David Ricardo
Deivids Rikardo (1772. gada 18. aprīlis - 1823. gada 11. septembris) bija britu politekonomists. Kopā ar Tomasu Maltusu, Ādamu Smitu un Džonu Stjuartu Milu viņš bija viens no galvenajiem klasiskās ekonomikas pamatlicējiem. Mūsdienās viņš galvenokārt ir pazīstams ar savu salīdzinošo priekšrocību teoriju. Šī teorija paredz, ka valstij vajadzētu koncentrēt savus resursus tikai tajās nozarēs, kurās tā ir viskonkurētspējīgākā starptautiskā mērogā, un tirgoties ar citām valstīm, lai iegūtu produktus, kas netiek ražoti valstī. Rikardo atbalstīja ideju par valstu galēju specializāciju nozarēs, līdz pat starptautiski konkurētspējīgu un citādi rentablu nozaru likvidēšanai. Šādi domājot, Rikardo pieļāva, ka pastāv valsts rūpniecības politika, kuras mērķis ir veicināt dažas rūpniecības nozares, kaitējot citām. Rikardo uzskatīja, ka kāda centralizēta ekonomikas plānošana ir pašsaprotama.
Rikarda salīdzinošo priekšrocību modeli ir apstrīdējuši, cita starpā, Džoana Robinsone un Pjero Srafa. Tomēr tas joprojām ir stūrakmens argumentācijā par labu starptautiskajai brīvai tirdzniecībai kā līdzeklim ekonomiskās labklājības palielināšanai. Salīdzinošo priekšrocību teorija bija priekšvēstnesis virzībai uz globalizāciju, palielinot starptautisko tirdzniecību, kas ir vadošais ekonomiskās politikas virzītājspēks, kuru pašlaik veicina ESAO un Pasaules Tirdzniecības organizācija.
Jautājumi un atbildes
Jautājums: Kas bija Deivids Rikardo?
A: Deivids Rikardo bija britu politekonomists, kurš līdzās Tomasam Maltusam, Adamam Smitam un Džonam Stjuartam Milam tiek uzskatīts par vienu no galvenajiem klasiskās ekonomikas pamatlicējiem.
J: Kas ir salīdzinošo priekšrocību teorija?
A: Salīdzinošo priekšrocību teorija paredz, ka valstij vajadzētu koncentrēt savus resursus tikai tajās nozarēs, kurās tā ir viskonkurētspējīgākā starptautiskā mērogā, un tirgoties ar citām valstīm, lai iegūtu produktus, kas netiek ražoti valstī.
J: Ko veicināja Rikardo?
Rikardo atbalstīja ideju par valstu ārkārtēju specializāciju nozarēs līdz pat starptautiski konkurētspējīgu un citādi rentablu nozaru likvidēšanai. Viņš arī pieņēma, ka pastāv valsts rūpniecības politika, kuras mērķis ir veicināt dažas rūpniecības nozares, kaitējot citām.
J: Kas apstrīdēja Rikarda modeli?
A: Rikarda modeli cita starpā apstrīdēja Džoana Robinsone un Pjero Srafa.
J: Kā šī teorija ir aktuāla mūsdienās?
A.: Šī teorija ir aktuāla arī šodien, jo tā kalpo kā stūrakmens argumentiem par labu starptautiskajai brīvai tirdzniecībai kā līdzeklim ekonomiskās labklājības palielināšanai. To izmanto arī kā vadlīnijas ekonomikas politikā, ko pašlaik veicina tādas organizācijas kā ESAO un PTO.
J: Kādas ir dažas no šīs teorijas konsekvences?
A: Dažas no šīs domāšanas sekām ir starptautiskās tirdzniecības palielināšanās, kas noved pie globalizācijas, uzsvars uz valstu galēju specializāciju nozarēs un pieņēmums, ka pastāv sava veida centrālā ekonomiskā plānošana, lai veicinātu noteiktas nozares salīdzinājumā ar citām.
