Kiribati – salu valsts Klusajā okeānā: ģeogrāfija, vēsture, fakti

Atklāj Kiribati — 33 atolu valsti Klusajā okeānā: ģeogrāfija, vēsture, kultūra un tūrisma dārgumi. Ceļvedis par Gilberta salām, neatkarību un dabas izaicinājumiem.

Kiribati (izrunā "KiriBASS") ir salu valsts Klusajā okeānā. Tai ir 33 atoli, mazu salu grupas. Valsts atrodas netālu no ekvatora. Tās galvaspilsēta ir Dienvidtarava, kas atrodas Taravas atolā.

Kiribati agrāk sauca par Gilberta salām. 1892. gadā Gilberta salas kopā ar Ellice salām (mūsdienās pazīstamas kā Tuvalu) kļuva par Lielbritānijas protektorātu, kopā tās dēvējot par Gilberta un Ellice salām. 1979. gadā Kiribati kļuva par neatkarīgu republiku.

Kiribati ir viena no nabadzīgākajām Klusā okeāna valstīm. Tai ir maz dabas resursu. Tūrisms ir svarīga nozare.

1979. gadā Kiribati ar Amerikas Savienotajām Valstīm parakstīja "Draudzības un teritoriālās suverenitātes līgumu" (saukts arī par Tāravas līgumu). Šajā līgumā ASV atteicās no savām pretenzijām uz Kantonas, Enderberijas, Hullas, Birnijas, Gardnera, Fīniksas, Sidnejas, Makkina, Ziemassvētku, Karolīnas, Starbuka, Maldenas, Flinta un Vostokas salām. [1]

Kiribati oficiālās valodas ir angļu un gilbertiešu.

Ģeogrāfija un teritoriālā struktūra

Kiribati sastāv no trīs galvenajām salu grupām: Gilberta salām, Fīniksa salām un Lainu (Line) salām. Kopā tās veido aptuveni 33 atolus un vairākas mazākas salas, tostarp paceltu korāļu salu Banaba. Valsts pārklāj lielu platību Klusajā okeānā un tai pieder plaša ekskluzīvā ekonomiskā zona (EEZ) — aptuveni 3,5 miljoni km², kas ir milzīga salīdzinājumā ar tās salu sauszemes platību.

Kiribati šķērso ekvatoru un 180. meridiānu, tāpēc daļa valsts atrodas rietumu puslodē, bet daļa — austrumu. 1995. gadā valsts valdība mainīja Starptautiskās datumu līnijas (IDL) pozīciju, lai visas viņu salas atrastos vienā dienā; tāpēc, piemēram, Kiritimati (Ziemassvētku sala) atrodas laika zonā UTC+14 — viena no pirmajām vietām pasaulē, kur sagaida jauno gadu.

Salas ir zemas — lielākā daļa atolu ir tikai dažus metrus virs jūras līmeņa. Augstākais punkts valstī atrodas Banabā un ir aptuveni 80 m virs jūras līmeņa; tomēr vidēji atolu augstums ir ļoti zems (daži metri), kas padara Kiribati īpaši jutīgu pret jūras līmeņa celšanos un tropisko vētru radītajiem piekrastes erozijas efektiem.

Vēsture īsumā

Salas bija apdzīvotas gilbertiešu tautas senos laikos. Eiropiešu atklāšana un kontaktu periods atstāja ietekmi uz reģiona apdzīvotību un politisko karti. 19. gadsimtā Gilberta salas nonāca Lielbritānijas interešu zonā — 1892. gadā tās kopā ar Ellice salām kļuva par protektorātu. Vēlāk tās tika pārveidotas par koloniālu administratīvu vienību Gilberta un Ellice salām. 1970.–1980. gados notika atdalīšanās un dekolonizācija — Ellice salas īstenoja atdalīšanos un izveidoja neatkarīgu valsti Tuvalu), savukārt Kiribati 1979. gada 12. jūlijā pasludināja neatkarību.

Neatkarības gados Kiribati veidoja ārējās attiecības, attīstīja valsts institūcijas un slēdza starptautiskus līgumus, tostarp minēto līgumu ar ASV par teritoriju suverenitāti.

Politika, administrācija un iedzīvotāji

• Valsts iekārta: parlamentāra republika ar prezidentu kā valsts un valdības vadītāju.
• Administratīvi Kiribati dalās provincēs (salgrupās), kas aptver Gilbertu, Phoenix un Line salas.
• Iedzīvotāju skaits: apmēram 120 000 (2020. g. rādītāji). Lielākā daļa iedzīvotāju dzīvo Dienvidtaravā (South Tarawa), kurā koncentrējas administrācija un nozīmīgākā infrastruktūra.
• Oficiālās valodas: angļu un gilbertiešu. Lokālie dialekti un kultūras tradīcijas ir spēcīgas.

