Odera (Odra) — 854 km gara Centrāleiropas upe Čehijā, Polijā un Vācijā
Koordinātas: 53°40′19″N 14°31′25″E / 53.67194°N 14.52361°E / 53.67194; 14.52361
Oderas upe (vācu: Oder; čehu/poļu: Odra) ir upe Centrāleiropā. Tā sākas Čehijā un plūst caur Poliju un Vāciju. Tā veido 187 km garu Polijas un Vācijas robežu. Upes garums ir 854 km, un tā beidzas Ščecinas līcī Baltijas jūrā.
Dažas lielākas pilsētas, caur kurām plūst Odera, ir Vroclava, Eizenhitenštate, Frankfurte pie Oderas, Ščecina un Police. Lielākā pilsēta pie Oderas ir Vroclava Lejassilēzijā, Polijā.
Ģeogrāfija un baseins
Oderas baseins aptver lielu daļu Centrāleiropas — upe savāc ūdeņus no Polijas rietumiem, daļēji no Vācijas un dienvidiem no Čehijas. Baseina platība ir apmēram 119 000 km², un tā ietver dažādas reljefa zonas — no pakalniem un augstienes avotiem dienvidos līdz līdzenumiem un piekrastes lagūnām ziemeļos. Upe tek cauri gan lauksaimniecības zemēm, gan blīvi apdzīvotām industriālām teritorijām.
Pietekas un ūdenssaimniecība
Oderas sistēmā ir daudzi nozīmīgi pietekas — starp tās lielākajiem pietekām ir Warta (pol. Warta), Bóbr, Nysa Łużycka (Lusācijas Nīsa), Nysa Kłodzka un citi mazāki upju inturi. Šie pietekas paplašina upes baseinu un ietekmē gan nokrišņu sadali, gan plūdu risku.
Navigācija, kanāli un ostas
Oderu izmanto par svarīgu transporta ceļu. Lejasteces posmi ir kuģojami, un upes sistēma ir savienota ar Vācijas kanālu tīkliem, piemēram, ar Oder–Havel kanālu, kas nodrošina savienojumu ar Berlīni un Elbas baseinu. Lielākās ostas un krasta pilsētas pie Oderas un tās estuāra ir Ščecina un Police, kur atrodas industriāli un kuģu satiksmei nozīmīgi termināļi.
Kūrorti, lagūnas un ietekas reģions
Pie upes ietekas atrodas Ščecinas līcis (Szczeciński Zalew) — plata lagūna starp upes estuāru un atklāto Baltiju. No lagūnas Baltijas jūrā ūdeņi plūst caur vairākiem kanāliem un šaurumiem. Šī zona ir svarīga gan zvejniecībai, gan putnu migrācijai un vietējai bioloģiskajai daudzveidībai.
Vēsture un plūdi
Oderai bijusi nozīmīga loma reģiona vēsturē — tā kalpojusi par tirdzniecības ceļu, robežu un stratēģisku objekta vietu. Upe ir pārdzīvojusi smagas plūdus, no kuriem atmiņā spilgtākā bija Centrāleiropas plūdu reize 1997. gadā, kas ietekmēja plašas teritorijas Polijā, Čehijā un Vācijā. Pēc šīm katastrofām reģionā tika īstenoti aizsardzības un plūdu pārvaldības pasākumi.
Ekoloģija un aizsardzība
Ūdens kvalitāte un upes biotopi tiek ietekmēti gan no rūpnieciskajām, gan lauksaimniecības piesārņojuma avotiem. Tajā pašā laikā pie Oderas atrodas vairāki aizsargājami dabas reģioni un mitrāji, kas ir svarīgi putnu, zivju un citu sugu saglabāšanai. Starptautiski sadarbības pasākumi cenšas uzlabot ūdens kvalitāti un veicināt ilgtspējīgu upes izmantošanu.
Oderas nozīmīgums reģionā ir daudzšķautņains — tā ir gan dabas elements, kas veido teritorijas ekosistēmas, gan cilvēku iztikas, transporta un vēsturiskā identitātes avots. Upe turpina būt centrāls faktors Polijas, Vācijas un Čehijas reģionālajā attīstībā.
