Moresnets jeb neitrālais Moresnets (esperanto: Neŭtra Moresneto) bija ļoti neliela teritorija, kas pastāvēja no 1816. līdz 1919. gadam. Tās platība bija 3,5 km². Tā pastāvēja tāpēc, ka tās kaimiņvalstis nevarēja vienoties, kam tā piederēs, tāpēc tās nolēma to izveidot par neitrālu teritoriju, kurā abām kaimiņvalstīm būtu vara. Tā atradās 7 km uz dienvidrietumiem no Aix-la-Chapelle (Vācija), un uz dienvidiem no punktiem, kur Valserbergā satiekas Vācijas, Beļģijas un Nīderlandes robežas.

Izveide un iemesls

Neitrālais Moresnets izveidojās pēc Napoleona karu beigām un 1815. gada Eiropas teritoriju pārdalīšanas. 1816. gada līgumi (tostarp Akenas līgums) paredzēja atstāt mazu apgabalu starp Nīderlandi (vēlāk — Beļģiju pēc 1830. gada neatkarības) un Prūsiju neitrālā statusā, jo abas puses vēlējās kontrolēt tur atrasto bagātīgo cinka raktuvi, kas bija pazīstama kā Vieille Montagne (franču: «Vecā kalna», vācu: «Alte Berg»). Neizšķirta suverenitāte bija kompromiss, kas ļāva abām valstīm izmantot ieguves resursus bez vienprātīgas robežas piešķiršanas.

Pārvaldība, iedzīvotāji un ekonomika

Formāli Moresnets valdības funkcijas pildīja kopēja administrācija, taču ikdienas dzīvi noteica vietējā pašpārvalde un galvenokārt raktuves uzņēmums. Teritorija nebija suverēna valsts starptautiskā nozīmē, bet tā duālā statusa dēļ bija īpaša nodokļu un tirdzniecības režīma ietekmē: salīdzinoši zemas nodevas un atšķirīgs muitas režīms piesaistīja iedzīvotājus un biznesu, izraisot dažkārt kontrabandas un tirdzniecības iespējas.

Iedzīvotāji bija daudzvalodīgi — dominēja vācu, franču un nīderlandiešu valodas, pieauga arī strādnieku skaits no citām Eiropas vietām, kas ieradās darbā raktuvēs. Apgabala iedzīvotāju skaits bija neliels — apmēram daži tūkstoši —, un par reālo centru bieži tiek minēta šodienas Kelmis (vācu: Moresnet, franču: La Calamine).

Esperanto ideja un kultūras fenomens

20. gadsimta sākumā Moresnet kļuva par zināmu anekdoti un uzmanības objektu starptautiskajos aprindās. 1900. gados vietējais ārsts Vilhelms Mollijs (Wilhelm Molly) un citi atbalstīja ideju izmantot Moresnet kā eksperimentālu neitrālu valsti ar kopīgu valodu — esperanto. Šai iniciatīvai tika ierosināts nosaukums Amikejo (esperanto: «draudzības vieta»). Lai gan ideja guva vietēju atbalstu un piesaistīja plašāku interesi, tai netika piešķirta starptautiska juridiska atzīšana un tā neizdevās īstenoties pirms Pirmā pasaules kara.

Pagaidu liktenis Pirmā pasaules kara laikā un pievienošana Beļģijai

Pirmā pasaules kara laikā Moresnet nonāca Vācijas okupācijā (1914–1918), un kara gaitā tā faktiski kontrolē nonāca Vācijai. Pēc kara 1919. gada Versaļas līgums noteica, ka neitrālais Moresnet tiks pievienots Beļģijai. Kopš tā laika šis apgabals ir iekļauts Beļģijas sastāvā; mūsdienās teritorija ir daļa no Beļģijas administratīvās vienības Kelmis / La Calamine provincē Liēžas (un tiek atzīmēta kā vēsturiska ziņkārība reģiona iedzīvotāju un tūristu interesēs).

Mantojums

Moresnets bieži tiek pieminēts kā kuriozs piemērs Eiropas sarežģītajai robežu un suverenitātes vēsturei. Tā mantojums saglabājies vietvārdos, muzejos un vietējā stāstījumā par raktuvju nozīmi, multikulāro iedzīvotāju kopienu un īpatnējo politisko statusu. Apmeklētāji Kelmisā var atrast liecības par raktuves vēsturi un uzzināt par īso, bet izteiksmīgo Moresneta posmu Eiropas kartē.