Polijas kampaņa
1939. gada iebrukums Polijā bija militāra ofensīva, kuras laikā nacistiskā Vācija un divas nedēļas vēlāk Padomju Savienība iebruka Polijā. Tas bija Otrā pasaules kara sākums Eiropā. Iebrukums notika no 1939. gada 1. septembra līdz 6. oktobrim. Polijas iebrukums lika Lielbritānijai un Francijai 3. septembrī pasludināt karu Vācijai; tie maz ietekmēja septembra kampaņu. Galu galā Polija zaudēja. Vācija un Padomju Savienība sadalīja valsti saskaņā ar līgumu, kas tika parakstīts vairākus gadus pirms kara.
Bieži vien to dēvē par pirmo reizi, kad kaujas laukā tika izmēģināts blitzkriegs, lai gan līdzīgas metodes tika izmantotas jau agrāk. Vācu pārsteiguma uzbrukums bija veiksmīgs. Tas bija ļoti efektīvs pret neefektīvu un nemobilizētu Polijas armiju, kuras tanku un lidmašīnu bija maz un lielākoties vecas. Viņi 1939. gada septembrī tika aplenkti, pārmanevrēti un pārspēti skaitliskajā pārsvarā, un blitzkriegs tos viegli iznīcināja. Ja poļi būtu bijuši labi sagatavoti, cīņā būtu varējuši iesaistīt divus miljonus karavīru.
Pirmajās vācu iebrukuma dienās poļi izrādījās grūtāk ieņemami, nekā vācieši gaidīja. Mokras kaujā 2. septembrī poļi atvairīja vācu tanku divīzijas uzbrukumu, piespiežot tos atkāpties. Atšķirībā no iebrukumiem citās valstīs vācu gaisa spēki nespēja viegli pārspēt poļu gaisa spēku pārsvaru. Tomēr lielā skaitliskā pārsvara dēļ viņi pēc 5-6 dienām ieguva gaisa pārsvaru.
Polijas ziemeļu, rietumu un dienvidu daļas ieskaujot vācu teritorijām, poļiem bija maz iespēju taktiski atkāpties. Vācieši sasniedza Varšavu un uzbruka 7. septembrī, bet tika atvairīti, ciešot smagus tanku zaudējumus, un bija spiesti atkāpties. Bzura kauja 9. septembrī bija lielākais poļu uzbrukums kara laikā. Poļiem bija lieli sākotnējie panākumi, iznīcinot 2 vācu divīzijas un sagūstot 3500 vācu gūstekņus. Poļu kājnieki cīnījās labi, bet līdz 19. septembrim pārliecinošā vācu pastiprinājuma dēļ tika sakauti.
Kad poļi saprata, ka briti un franči iesaistījušies viltus karā un negrasās palīdzēt Polijai, un jo īpaši tad, kad 17. septembrī Sarkanā armija iebruka Polijā no austrumiem, poļu virspavēlniecība pavēlēja pēc iespējas vairāk karaspēka un ekipējuma doties uz Rumānijas priekšposteņiem, lai iekļūtu Rumānijā ar nodomu turpināt pretošanos, pārvietojot pēc iespējas lielāku armijas daļu uz Franciju. Lielākā daļa Polijas jūras kara flotes izbēga uz Lielbritāniju. Poļu kriptogrāfi, kas bija uzlauzuši vācu Enigmas mašīnu, devās uz Franciju un vēlāk uz Lielbritāniju, lai turpinātu darbu.
Poļu politiķi izveidoja trimdas valdību Francijā un vēlāk aizbēga uz Lielbritāniju. 1945. gadā, kad sabiedroto armijas iebruka Vācijā, piespiežot to kapitulēt, Polijas armija bija ceturtā lielākā sabiedroto armija.
Jautājumi un atbildes
J: Kādas valstis 1939. gadā iebruka Polijā?
A: 1939. gadā Polijā iebruka nacistiskā Vācija un Padomju Savienība.
J: Kad notika iebrukums Polijā?
A: Polijas iebrukums notika no 1939. gada 1. septembra līdz 6. oktobrim.
J: Kāds bija iebrukuma rezultāts?
A: Beigās Polija zaudēja, un Vācija un Padomju Savienība sadalīja valsti saskaņā ar līgumu, kas tika parakstīts vairākus gadus pirms kara.
J: Cik efektīvs bija blitzkriegs pret Polijas spēkiem?
A: Blitzkriegs bija ļoti efektīvs pret neefektīvu un demobilizētu Polijas armiju, kuras tanki un lidmašīnas bija gandrīz nolietojušās un lielākoties vecas. Blitzkrieg tos viegli iznīcināja.
J: Kā Lielbritānija un Francija reaģēja uz Vācijas iebrukumu Polijā?
A: Lielbritānija un Francija 3. septembrī izsludināja karu Vācijai, taču tās maz ietekmēja septembra kampaņu.
J: Kas notika Mokras kaujā 2. septembrī?
A: Mokras kaujā 2. septembrī poļi atvairīja vācu tanku divīzijas uzbrukumu, piespiežot to atkāpties.
J: Kas notika ar lielāko daļu Polijas jūras kara flotes pēc vācu iebrukuma?
A: Lielākā daļa poļu flotes pēc vācu iebrukuma aizbēga uz Lielbritāniju.