Nosaukumi
Oderas upei dažādās valodās ir dažādi nosaukumi. Lielākā daļa šo nosaukumu ir ļoti līdzīgi vai gandrīz vienādi:
- Angļu un vācu valodā: Oder
- čehu, poļu un lejassorbijas: Odra
- Augšējā sorbu valoda: Wódra
- Kashubian: Òdra
Šie nosaukumi ir atvasināti no nosaukumiem latīņu valodā. Viduslaikulatīņu valodā upi sauca par Od(d)eru. Renesanses latīņu valodā, kas tika izveidota 1534. gadā, upi sauca par Viadrus.
Vecajā baznīcas slāvu valodā upes nosaukums bija Vjodr.
Ģeogrāfija
Odera ir 854 km gara. 112 km šķērso Čehijas Republiku. 742 km šķērso Poliju. 187 km veido daļu no Vācijas un Polijas robežas.
Odera ir otra garākā upe Polijā. (Visla ir garākā upe.)
Tā sākas Oderas kalnu 118 861 km² lielajā ūdens sateces baseinā. Šis baseins lielākoties atrodas Polijā, bet nedaudz arī Čehijā un Vācijā. Upe tek caur pieciem Polijas vojevodistiem un divām Vācijas federālajām zemēm.
Upe beidzas Ščecinas līcī netālu no Polices, Polijā. Šeit Odra sadalās trīs citās upēs: Dziwna, Świna un Peene. Šīs trīs upes sākas Ščecinas līcī un beidzas Pomerānijas līcī Baltijas jūrā.
Lielākā pilsēta pie Oderas ir Vroclava Lejassilēzijā, Polijā.
Pilsētas
Oderas upe šķērso 28 lielākās pilsētas un apdzīvotas vietas. Tās ir:
Ostrava - Bohumín - Racibórz - Kędzierzyn-Koźle - Krapkowice - Opole - Brzeg - Oława - Jelcz-Laskovice - Vroclava - Brzeg Dolny - Ścinawa - Szlichtyngowa - Głogów - Bytom Odrzański - Nowa Sól - Krosno Odrzańskie - Eisenhüttenstadt - Frankfurt (Oder- Słubice - Kostrzyn - Cedynia - Schwedt - Vierraden - Gartz - Gryfino - Szczecin - Police
Pēc upes sašķelšanās Dzivnas upes atzars šķērso 3 pilsētas:
Wolin - Kamień Pomorski - Dziwnów
Caur to tek Svinas upes atzars:
Świnoujście
Caur to iet Peenes upes atzars:
Usedom - Lassan - Wolgast
Šīs pilsētas atrodas pie Ščecinas lagūnas:
Nowe Warpno - Jaunās Vārpas - Ueckermünde
Oderas upe Ščecinā, Polijā
Saistītās lapas
- Oder-Neisse līnija
Jautājumi un atbildes
J: Kur sākas Oderas upe?
A: Oderas upe sākas Čehijā.
Q: Cik gara ir Oderas upe?
A: Oderas upes garums ir 854 kilometri.
Q: Kādā ūdenstilpē upe beidzas?
A: Oderas upe beidzas Ščecinas līcī Baltijas jūrā.
J: Cauri kurām valstīm tā plūst?
A: Oderas upe plūst caur Poliju un Vāciju.
J: Cik lielu daļu robežas starp Poliju un Vāciju veido šī upe?
A: Upe veido 187 kilometrus no Polijas un Vācijas robežas.
J: Kādām pilsētām tā šķērso cauri?
A: Dažas lielākas pilsētas, caur kurām tā plūst, ir Vroclava, Eizenhitenštate, Frankfurte pie Oderas, Ščecina un Police.
J: Kāda ir lielākā pilsēta tās maršrutā?
A: Lielākā pilsēta tās maršrutā ir Vroclava, kas atrodas Lejassilēzijā, Polijā.
