Nalapani kauja (1814) bija pirmais lielākais sadursmes punkts 1814.–1816. gada Anglo‑nepāliešu karā. Britu Austrumindijas kompānijas spēki iesaistījās konfliktā ar Nepālu, kurā tobrīd valdīja Gorkhas nams. Kauja risinājās ap Nalapani fortu netālu no Dehradunas un ilga apmēram mēnesi — no 1814. gada 31. oktobra līdz 30. novembrim.

Galvenie fakti

  • Garnizons: apmēram 600 vīru, komandēja kapteinis Balbhadra Kunvars.
  • Aplenkums: britu spēki — vairāk nekā 5 000 karavīru kopā ar Indijas sepoiniem un artilēriju.
  • Pazīstams notikums: ģenerālmajors Rollo Gillespie tika nogalināts aplenkuma pirmajā dienā.
  • Rezultāts: fortu pēc liela piepūles ieņēma briti, taču ar lieliem zaudējumiem un ievērojamu morālo iespaidu — pirrrhiska uzvara.

Norises gaita un taktika

Britu mēģinājumi ieņemt fortu sākotnēji koncentrējās uz tiešām uzbrukuma akcijām. Pirmie divi tiešie mēģinājumi lauzt aizstāvību bija neveiksmīgi un radīja smagas upurus aplencējiem. Aizsardzībai bija izdevīgs reljefs un cietoksņa nocietinājumi, kā arī aizstāvju disciplinēta pretošanās un līdera — kapteiņa Balbhadras — viltība un drosme.

Pēc neveiksmīgām frontalām sadursmēm briti pārgāja uz ilgstošu aplenkumu un psiholoģisku spiedienu: artilērija, grāvju rakšana, piegādes traucēšana un ūdens avotu sagriešana. Tā kā fortā beidzās dzeramais ūdens un spēki bija izsmelti, pēdējā aplenkuma dienā Balbhadra liedza padoties. Viņš sarīkoja pēdējo izlaušanos — vadīja aptuveni 70 izdzīvojušos garnizona karavīrus izmesties cauri aplencējiem un izcīnīt ceļu uz tuvējām kalnu ieplakām, kur viņi spēja izbēgt.

Upuri un sekas

Gillespie nāve kaujas sākumā bija smags trieciens britu komandvadībai un vienlaikus paplašināja kaujas leģendu — viņa nāve tika plaši izcelta laikrakstos un atstāja morālu efektu. Lai arī britiem izdevās beigu beigās iegūt kontroli pār fortu, tam tika veltīts neproporcionāli daudz laika, cilvēkresursu un materiālu, līdz ar to aplenkumu bieži raksturo kā pirrrhiska uzvara.

Kauja un citu līdzīgu sadursmju gaita (piem., pie Džaitakas) stiprināja Gurkhu reputāciju kā izciliem karotājiem. Šī reputācija vēlāk ietekmēja britu lēmumu iekļaut Gorkhu karavīrus savos spēkos — pēc kara un Sugauli līguma noslēguma (1816) daudzi nepāliešu kareivji tika vervēti dienestam Indijas armijā.

Vēsturiskā nozīme

Nalapani kauja ir nozīmīgs sākumpunkts, kas parāda abu pušu kaujasgaru un taktisko pretošanos Anglo‑nepāliešu konfliktā. Aizstāvju izturība un sacensība pret lielāku pretinieku nostiprināja stāstu par Gorkhu militāro kodolu un veicināja viņu ienākšanu britu dienestā, kas turpmākajos gados radīja plaši atzītas Gorkhu vienības britu Indijas armijā.

Piezīme: šajā aprakstā iekļautas galvenās kaujas iezīmes un sekas, saglabājot sākotnējās saites un nosaukumus. Precīzāki kaujas caurskatījumi var iekļaut sīkākus upuru skaitļus, aprakstus par ienaidnieku vadības maiņu pēc Gillespie bojāejas un vietējo reljefa kartēšanu.