2011. gads (MMXI) bija parasts gads, kas pēc Gregora kalendāra sākās sestdienā. Tas ir 21. gadsimta 12. gads.

Saskaņā ar Ziemeļkorejas Minguo kalendāru šis bija Džuče 100. gads. Šis gads bija arī Ķīnas Republikas (Taivānas) ēras 100. gads (民國100年).

Apvienoto Nāciju Organizācija 2011. gadu ir pasludinājusi par Starptautisko mežu gadu un Starptautisko ķīmijas gadu.

Svarīgākie notikumi un starptautiskās tēmas

  • Arābu pavasaris: 2011. gadā turpinājās un intensificējās plašas tautas kustības un režīmu krišana Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, kas sākaies 2010. gada beigās. Notikumi ietvēra Tunisas prezidenta Ben Alī krišanu, Ēģiptes Hosnī Mubaraka atkāpšanos, plašas nemieru un pilsoņu karu kustības Lībijā un konfliktus Jemenā, Bahreinas un Sīrijas protestus.
  • Libijas konflikts un Muammara Kaddafi krišana: februārī sākās iedzīvotāju sacelšanās pret režīmu, marta beigās un aprīļa sākumā notika NATO operācijas un galu galā oktobrī Muammars Kaddafi tika nogalināts, beidzot ilgo pilsoņu karu.
  • Japānas zemestrīce, cunami un Fukushima: 11. martā notika milzīga zemestrīce ar magnitūdu 9,0 un sekojošs cunami, kas prasīja tūkstošiem cilvēku dzīvību un izraisīja kodolkatastrofu Fukušimas Daiči atomelektrostacijā. Notikums radīja plašas humanitāras, vides un enerģētikas sekas.
  • Operācija pret Osamu bin Lādenu: 1.–2. maijā ASV specvienības pakļāva un nogalināja Al‑Kaidā līderi Osamu bin Lādenu Pakistānas pilsētā Abbottābadā, kas bija nozīmīgs pavērsiens globālajā cīņā pret terorismu.
  • Norvēģijas uzbrukumi: 22. jūlijā Anderss Bereviks izraisīja sprādzienu Oslo centrā un pēc tam atsevišķu slaktiņu jauniešu nometnē Utøyā, nogalinot 77 cilvēkus — tie bija viens no smagākajiem vardarbības aktiem Skandināvijā mūsdienu vēsturē.
  • Sudānas sadalīšanās un Dienvidsudānas neatkarība: 9. jūlijā Dienvidsudāna oficiāli pasludināja neatkarību pēc 2011. gada referenduma, kļūstot par pasaules jaunāko valsti ar atzītu suverenitāti.
  • Eiropas parādu krīze: 2011. gadā turpinājās grieķu un citu eirozonas valstu parādu un budžeta krīze, kas radīja politisku spiedienu uz taupību pasākumiem, glābšanas programmām un finanšu tirgu svārstībām.
  • ASV parāda griestu krīze un kredītreitinga pazemināšana: vasarā ASV kongress panāca kompromisu par parāda griestu palielināšanu (Budget Control Act), bet 5. augustā aģentūra Standard & Poor’s samazināja ASV kredītreitingu no AAA uz AA+, kas bija reti gadījums un izraisīja plašāku tirgu reakciju.
  • Occupy kustība: septembrī un turpmāk visā pasaulē izplatījās protesta kustība "Occupy Wall Street", kas kritizēja ekonomisko nevienlīdzību, korporāciju ietekmi un finanšu sistēmas trūkumus.
  • Lielbritānijas nemieri: augustā Lielbritānijā notika plaši ielu nemieri un laupīšanas, kas sākās pēc policijas šaušanas uz Marku Dugganu Londonā un izplatījās vairākās pilsētās.

Citi nozīmīgi notikumi, kultūra un zinātne

  • Vēsturiskas un kultūras norises: 29. aprīlī notika Lielbritānijas prinča Viljama un Katrīnas Midltones kāzas, kas piesaistīja plašu starptautisku uzmanību.
  • Tehnoloģiju un uzņēmējdarbības zīmoli: 5. oktobrī miris Apple līdzdibinātājs Stīvs Džobss, kas izraisīja plašu reakciju tehnoloģiju un biznesa pasaulē.
  • Nobeļa prēmijas: 2011. gada Nobela Miera prēmiju saņēma Ellen Džonson Sirleafa, Leimaha Gobue un Tavakkola Karmana par darbu sieviešu tiesību un demokrātijas virzīšanā.
  • Starptautiskā uzmanība vides un zinātnes jautājumiem: Apvienoto Nāciju pasludinātie Starptautiskais mežu gads un Starptautiskais ķīmijas gads 2011. gadā palīdzēja pievērst plašāku uzmanību ilgtspējīgai mežu apsaimniekošanai, bioloģiskajai daudzveidībai un ķīmijas nozīmei ikdienā un rūpniecībā.

Sekas un nozīme

2011. gads atstāja ilgstošas politiskas, ekonomiskas un sociālas pēdas: Arābu pavasara notikumi mainīja reģiona ģeopolitiku, Japānas traģēdija ietekmēja globālos enerģētikas un drošības standartus, bet ekonomiskās krīzes un protesti pievērsa uzmanību ienākumu nevienlīdzībai un finanšu regulējuma jautājumiem. Daudzi notikumi un procesi, kas sāka vai kulminēja 2011. gadā, turpināja attīstīties nākamajos gados un ietekmēt starptautisko sadarbību.