Dzelzs krusts: Vācu kara medaļa par drosmi (1813–1945)

Dzelzs krusts — Vācijas kara medaļa par drosmi (1813–1945): vēsture, nozīme un pretrunas no Napoleona kariem līdz Otrā pasaules kara noslēgumam.

Dzelzs krusts bija medaļa, ko vācu karavīriem piešķīra par drosmi kara laikā. Apbalvojumu izveidoja Prūsijas karalis Frīdrihs Vilhelms III. Pirmo reizi to pasniedza 1813. gada 10. martā. Dzelzs krustu piešķīra Napoleona karu, Francijas-Prūsijas kara, Pirmā pasaules kara un Otrā pasaules kara laikā. Šo medaļu pēc Pirmā pasaules kara saņēma Ādolfs Hitlers.

Vēsture un atjaunošana

Dzelzs krusts tika izveidots 1813. gadā kā Prūsijas valsts kara apbalvojums, un to pirmo reizi pasniedza Napoleona karu periodā. Apbalvojums tika atjaunots arī vēlākās militārās kampānijās — 1870. gadā (Franco-Prūšu karā), 1914. gadā (Pirmajā pasaules karā) un 1939. gadā, kad to atjaunoja Vācijas trešā reiha varas iestādes. Katrā atjaunošanas reizē saglabāja galveno formu, taču mainīja detaļas, gadu norādes un 1939. gadā — arī nacistisko simboliku.

Apbalvojuma šķiras un izskats

• Šķiras: Dzelzs krustam bija vairākas šķiras — parasti II šķira (mazāks krusts, piešķirts kā piespraude uz lentes), I šķira (lielāks krusts bez lentes, piestiprināms pie krūts), Grozkrusts (Grand Cross) un vēlāk — Riteru krusts (Knight's Cross) ar papildu pakāpēm (ar ozolzaru zariem, zobeniem, dimantiem u.c.).
• Izskats: Tipiskais Dzelzs krusta izskats ir krustveida (pattée) forma ar melnu dzelzs kodolu un sudraba vai metāla apmali. Uz krusta bieži bija gravēts karaļa vai valsts monogrammas simbols un apbalvojuma izveides gads uz apakšējā roktura. 1939. gada versijā iekļāva svastikas simbolu un gadu "1939".

Piešķiršanas kritēriji

Dzelzs krustu parasti piešķīra tikai kara laikā par izciliem varoņdarbiem, taktisku vadību, drosmi vai nopelniem kaujās. II šķiru saņēma par atsevišķiem varoņdarbiem, I šķiru — par vēl izcilākiem nopelniem. Riteru krusts un tā papildu pakāpes 1939. gada sistēmā paredzētas par ļoti ievērojamiem sasniegumiem kaujā vai vadībā.

Piemēri, kritika un simbolika

Dzelzs krusts kļuva par Vācijas militārās varas simbolu un tam bija gan varonības, gan kontoversiju piesātināta nozīme. 20. gadsimta sākumā un vidū to saņēma tūkstošiem karavīru. Tomēr 1939. gada atjaunošana ar nacistiskajām zīmēm padarīja apbalvojumu pretrunīgu — tas saistās gan ar militāru drosmi, gan ar nacistu režīma noziegumiem.

Ādolfs Hitlers, piemēram, saņēma Dzelzs krustu II šķiras 1914. gadā un I šķiras 1918. gadā kā Pirmā pasaules kara laikā atzīts dalībnieks. Tomēr apbalvojuma saistība ar nacistisku simboliku padara tā vēsturi sarežģītu un pretrunīgu mūsdienu skatījumā.

Pēc Otrā pasaules kara

Šo medaļu piešķir tikai kara laikā, tāpēc kopš Otrā pasaules kara beigām 1945. gadā Dzelzs krusti nav piešķirti. Mūsdienu Vācijas bruņotajos spēkos (Bundeswehr) ir citas apbalvošanas sistēmas. Tāpat jāņem vērā, ka publiska nacistisko simbolu izmantošana, kas redzama 1939. gada Dzelzs krusta versijās, daudzās valstīs ir regulēta vai aizliegta — tie tiek attēloti galvenokārt vēstures pētījumos, muzejos un izglītībā.

Kolekcionēšana un pētniecība

Dzelzs krusti un ar tiem saistītie dokumenti ir populāri vēstures entuziastu un militarijas kolekcionāru vidū. Autentiskumu nosaka detaļas, izgatavošanas materiāli un marķējumi, jo pastāv daudz viltojumu. Vēsturnieki pēta apbalvojuma izmaiņas, piešķiršanas kritērijus un sociālo nozīmi dažādos vēstures posmos.

Jautājumi un atbildes

J: Kas ir Dzelzs krusts?

J: Kas izveidoja Dzelzs krustu?

J: Kad Dzelzs krustu pirmo reizi pasniedza?

J: Kuru karu laikā tika piešķirts Dzelzs krusts?

J: Kas saņēma Dzelzs krustu pēc Pirmā pasaules kara?

J: Vai Dzelzs krusts joprojām tiek pasniegts mūsdienās?

J: Kāds bija Dzelzs krusta piešķiršanas mērķis vācu karavīriem?

Meklēt pēc burta