Rejs režisējis trīsdesmit septiņas filmas — gan spēlfilmas, gan dokumentālās, gan īsfilmas. Viņa pirmā lielā spēlfilma Pather Panchali (1955) starptautiski atklāja Reju kā svarīgu režisoru: filma ieguva vairākas starptautiskas balvas (kopumā — vienpadsmit), tostarp atzinību Kannu kinofestivālā (saņēma speciālu apbalvojumu par tās reālistisko un cilvēciski piepildīto rādošo stāstu). Pather Panchali, Aparajito un Apur Sansar veido slaveno Apu triloģiju, kas tiek uzskatīta par vienu no mūsdienu kinematogrāfijas stūrakmeņiem.

Radošā daudzpusība un darba metode

Rejs bija daudzpusīgs mākslinieks, kurš neaprobežojās tikai ar režiju. Bieži viņš pats:

  • rakstīja scenāriju un adaptācijas,
  • veica aktieru atlasi un vadīja aktieru darbu,
  • piedalījās kā operators un realizēja māksliniecisko vadību,
  • nodarbojās ar montāžu un pats radīja titru dizainu un reklāmas plakātus,
  • veidoja skaņdarbus, komponējot un sadarbojoties ar mūziķiem,
  • un rūpējās par filmas estētiku katrā posmā — no pirmā zīmējuma līdz noslēdzošajam kadram.

Šī rūpīgā līdzdalība ļāva viņam radīt vienotu, konsekventu stāstījumu, kurā izvēlētā režisora vīzija izpaužas gan formā, gan saturā.

Citas darbības un mantojums

Papildus kinorežijam Rejs bija arī daiļliteratūras rakstnieks, izdevējs, ilustrators, grafikas dizaineris un kinokritiķis. Viņa darbu ietekme pārsniedza Indijas robežas — viņa filmas iedvesmoja daudzus pasaules režisorus un kritiķus, un tās tiek pētītas kino skolās visā pasaulē. Reja stils raksturojams kā cilvēcisks reālisms: uzmanība ikdienas detaļām, dziļa personāžu psiholoģija, mērens temps un muzikāla piesātinājuma sajūta filmā.

Par mūža ieguldījumu kinomākslā Rejs 1992. gadā saņēma Oskara balvu. Viņa filmas turpina tikt restaurētas un atkārtoti demonstrētas festivālos, saglabājot savu aktualitāti un ietekmi uz jauniem skatītājiem un kino veidotājiem.