Wende

Sākums

Vendes notikumi bija daļa no komunisma sabrukuma visā Austrumeiropā, piemēram, Polijā, Ungārijā un Čehoslovākijā. Drīz vien šajās valstīs sākās reformas. Ungārija 1989. gada augustā atvēra savas robežas ar Austriju, un daudzi tūristi no Austrumvācijas šķērsoja robežu un bēga uz Rietumvalstīm.

Septembrī austrumvāciešiem vairs nebija atļauts doties uz Ungāriju. Drīz vien arvien vairāk austrumvāciešu devās uz Rietumvācijas vēstniecībām Varšavā un jo īpaši Prāgā. Drīz Prāgas vēstniecībā bija vairāk nekā 4000 cilvēku. Rietumvācija varēja panākt, ka Austrumvācija ļāva saviem cilvēkiem doties uz turieni. 1989. gada 30. septembrī Prāgā ieradās Rietumvācijas ārlietu ministrs Hanss Dītrihs Genšers un vēstniecības dārzā sacīja, ka austrumvācieši var doties. Viņi devās uz Rietumvāciju ar vilcieniem, kas kursēja caur VDR. Oktobra pirmajās dienās no Prāgas uz Rietumvāciju devās vēl vairāk austrumvāciešu.

Pirmdienas demonstrācijas

Pašā VDR tika dibinātas dažas opozīcijas grupas, piemēram, Neues Forum ("Jaunais forums"), Demokratischer Aufbruch ("Demokrātijas atmoda") vai Demokratie Jetzt ("Demokrātija tagad").

Kopš 1989. gada oktobra notika daudzas demonstrācijas pret SED un par demokrātiju un cilvēktiesībām. Leipcigas pilsētā cilvēki katru pirmdienu pulcējās baznīcā, ko sauc Nikolaikirche. Viņi lūdza par mieru un brīvību, un pēc tam izgāja demonstrēt. Šīs demonstrācijas sauc par Montagsdemonstrationen ("Pirmdienas demonstrācijas").

1989. gada 7. oktobrī bija VDR 40. "dzimšanas diena". SED rīkoja lielas svinības un festivālus Austrumberlīnē un citās pilsētās. Tajā pašā laikā ielās protestēja daudz cilvēku, un vairāk nekā 1000 no viņiem tika arestēti. Austrumvācijas dienvidos, Plavenā, daudzi cilvēki pulcējās uz demonstrāciju. Divas dienas vēlāk, 9. oktobrī, Leipcigā notika nākamā pirmdienas demonstrācija. Aptuveni 70 000 cilvēku miermīlīgi izgāja cauri pilsētas centram, un policija vai valsts drošība (Stasi) neko nedarīja, lai viņus apturētu.

18. oktobrī SED galvenie līderi nolēma, ka tās priekšsēdētājam Eriham Honekeram ir jāatkāpjas no amata. Par jauno SED vadītāju (Generalsekretär des Zentralkomitees der SED, "SED Centrālās komitejas ģenerālsekretārs") un valsts vadītāju (Staatsratsvorsitzender, "Valsts padomes priekšsēdētājs") kļuva Egons Krencs. Viņš paziņoja, ka vēlas sākt "Wende", bet demonstranti joprojām vēlējās, lai SED atteiktos no visas varas.

Demonstrācija Plavenā 1989. gada 30. oktobrī

Sienas krišana

4. novembrī Austrumberlīnē, Aleksandra laukumā, notika ļoti liela demonstrācija. Tajā piedalījās vairāk nekā 400 000 cilvēku, un demonstrāciju tiešraidē rādīja Austrumvācijas televīzija.

VDR valdība apsprieda jaunu likumu par ceļošanu uz Rietumvāciju un citām valstīm. 1989. gada 9. novembra vakarā notika preses konference, kurā piedalījās SED Centrālās komitejas preses sekretārs Ginters Šabovskis. Tieši pirms šīs preses konferences Egons Krencs bija iedevis Šabovskim papīra lapu par jauno ceļošanas likumu. Pirms preses konferences beigām kāds žurnālists no Itālijas uzdeva Šabovskim jautājumu par ceļošanas brīvību. Šabovskis nolasīja savu papīra lapu, kurā bija teikts, ka ikvienam būtu jāļauj izbraukt no valsts un atgriezties, kad vien viņš vēlas. Uz jautājumu, kad šim noteikumam būtu jāstājas spēkā, Šabovskis atbildēja "tūlīt" un "nekavējoties".

Šo preses konferenci televīzijā vēroja daudzi cilvēki, un Rietumvācijas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka VDR vēlas "nekavējoties" atvērt robežas. Tāpēc arvien vairāk un vairāk austrumvāciešu devās pie mūra, lai pārliecinātos, vai tā ir taisnība. Kad viņi redzēja, ka mūris joprojām ir slēgts, viņi kļuva aizvien dusmīgāki. Pēc plkst. 23:00 robeža tika atvērta vienā robežkontroles punktā Bornholmer Straße, un drīz vien tam sekoja arī pārējie kontrolpunkti. Šajā naktī daudzi cilvēki devās uz Rietumberlīni un atpakaļ. Nākamajās dienās un nedēļās tūkstošiem cilvēku apmeklēja Rietumvāciju.

Šabovska preses konference 1989. gada 9. novembrī


Austrumvācijas ceļotāji ceļā uz Rietumvāciju, 1989. gada 12. novembris.

"Apaļie galdi" un Stasi beigas

1989. gada 13. novembrī Hanss Modrovs kļuva par jauno Austrumvācijas ministru prezidentu. Viņš izveidoja apaļo galdu politisko lēmumu pieņemšanai. Pie apaļā galda darbojās SED un tās masu organizāciju pārstāvji, opozīcijas grupu un baznīcu pārstāvji. Pilsētās, pilsētās un ciematos tika izveidoti arī daudzi citi apaļie galdi.

Daudzi VDR iedzīvotāji joprojām baidījās no Valsts drošības ministrijas, kas bija pazīstama kā "Stasi". Modrovs pārdēvēja ministriju par Amt für Nationale Sicherheit ("Valsts drošības birojs"; AfN). AfN sāka iznīcināt gadu gaitā savāktos dokumentus. Opozīcijas spēki vēlējās, lai dokumenti tiktu saglabāti, tāpēc 1989. gada decembrī un 1990. gada janvārī viņi okupēja visus "Stasi" birojus valstī. Pēdējā 1990. gada 15. janvārī tika aizņemta Stasi galvenā mītne Austrumberlīnē.

Bezmaksas vēlēšanas

1990. gada 18. martā notika Austrumvācijas parlamenta - Tautas palātas (Volkskammer) - brīvas vēlēšanas. Šajās vēlēšanās uzvarēja partiju grupa Allianz für Deutschland ("Alianse par Vāciju"), kas vēlējās, lai VDR tiktu pievienota Rietumvācijai. Saskaņas svarīgākā partija bija CDU, un tās priekšsēdētājs Lotārs de Maizjērs kļuva par jauno VDR ministru prezidentu. Jaunā valdība sāka atkalapvienošanās procesu, kas beidzot noslēdzās 1990. gada 3. oktobrī.