Taoiseach — Īrijas valdības vadītājs: amats, funkcijas un loma
Taoiseach — Īrijas valdības vadītājs: uzzini amatu, galvenās funkcijas, pilnvaras un lomu valsts politikā. Skaidri un saprotami.
Taoiseach (/ˈtiːʃəx/ ([ən t̪ˠiːʃʲəx]) ir Īrijas valdības vadītājs. Īrijas plašsaziņas līdzekļi nelieto terminu premjerministrs.
Nosaukums un izcelsme
Vārds taoiseach (angl. Taoiseach) nāk no īru valodas un burtiski nozīmē “vadītājs” vai “kungs”. Latviešu valodā amatu bieži atstāj oriģinālajā nosaukumā, jo tas precīzāk raksturo Īrijas konstitucionālo specifiku nekā vispārīgais “premjerministrs”. Plurālā forma īru valodā ir taoisigh, bet Latvijas valodā parasti lieto “taoiseach” neatkarīgi no dzimuma — amats ir dzimumneitrāls.
Konstitucionālais pamats
Taoiseach ir valsts izpildvaras vadītājs saskaņā ar Bunreacht na hÉireann (Īrijas konstitūcija). Konstitūcija nosaka, ka taoiseach tiek izvirzīts un saņem uzticību Dáil Éireann (Apakšpalāta), pēc tam tiek oficiāli iecelts amatā, uz to izdodot prezidenta (Uachtarán na hÉireann) rīkojumu. Amata tiesiskais statuss, pilnvaras un attiecības ar citiem valsts orgāniem ir noteikti konstitucionālā un likumdošanas līmenī.
Kā tiek izraudzīts taoiseach
- Izvēle parlamentā: parasti politiskās partijas Dáil priešajā sesijā virza kandidātu; kandidātu apstiprina Dáil balsu vairākums.
- Prezidenta iecelšana: pēc Dáil lēmuma prezidents oficiāli iecēl taoiseach amatā.
- Kritērijs: parasti taoiseach ir partijas vai partiju koalīcijas līderis, kurai ir pietiekami daudz sēžu Dáil, lai nodrošinātu stabilu valdību.
Pienākumi un pilnvaras
Taoiseach pilda gan politiskas, gan administratīvas funkcijas. Galvenie pienākumi:
- vadīt valdību un vadīt ministru kabineta (Cabinet) sēdes, nosakot valdības politikas galvenos virzienus;
- izrādīt iniciatīvu ministru iecelšanā un atbrīvošanā (ar prezidenta formālu lēmumu), tostarp izvēlēties Tánaiste (vietnieku);
- reprezentēt Īriju starptautiskajās attiecībās, noslēgt starptautiskas saprašanās vai līgumus valdības pilnvarojuma ietvaros;
- uzturēt politisko atbildību Dáil — taoiseach regulāri sniedz atskaites un atbild uz parlamenta jautājumiem;
- vadīt krīzes situācijās un koordinēt valsts institūciju rīcību ārkārtas gadījumos.
Attiecības ar prezidentu un parlamentu
Taoiseach darbojas tajā pašā valsts varu sistēmā, kur prezidentam ir galvenokārt ceremoniālas un konstitucionālas funkcijas. Konkrēti:
- prezidents iecels taoiseach amatā pēc Dáil ieteikuma;
- prezidents var atlaist ministro vai valdību tikai pēc taoiseach lūguma vai saskaņā ar konstitucionāliem mehānismiem;
- ja Dáil nobalso par neuzticību taoiseach vai valdībai, taoiseach parasti atkāpjas vai lūdz prezidentu izbeigt Dáil mandātu (izsludināt vēlēšanas).
Koalīcijas politika un stabilitāte
Īrijas vēlēšanu sistēma (proporcionālā pārstāvniecība ar vairāku vietu apgabaliem) bieži noved pie vairāku partiju koalīcijām. Tas nozīmē, ka taoiseach parasti vada koalīcijas valdību un viņa spēja saglabāt pozīciju ir atkarīga no koalīcijas vienotības un atbalsta Dáil. Koalīciju sarunās taoiseach izšķir politiskos kompromisus un ministriju sadalījumu.
Mandāts, atlaišana un nomainīšana
- Nav noteikta termiņa: taoiseach paliek amatā tik ilgi, kamēr saglabā Dáil uzticību.
- Vēlēšanas: ja tiek izsludinātas vispārējās vēlēšanas un Dáil sastāvs mainās, var tikt izvirzīts jauns kandidāts.
- No confidence: Dáil var pieprasīt taoiseach demisiju, nobalsojot par neuzticības ierosinājumu; bieži risinājums ir valdības atkāpšanās vai parlamenta atlaišana.
