2016. gada 15. jūlija apvērsuma mēģinājums Turcijā
2016. gada 15. jūlija apvērsuma mēģinājums Turcijā — notikumu hronika, upuri, politiskās sekas un Erdoana reakcija. Padziļināta analīze un laika līnija.
2016. gada 15. jūlijā Turcijā notika valsts apvērsuma mēģinājums, kad grupa cilvēku mēģināja pārņemt valdību, jo nepiekrita prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana (Recep Tayyip Erdoğan) valsts vadībai. Tiek uzskatīts, ka lielākā daļa šo cilvēku bija no Turcijas armijas. Vairāk nekā 100 cilvēku tika nogalināti un vairāk nekā 1000 ievainoti. Tūkstošiem karavīru tika arestēti, jo viņi pievienojās sacelšanās dalībniekiem vai citu iemeslu dēļ. Simtiem cilvēku aizbēga uz Grieķiju vai citām ārvalstīm. Tūkstošiem skolotāju, tiesnešu un citu valdības darbinieku tika atlaisti no darba 2016. gadā Turcijas veikto tīrīšanu laikā.
Notikumu gaita
Mēģinājums sākās naktī, kad karavīri, bruņumašīnas un tanki tika izvietoti galvaspilsētā Ankarā un Stambulā. Bija ziņojumi par ložmetējizšāvieniem, helikopteru lidojumiem, un kaujošiem lidmašīnu uzbrukumiem, tostarp pie Turcijas parlamenta (TBMM). Stambulas Bosfora tiltam (vēlāk sauktam par 15. jūlija mocekļu tiltu) tika liedzēta satiksme, un tur notika sadursmes starp karaspēkiem un civiliedzīvotājiem. Prezidenta birojs paziņoja, ka prezidents Erdoans atrodas drošībā; viņš bija atvaļinājumā Marmarisas reģionā un tiem pašiem notikumiem sekojot, tika ziņots par uzbrukumu viņa konvojam un par helikoptera mēģinājumu viņu apcietināt. Lai aicinātu iedzīvotājus palikt ielās un pretoties sacelšanos, Erdoans izmantoja tiešraides telefona zvanu televīzijā.
Atbildība un izmeklēšana
Pēc notikumiem Turcijas valdība par galveno sazvērestības organizatoru nosauca Fethullahu Gülen un viņa piekritējus (valdības lietotais termins — FETÖ). Fethullah Gülen, kurš dzīvo ASV, noliedza iesaisti. Turcijas tiesu iestādes sāka plašu izmeklēšanu un apcietināja tūkstošiem militāro personu un civilo, kuru valdība uzskatīja par saistītiem ar apvērsumu. Sekoja daudzas tiesas prāvas, notiesāšanas un ilgas juridiskas procedūras gan Turcijā, gan ārvalstīs.
Valsts reakcija un sekas
Valdība 20. jūlijā izsludināja ārkārtas stāvokli, kas deva plašas pilnvaras varasiestādēm īslaicīgas tiesības veikt arestus un atlaišanas no darba bez ierastajām procedūrām. Šajā periodā notika plašas tīrīšanas operācijas — tika atlaisti vai apturēti tūkstošiem skolotāju, tiesnešu, drošības iestāžu darbinieku, akadēmiķu un citu valsts amatpersonu. Tāpat tika slēgtas vairākas mediju iestādes, nevalstiskās organizācijas un universitātes, un daudzos gadījumos pret tiem dalībniekiem un organizācijām ierosinātas krimināllietas.
Cilvēktiesību un starptautiska reakcija
Daudzas valdības un starptautiskas organizācijas nosodīja apvērsuma mēģinājumu un pauda atbalstu Turcijas demokrātiskajām institūcijām. Tajā pašā laikā starptautiskie cilvēktiesību aizstāvji un daži valdību kritiķi izteica bažas par plašo arestu kampaņu, tiesību pārkāpumiem un žurnālistu, akadēmiķu un tiesnešu masveida atlaišanu bez pietiekamām juridiskām garantijām. Vairāki starptautiskie partneri aicināja Turciju ievērot tiesiskumu un cilvēktiesības savā reakcijā uz apvērsumu.
Politiskās un ilgtermiņa sekas
2016. gada apvērsuma mēģinājums ievērojami ietekmēja Turcijas politiku. Tas pastiprināja prezidenta Erdoana varu un deva impulsu vairākām institucionālām izmaiņām, kas virzīja valsti uz spēcīgāku prezidentālo sistēmu. Notikumi arī dziļi ietekmēja sabiedrību — radās plaša polarizācija, pastiprinājās drošības pieeja, un palielinājās valsts institūciju kontrole pār medijiem un akadēmisko vidi.
Piezīme par upuriem un reģistriem
Apvērsuma mēģinājuma laikā gāja bojā liels skaits cilvēku — gan civiliedzīvotāji, gan drošības spēku pārstāvji, gan sacelšanās dalībnieki —, un daudzi tika ievainoti. Precīzs cilvēku skaits un citu seku apmēri vēl ilgu laiku bija strīdīgi un tika dažādi interpretēti atkarībā no avota; gan valdības, gan neatkarīgi pārskati centās dokumentēt zaudējumus un pārkāpumus, taču notikumu sekas joprojām ir nozīmīga diskusiju tēma iekšpolitiskajā un starptautiskajā līmenī.
Meklēt