Ekonomika un dzīves līmenis

Kiribati ekonomika lielākoties ir balstīta uz subsistences (pašapgādes) zemkopību, zivsaimniecību un kokvilnas/ kokosriekstu produktiem (copra). Nozīmīgi ienākumi tiek gūti no:

• zvejas licenciēm un starptautiskām zvejas programmām (tostarp tunci zvejojošām flotes licencēm),
• remitentēm no ārvalstīs strādājošiem iedzīvotājiem,
• ārvalstu palīdzības programmas un donorvalstu atbalsta,
• ierobežota tūrisma, īpaši niršanas un ekotūrisma pieprasījuma vietās (piem., Line salās un Phoenix salu aizsargājamajās teritorijās).

Oficiālā valūta reāli — Austrālijas dolārs. Ekonomika ir ierobežota un atkarīga no ārējiem faktoriem; ienākumu līmenis un pieeja pakalpojumiem lielākoties ir zemi salīdzinājumā ar attīstītajām valstīm.

Kultūra un sabiedrība

Kiribati kultūru raksturo gilbertiešu tradīcijas: dziesmas, dejas (teiktas ar nosaukumu "te mwaie" vai citi reģionālie deju veidi), lauku saimniecība un zveja ar tradicionālām kanoe. Kopienas loma ir nozīmīga; dzīve bieži vien grozās ap ģimeni un ciemata kopienu. Izglītības un veselības pakalpojumu pieejamība lauku salas rajonos var būt ierobežota.

Vides izaicinājumi un klimata pārmaiņas

Viens no lielākajiem draudiem Kiribati nākotnei ir jūras līmeņa celšanās un intensīvāki piekrastes procesi. Zemas profilas atoli cieš no:

• piekrastes erozijas un zemes zuduma,
• sāļās ūdens iekļūšanas gruntī (salinācija), kas ietekmē lauksaimniecību un dzeramo ūdeni,
• biežākām un spēcīgākām tropiskajām vētrām un 'king tide' jeb augsto paisumu periodiem.

Kiribati valdība un sabiedrība aktīvi meklē risinājumus adaptācijai, tostarp infrastruktūras stiprināšanu, ūdens uzkrāšanas projektus un starptautisku sadarbību klimata jautājumos. Ir arī bijuši publiski apspriestas sarunas par iedzīvotāju pārvietošanu vai drošības rezerves zemes iegādi ārvalstīs (piem., sarunas par zemes iegādi Fidži), taču šīs tēmas ir sarežģītas un ietver sociālas un kultūras sekas.

Daba un aizsargājamās teritorijas

Phoenix salu reģions ietver Phoenix Islands Protected Area (PIPA) — vienu no pasaules lielākajām jūras aizsargājamajām teritorijām, kas aizsargā bagātīgu jūras biodaudzveidību, korāļus un tunzivju migrācijas maršrutus. PIPA ir arī iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.

Satiksme, sakari un tūrisms

Sakaru un transporta infrastruktūra ir ierobežota. Laiku pa laikam tiek organizēti reisi starp salām ar laivām vai lidmašīnām, taču pakalpojumi var būt reti un laikietilpīgi. Tūrisms ir neliels, bet pievilcīgs niršanas un dabas tūristiem, kuri vēlas redzēt neaizskartas korāļu sistēmas un unikālu atolu vidi.

Interesanti fakti

• Kiribati ir viena no pirmajām vietām pasaulē, kas sagaida jauno gadu (kiritimati salas laika zona UTC+14).
• Valstij pieder milzīga EEZ — daudz lielāka nekā tās sauszemes platība.
• Daudzas Kiribati salas ir ļoti zemas — tas padara valsti īpaši neaizsargātu pret klimata izmaiņām.
• Oficiālās valodas: angļu un gilbertiešu (saglabātas gan ikdienas, gan rituālu lietošanā).

Kiribati ir valsts ar bagātu kultūras mantojumu, sarežģītu koloniālu vēsturi un nopietnām ekoloģiskām un sociālajām problēmām, kas prasa starptautisku sadarbību un vietējas pieejas, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni tās iedzīvotājiem.

Jautājumi un atbildes

J: Kā sauc Kiribati galvaspilsētu?

J: Cik atolu ir Kiribati?

J: Kad Kiribati kļuva par neatkarīgu republiku?

Kādu līgumu 1979. gadā parakstīja ASV un Kiribati?

J: Ar kādu nosaukumu agrāk sauca Gilberta salas?

J: Kādas ir oficiālās valodas, kurās runā Kiribati?

Meklēt pēc burta