Readingas kauja (871): vikingu iebrukums pret Veseksu

Readingas kauja (871): dramatisks vikingu iebrukums pret Veseksu — cīņas pie Readingas, nometne, Alfrēds un Athelreds, anglosakšu hronikas vēsturisks liecinieks.

871. gadā pie Readingas notika nozīmīga kauja — Cīņa pie Readingas — starp vikingu iebrucējiem (bieži dēvēti arī par dāņiem) un Veseksas anglosakšu karaspēku. Vikingu armiju vadīja Bagsekgs un Halfdans Ragnarsons, savukārt Veseksas spēkus vadīja karalis Athelreds un viņa brālis Alfrēds. Kauja ir viena no vairākām sadursmēm tajā pašā kampaņā, kas ir aprakstīta anglosakšu hronikā, — šis ir arī vecākais zināmais rakstiskais avots, kur minēta Readingas pilsēta.

Fona un nometne

Vikingu armija bija ieradusies un izveidojusi nocietinātu nometni pie Readingas. Nometne bija stratēģiski novietota, izmantojot dabiskas aizsardzības līnijas: no divām pusēm to ieskāva Temzas un Kenetas upes (Kenetas nosaukums latviski dažkārt rakstīts kā Keneta), bet rietumu pusē bija uzbērts valnis. Šāda pozīcija nodrošināja vieglu piegādi pa upēm un labas aizsardzības iespējas pret uzbrukumiem no sauszemes.

Kaujas gaita

Pirms galvenās sadursmes daļa dāņu spēku devās uz netālo Englefīldu, kur tos satika rietumsakšu karaspēks, ko vadīja ealdormana Athelwulfs. Englefīldas sadursmē daudzi vikingu karavīri tika nogalināti un pārējie spiesti atkāpties atpakaļ uz Readingu. Pēc tam, kad pie Athelwulfa pievienojās galvenie Veseksas spēki, tajos skaitā karalis Athelreds un viņa brālis Alfrēds, sakšu armija uzbruka Readingas nometnei.

Turpmākajā kaujā vikingu spēki spēja sakaut Veseksas karaspēku, piespiežot to atkāpties. Sadursmēs gāja bojā arī ealdormans Aethelwulfs. Precīzs kauju dalībnieku skaits un upuri nav zināmi — avoti sniedz ierobežotu un dažkārt pretrunīgu informāciju — taču rezultāts vietējiem iedzīvotājiem un karaspēkiem bija nozīmīgs: vikingu kontrole reģionā uz laiku nostiprinājās.

Pēctecība un nozīme

• Anglosakšu hronikas apraksti un citi mūsdienu vēstures pētījumi liecina, ka 871. gada kampaņa bija intensīva un ietvēra vairākas kaujas reģionā.
• Cīņa pie Readingas ir svarīga arī tāpēc, ka hronikas ieraksts kalpo kā vecākais rakstiskais pierādījums par Readingas pastāvēšanu, kas padara to nozīmīgu ne tikai militāri, bet arī dokumentēšanas ziņā.
• Kaut arī vikingu uzvara šajā konkrētajā sadursmē deva viņiem īslaicīgu priekšrocību, tā nebija galīga pieveikšana — sekas un turpmākās sadursmes (tai skaitā citas sadursmes tajā pašā kampaņā) turpināja ietekmēt Veseksas un vikingu attiecības.

Vēsturiskie avoti un interpretācija

Galvenais mūsu informācijas avots par šo notikumu ir anglosakšu hronika, kas sniedz īsus un koncentrētus ziņojumus par gadā notikušajām sadursmēm. Hronikas teksti ir vērtīgi, tomēr tiem jāpieiet uzmanīgi — tie reizēm ir īsi, vietām pretrunīgi un rakstīti ar hronikāru mērķi. Mūsdienu vēsturnieki papildina šo attēlu, izmantojot arheoloģiskos datus, vietējo topogrāfiju un salīdzinājumus ar citiem laikmeta avotiem, lai rekonstruētu notikumu gaitu un militāro stratēģiju.

Kopumā Cīņa pie Readingas 871. gadā ir svarīgs elements plašākā vikingu iebrukumu kontekstā 9. gadsimtā un turpina raisīt interesi gan vietējo vēstures pētījumu, gan plašāku anglosakšu laikmeta izpētes laukā.

Jautājumi un atbildes

Jautājums: Kad notika kauja pie Readingas?

J: Kas bija abas armijas, kas piedalījās kaujā pie Readingas?

J: Kas vadīja vikingu armiju Reidingas kaujā?

J: Kas vadīja Veseksas armiju kaujā pie Readingas?

J: Kas ir anglosakšu hronika?

Jautājums: Kā vikingu nometnei pie Readingas bija dabiska aizsardzība?

J: Vai vikingi uzvarēja vai zaudēja Readingas kaujā?

Meklēt pēc burta