Oficiālās darbavietas un publiskā loma
Taoiseach oficiāli strādā valdības ēkās (Government Buildings) Dublinas centrā un vada kabinetu. Amata turētājs ir viens no redzamākajiem valsts līderiem — bieži parādās plašsaziņas līdzekļos, sniedz intervijas, informē sabiedrību par valdības rīcību un vada lielas politiskas iniciatīvas.
Salīdzinājums ar citu valstu premjerministriem
Lai gan funkcijas var būt līdzīgas citiem parlamentārajiem premjerministra amatiem, taoiseach ir īpatnējs ar to, ka tas ir tieši iekļauts Īrijas konstitucionālajā sistēmā un balstīts uz Dáil atbalstu. Īru politiskā prakse, valsts institūciju attiecības un vēsturiskais konteksts piešķir šim amatam savas īpatnības.
Vēl dažas piezīmes
- Tituls taoiseach tiek lietots neatkarīgi no amata pienākuma pildītāja dzimuma — amats sievietei joprojām tiek saukts “taoiseach”.
- Īrijas plašsaziņas līdzekļi parasti izvairās no vārda “premjerministrs”, jo tas neatbilst īru terminoloģijai.
Slaveni taoisigh
Īrijas politiskajā vēsturē ir bijuši vairāki nozīmīgi taoisigh, kuri ietekmējuši valsts attīstību, starptautiskās attiecības un iekšpolitiku. Katrs no tiem ir veidojis savu pieeju valdības vadībai, koalīciju veidošanai un ārpolitikas īstenošanai.
Šis pārskats sniedz pamatinformāciju par taoiseach — Īrijas valdības vadītāja lomu, kā tā tiek piešķirta, kādas ir galvenās pilnvaras un kā tās darbojas parlamentārā demokrātijā. Ja nepieciešams, varu pievienot konkrētus piemērus no vēstures vai plašāku skaidrojumu par konstitucionālajiem mehānismiem.
Tikšanās
Kad pēc vēlēšanām sanāk jaunā Dáil Éireann, tā izvirza vienu no saviem locekļiem par Taoiseach. Pēc tam viņš dodas pie prezidenta, un viņu ieceļ amatā. Pēc tam viņš iesniedz Dáil ministru sarakstu, un, kad tas ir apstiprināts, prezidents arī viņus ieceļ amatā.
Ja Taoiseach atkāpjas no amata, tiek uzskatīts, ka visi valdības locekļi arī ir atkāpušies. Ja ministrs neatkāpjas no amata pēc Taoiseach aicinājuma, Taoiseach var lūgt prezidentu atlaist ministru. Prezidents nevar atteikties to darīt.
Taoiseach departaments
Taoiseach departaments palīdz Taoiseacham veikt viņa darbu. Galvenais Taoiseach pienākums ir uzsākt politiku un koordinēt pārējās valdības politiku. Īpaši politiku ekonomikas un sociālās attīstības, Ziemeļīrijas, Eiropas Savienības un publiskā sektora pārmaiņu un Oireachtas reformas jomā.
Valdības virspavēlnieks, kuram ir jānodrošina, lai valdības politika un idejas tiktu pārvērstas likumos, ir Taoiseach departamenta daļa.
Pašreizējais premjerministrs Leo Varadkars (Leo Varadkar) kopš 2017. gada 14. jūnija.
