Karbalas kauja (680) — Huseins ibn Ali, Umajadu uzvara un Ašura

Karbalas kauja (680): Huseina ibn Ali traģēdija, Umajadu uzvara un Ašuras piemiņa — vēsturisks pārskats par notikuma nozīmi un šiītu atceri.

Karbalas kauja notika Muharrāma 10. dienā islāma kalendāra 61. gadā pēc mūsu ēras (680. gada 10. oktobrī) Karbalā, tagadējā Irākā. Neliela Muhameda mazdēla Huseina ibn Ali atbalstītāju un radinieku grupa cīnījās pret lielāku armiju, kas kalpoja Umajadu kalifam Jazīdam I. Umajadi uzvarēja. Ali spēki bija šiīti. Šiīti katru gadu piemin Ašura dienas kauju.

Vēsturiskais fons

Pēc pravieša Muhameda nāves muslima sabiedrība sadalījās par varas un leģitimitātes jautājumiem. Pirmajiem islāma gadu desmitiem sekoja lēni attīstīts konflikts starp tiem, kas atbalstīja Muhameda pēctečus no Āli ģimenes, un tiem, kas veicināja Umajadu dinastijas pārvaldību. Pirms Karbalas stāvēja notikumi, kad Umajadu valdnieks Muāvija bija nostiprinājis varu un pēc viņa nāves 680. gadā troni ieņēma viņa dēls Jazīds I. Huseins ibn Ali atteicās atzīt Jazīda varu un noraidīja pieprasījumus zvērestam pakļauties, uzskatot Jazīdu par nelikumīgu valdnieku.

Kāpēc Huseins devās uz Kufu

Kufas iedzīvotāji iepriekš bija sūtījuši aicinājumus Huseinam, aicinot viņu ņemt vadību pār kustību pret Umajadiem. Huseins izbrauca no Mekas ar nelielu pavadību — ģimeni un dažiem atbalstītājiem — cerībā saņemt plašāku atbalstu Kufa reģionā. Tomēr situācija mainījās: Umajadu pārstāvji Kufa un reģiona vadība reaģēja asi, un Huseina grupu tika pārtraukti un izolēti uz Karbalas līdzenumiem.

Kaujas gaitas un galvenie notikumi

• Umajadu puses militārais vadītājs — saskaņā ar hronikām — saņēma pavēles nepieļaut Huseina iekļūšanu Kufā; karaspēks apsedza Huseina nometni un pārtrauca piekļuvi ūdenim.
• Mūža laikā naktī un nākamajās dienās notika sarunas, ultimāti un lokālas sadursmes. Nepārprotami kulminācija bija Muharrāma 10. dienā, kas tiek atzīmēta kā Ašura.
• Kaujas laikā Huseins un viņa lielākā daļa vīriešu sekotāju tika nogalināti; daudzi kritušie bija viņa radinieki un tuvie draugi.

Upuri un iznākums

Precīzs kritušo skaits atšķiras avotos, bet tradicionālās šiītu hronikas runā par aptuveni 72 Huseina atbalstītājiem, savukārt Umayyadu pusē bija ievērojami vairāk karavīru. No Huseina ģimenes daudzi tika nogalināti; sievietes un bērni tika sagūstīti un aizvesti uz Damasu, kur viņu liktenis tika izmantots politiskai propaganda. No centrālajiem izdzīvojušajiem bija Huseina dēls Ali ibn Husain (pazīstams kā Zain al-Abidin), kurš bija slimības vai vājuma dēļ nespējīgs aktīvi cīnīties un tādējādi palika dzīvs; arī Huseina māsas meita Zainab spēlēja svarīgu lomu, saglabājot atmiņu par notikumiem un vadot tiedziņas par Huseina upuriem.

Pēcnācēji un politiskā nozīme

Karbalas notikumi būtiski ietekmēja islāma attīstību: tie dziļi sašķēla sabiedrību un veicināja asišķiītu identitātes veidošanos. Huseina nāve kļuva par simbolu pretestībai, taisnīgumam un morālajai augstumam pret tirāniju. Umajadu režīms saglabāja varu, taču Karbala palielināja pretimpašu pret Umajadiem un vēlāk ietekmēja politiskos nemierus visā reģionā.

Ašura — piemiņa un rituāli

Ašura (Muharrāma 10.) ir diena, kad šiītu kopienas katru gadu sēro par Huseina un viņa sekotāju nāvi. Piemiņas formas ir dažādas un ietver:

• ligzdošanas ceremonijas un piemiņas procesijas;
• stāstu atstāstīšana par Karbalas notikumiem un Huseina varoņdarbiem;
• reliģiskās izrādes (piemēram, ta'ziya), lūgšanas un gavēšana;
• masu pielūgsme un pilnveidojošas svinības, kā arī Arba'īn — 40 dienas pēc Ašuras — laiks, kad tūkstošiem pielūdzēju dodas uz Karbalu, lai apmeklētu Huseina kapavietu.

Rituāli un to izpilde atšķiras pēc reģiona un konfesionālajām tradīcijām; daļā kopienu ir bijušas arī gandēšanās prakses, kas gan mūsdienās tiek diskutētas un dažviet aizliegtas vai ierobežotas.

Mūsdienu nozīme

Šodien Karbala un Huseina piemiņa ir gan reliģisks, gan kultūras stūrakmens daugām šiītu kopienām visā pasaulē. Karbalas svētie vietas, īpaši Huseina svētnīca, ir nozīmīgs svētceļojumu centrs. Karbalas kaujas atcerēšanās arī turpina ietekmēt politiku un identitāti tuvu austrumu reģionā, jo simboliskā nozīme par upuri pret netaisnību joprojām ir spēcīga un plaši atsaucas dažādu laiku sociālajās kustībās.

Jautājumi un atbildes

J: Kad notika Karbalas kauja?

J: Kas cīnījās Karbalas kaujā?

J: Kas uzvarēja Karbalas kaujā?

J: Kā sauca Ali spēkus?

J: Kurā mūsdienu valstī notika Karbalas kauja?

J: Kādu notikumu šiīti atzīmē katru gadu?

J: Kas bija Huseins ibn Ali?

Meklēt pēc burta