Depresija (ekonomika)
Depresija ir ilgs laika posms, kad valsts ekonomika nedarbojas labi. To parasti raksturo liels skaits cilvēku, kas ir bez darba. Depresija ir smagāks recesijas veids. Depresija var ilgt vairākus gadus. Papildus augstam bezdarba līmenim depresija kaitē bankām, tirdzniecībai un ražošanai. Cenas krītas, kredīti ir grūtāk pieejami, un palielinās bankrotu skaits. Depresija vienā valstī var ātri izplatīties uz citām valstīm.
1931. gada zupas virtuve Monreālā, kas ēdina bezdarbniekus vīriešus
Lielā depresija
Lielā depresija (1929-1939) bija visilgāk un visdziļākā ekonomiskā depresija mūsdienu rūpnieciskās pasaules vēsturē. Tā sākās pēc ASV akciju tirgus sabrukuma 1929. gadā. No 1929. gada 24. oktobra līdz 29. oktobrim cenas Volstrītas akciju tirgū kritās. Tas izraisīja paniku Volstrītā. Miljoniem ieguldītāju tika finansiāli izpostīti. Līdz 1933. gadam bankrotēja gandrīz puse ASV banku, un 13 līdz 15 miljoni amerikāņu bija bez darba. Depresiju pārtrauca Otrā pasaules kara sākums Eiropā. Lielā depresija skāra valstis visā pasaulē. Atšķirībā no iepriekšējām depresijām, kurās cieta tikai dažas valstis, Lielo depresiju izjuta gandrīz visas industrializētās valstis. Cieta Āfrika, Āzija, Austrālija, Eiropa, Ziemeļamerika un Dienvidamerika. Valstis centās aizsargāt savu ekonomiku, paaugstinot tarifus precēm, kuras tās importēja savās valstīs. Tas izraisīja pasaules tirdzniecības kritumu par aptuveni 30 %. Aptuveni 30 miljoni cilvēku visā pasaulē līdz 1932. gadam bija bez darba.
Lielajai depresijai bija tālejošas politiskas sekas. Tā kā ekonomika cieta neveiksmi, daži cilvēki meklēja militārus diktatorus, lai glābtu savas valstis. Piemēram, tādās valstīs kā Argentīna un vairākās Centrālamerikas valstīs bija diktatori. Vācijā, Itālijā un Japānā valdīja fašisms, kas tieši noveda pie Otrā pasaules kara. Padomju Savienībā depresija ļāva pie varas nākt Josifam Staļinam. Viņš izsūtīja miljoniem cilvēku uz darba nometnēm un sāka teroru, ko dēvēja par Lielo tīrīšanu. Pagājušā gadsimta 30. gados vien gāja bojā 20 miljoni padomju iedzīvotāju. Rietumos viena no reakcijām bija labklājības kapitālisms. Tas nostiprinājās tādās valstīs kā Kanāda, Francija un Lielbritānija.
Depresijas pazīmes
2013. gadā dažās Eiropas valstīs bezdarba līmenis bija lielāks nekā pagājušā gadsimta 30. gadu Lielās depresijas laikā. Iekšzemes kopprodukts ir sarucis straujāk, nekā dažas Eiropas valstis spēj samazināt izdevumus. Eiropas finanšu krīze liecina par to, ka tā kļūs sliktāka, nevis labāka. Lai gan dažas valdības amatpersonas to dēvē par recesiju, ekonomisti to jau dēvē par depresiju. Tā kā Eiropas valstis ir piesaistītas eiro, tās nevar devalvēt savu valūtu, lai pielāgotu savu ekonomiku. Tas nozīmē, ka tās nevar samazināt eksporta cenas, lai padarītu tās pievilcīgākas, un tādējādi tās nevar panākt tirdzniecības bilanci.
Jautājumi un atbildes
J: Kas ir depresija ekonomikā?
A: Depresija ir ilgstoša ekonomikas lejupslīde, ko raksturo augsts bezdarba līmenis un ekonomiskās aktivitātes samazināšanās.
J: Ar ko depresija atšķiras no recesijas?
A: Depresija ir smagāka un ilgāka lejupslīde nekā recesija. Tā bieži vien ir saistīta ar augstāku bezdarba līmeni un lielākiem ekonomikas traucējumiem.
J: Kādas ir dažas no depresijas ekonomiskajām sekām?
A: Depresijas ekonomiskās sekas var būt cenu kritums, kredītu pieejamības samazināšanās, bankrotu skaita pieaugums, kā arī kaitējums bankām, tirdzniecībai un ražošanai.
J: Cik ilgi var ilgt depresija?
A: Depresija var ilgt vairākus gadus, jo tā ir ilgstoša un dziļa ekonomikas lejupslīde.
J: Kā depresija ietekmē bezdarbu?
A: Depresijai parasti raksturīgs augsts bezdarba līmenis, jo daudzi cilvēki nevar atrast darbu un uzņēmumiem, lai samazinātu izmaksas, var nākties atlaist darbiniekus.
J: Vai depresija var izplatīties uz citām valstīm?
A: Jā, depresija vienā valstī var ātri izplatīties uz citām valstīm, jo īpaši, ja tās ir cieši saistītas ar tirdzniecību vai finanšu tirgiem.
J: Kāda ir depresijas ietekme uz kredītu pieejamību?
A: Depresijas laikā kredītu pieejamība kļūst grūtāk pieejama, jo bankas un finanšu iestādes ir mazāk gatavas aizdot naudu, jo palielinās saistību neizpildes un bankrotu risks.