Saraksts
Izpildpadomes priekšsēdētājs |
| ||||||||||
Nē. | Portrets | Nosaukums | Pilnvaru termiņš | Puse | Izpildīt. Padome | Dāil |
| ||||
1 | | W. T. Cosgrave | gada 6. decembris1922 | gada 9. marts1932 | Sinn Féin | 1. | SF (PT) (mazākumtautība) | Kevin O'Higgins | 3 (1922) |
| |
Cumann na nGaedheal | 2. | CnG (mazākumtautība) | 4 (1923) |
| |||||||
3. | Ernests Blaits (Ernest Blythe) | 5 (1927. gada jūnijs) |
| ||||||||
4. | 6 (1927. g. septembris) |
| |||||||||
5. |
| ||||||||||
2 | | Ēamons de Valera | gada 9. marts1932 | gada 29. decembris1937 | Fianna Fáil | 6. | FF (mazākumtautība) | Seán T. O'Kelly | 7 (1932) |
| |
7. | 8 (1933) |
| |||||||||
8. | 9 (1937) |
| |||||||||
Taoiseach |
| ||||||||||
Nē. | Portrets | Nosaukums | Pilnvaru termiņš | Puse | Valdība | Tánaiste | Dāil |
| |||
(2) | | Ēamons de Valera | gada 29. decembris1937 | 1948. gada 18. februārī | Fianna Fáil | 1. | FF (mazākumtautība) | Seán T. O'Kelly | 9 ( ---- ) |
| |
2. | FF | 10 (1938) |
| ||||||||
3. | FF (mazākumtautība) | 11 (1943) |
| ||||||||
4. | FF | Seán Lemass | 12 (1944) |
| |||||||
3 | | John A. Costello | 1948. gada 18. februārī | gada 13. jūnijs 1951 | 5. | Viljams Nortons | 13 (1948) |
| |||
(2) | | Ēamonsde Valera | gada 13. jūnijs 1951 | gada 2. jūnijs 1954 | Fianna Fáil | 6. | FF (mazākumtautība) | Seán Lemass | 14 (1951) |
| |
(3) | | John A. Costello | gada 2. jūnijs 1954 | gada 20. marts 1957 | 7. | Viljams Nortons | 15 (1954) |
| |||
(2) | | Ēamons de Valera | gada 20. marts 1957 | gada 23. jūnijs1959 | Fianna Fáil | 8. | FF | Seán Lemass | 16 (1957) |
| |
4 | | Seán Lemass | gada 23. jūnijs1959 | gada 10. novembris 1966 | Fianna Fáil | 9. | FF | Seán MacEntee |
| ||
10. | FF (mazākumtautība) | 17 (1961) |
| ||||||||
11. | FF | Frenks Aikens | 18 (1965) |
| |||||||
5 | | Džeks Linčs | gada 10. novembris 1966 | gada 14. marts 1973 | Fianna Fáil | 12. | FF |
| |||
13. | FF | 19 (1969) |
| ||||||||
6 | | Liam Cosgrave | gada 14. marts 1973 | gada 5. jūlijs 1977 | 14. | Brendans Korišs | 20 (1973) |
| |||
(5) | | Džeks Linčs | gada 5. jūlijs 1977 | gada 11. decembris1979 | Fianna Fáil | 15. | FF | Džordžs Kollijs | 21 (1977) |
| |
7 | | Charles Haughey | gada 11. decembris1979 | gada 30. jūnijs1981 | Fianna Fáil | 16. | FF |
| |||
8 | | Garret FitzGerald | gada 30. jūnijs1981 | gada 9. marts 1982 | 17. | FG-Lab (mazākumtautība) | Maikls O'Līrijs | 22 (1981) |
| ||
(7) | | Charles Haughey | gada 9. marts 1982 | gada 14. decembris 1982 | Fianna Fáil | 18. | FF (mazākumtautība) | Ray MacSharry | 23 (1982. gada februāris) |
| |
(8) | | Garret FitzGerald | gada 14. decembris 1982 | gada 10. marts 1987 | 19. | Dick Spring | 24 (1982. gada novembris) |
| |||
Pīters Barijs |
| ||||||||||
(7) | | Charles Haughey | gada 10. marts 1987 | 1992. gada 11. februāris | Fianna Fáil | 20. | FF (mazākumtautība) | Brian Lenihan | 25 (1987) |
| |
21. | FF-PD | 26 (1989) | |||||||||
Džons Vilsons | |||||||||||
9 | Alberts Reinoldss | 1992. gada 11. februāris | gada 15. decembris1994 | Fianna Fáil | 22. | FF-PD |
| ||||
23. | FF-Lab | Dick Spring | 27 (1992) |
| |||||||
Bērtijs Aherns |
| ||||||||||
10 | | Džons Brutons | gada 15. decembris1994 | gada 26. jūnijs1997 | 24. | Dick Spring |
| ||||
11 | | Bērtijs Aherns | gada 26. jūnijs1997 | gada 7. maijs2008 | Fianna Fáil | 25. | FF-PD (mazākumtautība) | Mary Harney | 28 (1997) |
| |
26. | FF-PD | 29 (2002) | |||||||||
Michael McDowell |
| ||||||||||
27. | FF-Green-PD | Brian Cowen | 30 (2007) |
| |||||||
12 | | Brian Cowen | gada 7. maijs2008 | 2011. gada 9. marts | Fianna Fáil | 28. | FF-Green-PD | Mary Coughlan |
| ||
13 | | Enda Kenijs | 2011. gada 9. marts | 14 jūnijs2017 | 29. | Eamon Gilmore | 31 (2011) |
| |||
Džoana Bērtone (Joan Burton) |
| ||||||||||
30. | FG-Ind (minoritāte) | Frānsisa Ficdžeralda (Frances Fitzgerald) | 32 (2016) |
| |||||||
14 | | Leo Varadkar | 14 jūnijs2017 | Pašreizējais | 31. | FG-Ind (minoritāte) | |||||
Simon Coveney |
|
Meklēt